Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Tā vietā, lai beidzot dzīvē ieviestu vismaz vienu efektīvu mehānismu ātrās kreditēšanas kontrolēšanai, par ko tiek runāts jau gadiem, pēdējās dienās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau atkal pauda kārtējās bažas par ātrajiem kredītiem, kas te «burbuli pūšot», te radot «riskus Latvijas kredītņēmējiem par salīdzinoši nelieliem aizņēmumiem nonākt ilgtermiņa parādu slazdā».

2011. gadā ar lielu pompu tika veiktas izmaiņas likumdošanā, kas aizslaucīja teju pusi ātrā kredītu tirgus spēlētāju, bet daļa lombardu aizgāja pagrīdē. Jau toreiz paši ātrās kreditēšanas nozares spēlētāji ar abam rokām atbalstīja nozares sakārtošanu, bet norādīja, ka vien ar licences maksas noteikšanu 50 tūkstošu latu apjomā un 300 tūkstošu latu pamatkapitalu tirgu sakārtot līdz galam nevarēs.

Nākas secināt, ka Pavļuta pēkšņās atklāsmes par ātro kredītu tirgus straujo pieaugumu tikai apliecina, ka ātrās kredītu tirgus darboņiem bija taisnība – tā saucamā tirgus sakārošana pirms gada bija vien mērķēta uz budžeta caurumu lāpīšanu. Un ko lai par Pavļuta izteikumiem, ka «nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas» saka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas jau gadiem ar putām lūpām cīnās par netaisnīgiem līguma nosacījumiem, turklāt gana veiksmīgi. Taisnības labad arī jānorāda, ka pietiekami daudz netaisnīgi līguma nosacījumi bijuši arī banku kredītu līgumos, turklāt par tiem sūdzības tas pats «fuktuks» un arī PTAC saņem joprojām.

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Latvijas Bankas padome veikusi pārmaiņas Kredītu reģistra regulējumā, lai veicinātu papildu ziņu saņemšanu personu kredītspējas vērtēšanai un makroekonomiskās analīzes un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības uzdevumu veikšanai, informē LB.

Apstiprināti «Kredītu reģistra noteikumi», «Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumi» un «Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku».

Pārmaiņas veiktas, lai īstenotu Kredītu reģistra likuma grozījumos paredzētās pārmaiņas un nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija Regulas 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) prasību ieviešanu (t.sk. Analītiskās kredītu datu jeb AnaCredit sistēmas izveidi). Vienlaikus tiek pilnveidots Kredītu reģistrs, lai vienotā sistēmā uzturētu Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamās ziņas personu kredītspējas vērtēšanai un Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamās papildu ziņas par finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Kredītu reģistra dalībnieki ziņas sniegs vienreiz – Kredītu reģistrā –, nevis divām atsevišķām institūcijām.

Saeima konceptuāli atbalstījusi izmaiņas, kas ļaus Kredītu reģistram piekļūt arī patēriņa kredītu sniedzējiem, kas savukārt padarīs kredītu saņēmēju atlasi rūpīgāku.

Kā vairākkārt ziņots, no nākamā gada vidus lombardiem un «ātro kredītu» sniedzējiem būs jāsaņem licence. Šī atļauja nebanku kreditētājiem izmaksās tūkstoš latus. Tāpat tiks ieviests regulējums šo kreditētāju attiecībām ar patērētājiem, liekot izvērtēt kredītņēmēju spēju aizņēmumu atdot.

Pirmajā lasījumā parlamentā ceturtdien atbalstītie grozījumi trīs likumos paredz, ka patēriņa kredītu sniedzējiem būs iespēja izmantot arī Latvijas bankas uzturēto kredītu reģistru. Pieeja reģistram arī ir maksas pakalpojums.

Saeima šīs izmaiņas atzinusi par steidzamām, tādējādi nākamais lasījums būs arī galīgais.

Patlaban pieeja Kredītu reģistram ir bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai.

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Pēdējā laikā arvien biežāk uzņēmēji saskaras ar kavētiem maksājumiem vai vispār neveiktu samaksu par produktiem vai pakalpojumiem, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus un attiecības ar piegādātājiem un partneriem.

