Nebanku kreditētājus pašlaik nav plānots iekļaut kredītu reģistrā, jo to kredītportfelis ir salīdzinoši neliels, turklāt liela daļa no tiem esot cieši saistīti ar bankām.
Tā otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina Latvijas Bankas pārstāvji. Nebanku kreditētāju sniegtā informācija nav būtiska, bet to iekļaušana kredītu reģistrā liks uzņemties lielas saistības un nodrošinās nebanku kreditētājiem plašu informāciju.
Tādējādi esošajā situācijā kredītu reģistru nav plānots paplašināt, bet, iespējams, situāciju nākotnē varētu risināt ar topošo Kredītbiroju.
Komisija konceptuāli atbalstīja jauno Kredīta reģistra likumu un ar to saistītos likumprojektus. Jaunā likuma mērķis ir apkopot esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības. Reģistra darbība pēc būtības netiks mainīta. Kā jauna norma noteikta kredītu reģistra ziņu glabāšanas termiņš – 15 gadi pēc saistību izbeigšanās. Līdz šim ziņas reģistrā tiek glabātas bez termiņa un netiek dzēstas.
Kredītu reģistrs darbību sāka 2008.gada 1.janvārī, un tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes. Reģistra mērķis ir sniegt ieguldījumu Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā, nodrošinot reģistra dalībniekiem - kredītiestādēm, komercsabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām - papildu iespējas novērtēt aizņēmēja kredītspēju.