Arī citu Eiropas valstu uzņēmēji saskaras ar šo problēmu. Tomēr citur šī problēma vienmēr ir bijusi mazāk sāpīga, jo cīņā ar nemaksātājiem ir bijis pieejams papildus ierocis – Parādnieku Reģistrs (Credit Bureau). Visaptveroša Parādnieku Reģistra esamība nenoliedzami samazina zaudējumus, ko tautsaimniecībai rada nemaksātāji. Parādnieku Reģistrs palīdz atsijāt potenciālos nemaksātājus un veicina kavēto maksājumu piedzīšanu. Pētījums Lietuvā parādīja, ka tiešs ieguvums no parādnieku ievietošanas parādnieku reģistrā var būt pat 39% pieaugums atgūtajās kavēto maksājumu summās. Turklāt, tas tiek panākts bez maksas! Pie mums šis maksājumu disciplīnas uzlabošanas posms līdz šim iztrūka.

Latvijas Banka Kredītu reģistra un kases pakalpojumus klientiem – privātpersonām – turpmāk Rīgā sniegs rekonstruētajā ēkā K. Valdemāra ielā 1B.

Kredītu reģistrs, kas apkopo ziņas par aizņēmējiem, to galviniekiem un viņu saistībām, šai ēkā izsniedz informāciju pašiem aizņēmējiem – fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Kredītu reģistra iepriekšējā mājvietā – Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkā Pārdaugavā – turpmāk notiks tikai skaidras naudas darījumi ar bankām, kas ļauj paaugstināt skaidrās naudas uzglabāšanas, apstrādes un aprites drošību.

Klientu kases skaidras naudas darījumiem – bojātu lata naudas zīmju maiņa, eiro skaidras naudas pārdošana un lata jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecība – ēkā K. Valdemāra ielā 1B sāks darbu š.g. 17. septembrī.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Klientu maksātspējas izvērtēšanai nebanku kreditētāji gatvojas izveidot paši savu pagaidu «kredītu reģistru».

Ātriem kredītu devējiem durvis uz Latvijas Bankas (LB) uzturēto Kredītu reģistru, kur tiek apkopota galvenokārt informācija par banku izsniegtiem kredītiem, ir aizvērtas un, spriežot pēc pasaules prakses, arī nekad netiks atvērtas.

Šobrīd no dienaskārtības arī esot noņemta diskusija par ātro kredītu sniedzēju datu iekļaušanu un attiecīgi nozares dalībnieku pievienošanu LB Kredītu reģistram, uzskata LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Šāds pavērsiens saistīts ar to, ka ar Ekonomikas ministrijas svētību izveidota darba grupa strādā pie Kredītbiroja likuma izstrādes.

Ātro kredītu devēju darbības specifika paredz iespēju saņemt aizdevumu 15 minūšu laikā, un tas nozīmē, ka kompānijām jābūt iespējām tikpat ātri saņemt un apstrādāt datus par personām kredītspējas novērtēšanai.

Latvijas Bankas uzturētajam kredītu reģistram piekļūt varēs arī patēriņa kredītu sniedzēji, tāpat informāciju no šī reģistra varēs pieprasīt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

To paredz ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Kredītiestāžu likumā un citos saistītos likumos.

Nebanku kreditētāju piekļuve kredītreģistram ir valdības ierosinājums, bet norma par to, ka arī VID varēs saņemt informāciju no tā, ir finanšu ministra Einara Repšes (JL) priekšlikums un likumprojektā parādījusies tikai galīgajā lasījumā.

Jaunais regulējums paredz, ka VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai kāda pilnvarotā persona varēs pieprasīt kredītreģistrā esošās ziņas, ja pastāv aizdomas, ka fiziskās personas izdevumi varētu pārsniegt ienākumus.

Patlaban pieeja Kredītu reģistram ir bankām, komercsabiedrībām, apdrošinātājiem un krājaizdevu sabiedrībām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai.

Latvijā arvien skaļāk tiek runāts par banku zemo aktivitāti tautsaimniecības kreditēšanā. Lai gan spiedienu uz bankām cenšas izdarīt politiķi un jautājuma risināšanā iesaistās arī Latvijas Bankas, grūti pateikt, vai gaidāma strauja situācijas uzlabošanās.

Arī pašreizējās eirozonas tendences tam neliecina par labu.

Bankas pastiprina prasības

Eiropas Centrālā banka nesen nākusi klajā ar jaunāko pētījumu - 158 eirozonas valstīs strādājošo banku aptauju, kas veikta laika posmā no 22. marta līdz 6. aprīlim. Aptaujas rezultāti nav iepriecinoši. Tie liecina, ka bankas atzīst - tās ievērojami pastiprinājušas savus kritērijus aizdevumu izsniegšanai biznesa sektorā, kas nozīmē, ka uzņēmējiem tikt pie kredītiem kļuvis vēl grūtāk. Turklāt kritēriju stingrība (“tightening”) kāpusi strauji (banku, kas atzina, ka savas prasības paaugstinājušas, bijušas par 27% vairāk nekā to, kas ziņojušas par prasību pazemināšanu). Pēdējo reizi tik strauji tas noticis 2011. gadā, kad eirozonu skāra vairāku valstu ārējo parādu krīze.

Nebanku kreditētājus pašlaik nav plānots iekļaut kredītu reģistrā, jo to kredītportfelis ir salīdzinoši neliels, turklāt liela daļa no tiem esot cieši saistīti ar bankām.

Tā otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina Latvijas Bankas pārstāvji. Nebanku kreditētāju sniegtā informācija nav būtiska, bet to iekļaušana kredītu reģistrā liks uzņemties lielas saistības un nodrošinās nebanku kreditētājiem plašu informāciju.

Tādējādi esošajā situācijā kredītu reģistru nav plānots paplašināt, bet, iespējams, situāciju nākotnē varētu risināt ar topošo Kredītbiroju.

Komisija konceptuāli atbalstīja jauno Kredīta reģistra likumu un ar to saistītos likumprojektus. Jaunā likuma mērķis ir apkopot esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības. Reģistra darbība pēc būtības netiks mainīta. Kā jauna norma noteikta kredītu reģistra ziņu glabāšanas termiņš – 15 gadi pēc saistību izbeigšanās. Līdz šim ziņas reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas.

Šī gada 9 mēnešos SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada, savukārt, darījumu skaits pieauga par 30%.

Lielākais pieaugums gan darījumu skaita, gan finansēšanas apjoma ziņā šogad bijis privātmāju segmentā, kas skaidrojams gan ar nepietiekošo piedāvājumu dzīvokļu segmentā, gan ar iedzīvotāju vēlmi būtiski uzlabot dzīves apstākļus.

Finansējums privātmāju segmentā divkāršojies; vidējā aizdevuma summa ap 100 000 eiro

Ņemot vērā ļoti augsto pieprasījumu un nepietiekošo piedāvājumu nekustamā īpašuma tirgū, kā arī strauji augošās būvniecības izmaksas, šobrīd visos segmentos novērojam nekustamo īpašumu tirgus vērtību kāpumu. Cenu kāpums šobrīd ir straujāks nekā zemesgrāmatā parādās reģistrētie salīdzināmie darījumi, tāpēc arvien biežāk saskaramies ar situāciju, kad cena pārsniedz vērtētāja noteikto. Tas nozīmē, ka klientiem var būt pieejams mazāks finansējums, nekā viņi sagaida, un ir jārēķinās ar lielāku pašu līdzdalību.

Ziņas kredītu reģistrā turpmāk vairs nevarēs glabāt mūžīgi – tās būs jādzēš 15 gadus pēc saistību izbeigšanās.

Tā ir vienīgā jaunā normā, ko paredz jaunais Kredītu reģistra likums. Jauno Kredītu reģistra likumu un ar to saistītos likumprojektus konceptuāli atbalstījusi Saeima.

Pēc būtības reģistra darbība netiks mainīta. Jaunā likuma mērķis ir apkopot esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības.

Kredītu reģistrs darbību sāka 2008.gada 1.janvārī, un tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes. Reģistra mērķis ir sniegt ieguldījumu Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā, nodrošinot reģistra dalībniekiem - kredītiestādēm, komercsabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām - papildu iespējas novērtēt aizņēmēja kredītspēju.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Līdz 2014. gada 1.jūnijam plānots izvērtēt, vai kredītbiroji Latvijā varēs apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju – datus par līguma esamību.

Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šim laikam būs jāinformē valdība par kredītbiroju darbību un attīstības tendencēm, kā arī jāsniedz izvērtējums par to, vai kredītbirojiem būtu jāļauj apstrādāt arī pozitīvo kredītinformāciju, lēmusi valdība.

DB jau rakstīja, ka kredītbiroji Latvijā sākotnēji apkopos negatīvo informāciju, minimālā parāda summa varētu būt 100 latu. Savukārt nākotnē plānots virzīties uz to, lai kredītbirojos būtu pieejama arī poztīvā informācija par personas saistībām. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis lēš, ka divu gadu laikā būtu jāvirzās uz priekšu. Asociācija pauž atbalstu arī tam, ka kredītbiroji uzreiz apkopotu visu informāciju par personas saistībām – gan pozitīvo, gan negatīvo, tomēr ar to steigties negrib EM.

Šodien esam laimīgi par katru jaunu klientu, taču «klientu iegūšanas cīņa» saistīta ar lielu risku un izdevumiem, kā rezultāts nereti ir negatīva uzņēmuma bilance - sākotnēji veiksmīgi noslēgtie darījumi un iegūtie klienti izrādās neveiksmīgi maksātāji ar problemātisku finansiālo situāciju, piemēram, ar jau esošiem parādiem citos uzņēmumos.

Jauna pieeja, kā apsteigt savus konkurentus, vienlaikus saglabājot pozitīvu uzņēmuma bilanci, ir izmantot jaunizveidoto slikto maksājumu reģistru, pārbaudot tajā potenciālo klientu un sadarbības partneru esošos parādus, iepriekšējo parādu apmaksu un finansiālo situāciju. Atšķirībā no Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra, jaunajam parādnieku reģistram ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet jebkurš uzņēmums iesniedz datus par privātpersonām vai uzņēmumiem, kas tam kavē maksājumus vai nemaksā vispār. Šo reģistru izveidojusi SIA Creditinfo Latvija, balstoties uz savu pieredzi un līdzīgu reģistru darbības shēmu citās valstīs.

Pēdējā laikā arvien biežāk uzņēmēji saskaras ar kavētiem maksājumiem vai vispār neveiktu samaksu par produktiem vai pakalpojumiem, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma finanšu rādītājus un attiecības ar piegādātājiem un partneriem. Klientus vairs tik ļoti nebiedē sankcijas - tie apzinās, ka ir situācijas noteicēji, jo šobrīd ikviens uzņēmums cīnās par klientiem. Tādejādi klienti nesamaksā vienam uzņēmumam, bet pēc turpmāka servisa vēršas pie konkurenta un tad pie nākamā. Kā disciplinēt savus klientus maksāt laikā, uzlabot parādu piedziņu un netērēt papildus līdzekļus parādu piedziņas uzņēmuma piesaistei vai tiesas izdevumiem?

Līdzko privātpersona vai uzņēmums ar kavētu vai neveiktu maksājumu atradīsies šajā reģistrā, tam vairs nebūs iespēja saņemt šādu pakalpojumu citā uzņēmumā, kamēr tas nebūs samaksājis Jums, tādejādi uzlabosies Jūsu klientu maksāšanas disciplīna un Jūs ievērojami uzlabosiet parādu atgūšanas iespējas, netērējot resursus ārējās parādu piedziņas firmas nolīgšanai.

Piemēram, pētījums Lietuvā parādīja, ka tiešs ieguvums no parādnieku ievietošanas parādnieku reģistrā (nebanku kreditētāju gadījumā) ir 39% pieaugums atgūtajās kavēto maksājumu summās. Tas ir būtisks maksāšanas disciplīnas uzlabojums bez papildus tēriņiem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(313).jpg

Laikā, kad noskaidrojas, ka ne visi, kas savulaik ir bijuši braši gājēji uz kredītiestādēm, ir spējīgi aizlienēto naudu arī atmaksāt, tika nolemts, ka jāizstrādā jauns Parādu piedziņas likums.

Redzot un dzirdot, ko tikai visu ministrijas tajā vēlas iekļaut, neviļus gribas teikt aptuveni tā - parādnieku sišana, protams, nav atzīstama metode, bet uzskatīt viņus par kaut ko līdzīgu svētajām govīm arī ir pārspīlēti.

Gaidāmais likums nosaka, ka parādu piedzinējiem aizliegts agresīvi komunicēt ar parādniekiem, traucēt viņus vēlās vakara stundās un brīvdienās, kā arī «uzskrūvēt» nesamērīgas soda naudas par kavētiem parādiem un citas tamlīdzīgas lietas, kas nenoliedzami nāktu par labu parādu ņēmējiem. Šā likuma autori ieplānojuši noteikt, ka jāizveido arī parādnieku reģistrs, kas būtu tikai loģisks solis, lai vismaz nākotnē nepieļautu situāciju, ka personai, kas jau ir parādos līdz ausīm un tā īsti nav spējīga tos maksāt, tiek izsniegti jauni kredīti. Šeit nav runa par to, ka katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai atvērt kādu interneta mājaslapu un apskatīties, vai viņa kaimiņš gadījumā kādam nav parādā, un galvenais - vai viņš savus parādus kārtīgi maksā. Tomēr ir jābūt sarakstam, kur, piemēram, banka, uz kuru cilvēks ir atnācis, lūdzot kredītu, varētu paskatīties, vai tiešām nav tā, ka aizdevums tiek prasīts tāpēc, lai segtu parādus pāris citās kredītiestādēs, vai arī aizņēmējs jau pāris gadus nespēj vai negrib segt komunālos maksājumus.