Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.
Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.
Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.
«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».
Londonas un Frankfurtes biržas indeksi otrdien kritās, bet Parīzes biržas indekss pieauga. ASV biržu indeksi, kas tirdzniecības sesijas sākumā bija kritušies, to noslēdza ar pieaugumu, ko veicināja pozitīvu datu publicēšana par ASV ekonomiku.
«Akcijas savā ziņā gribēja kāpt», ņemot vērā lielākoties pozitīvos datus, kas parādīja ASV ekonomikas relatīvo stiprumu salīdzinājumā ar citu valstu ekonomikām, sacīja LBBW eksperts Karls Heilings.
Lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas, kas nesenajās tirdzniecības sesijās bija piedzīvojušas spiedienu, otrdien pieauga.
«Apple» akcijas cena kāpa par 2,5% pirms trešdien gaidāmas jaunu viedtālruņu «iPhone» izlaides. «Amazon», «Microsoft» un «Facebook» akciju cenas pieauga par vismaz vienu procentu.
Pēc naftas cenu kāpuma palielinājās ar naftu saistīto uzņēmumu akciju cenas. «Exxon Mobil» akcijas cena kāpa par 1,4%, bet «Apache» un «Halliburton» akciju cenas pieauga par 1,8%.
Viesuļvētras «Florensa» («Florence») virzīšanās uz ASV dienvidaustrumiem veicināja naftas cenu kāpumu, ko izraisīja paniska degvielas pirkšana un bažas par viesuļvētras apdraudēto naftas atradņu infrastruktūru. Naftas cenu palielināšanos veicināja arī gaidāms trieciens Irānas naftas eksportam ASV noteikto sankciju dēļ.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,71 ASV dolāru līdz 69,25 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,69 dolāriem līdz 79,06 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 0,4% līdz 25 971,06 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,4% līdz 2887,89 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,6% līdz 7972,47 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,1% līdz 7273,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,1% līdz 11 970,27 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,3% līdz 5283,79 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1594 līdz 1,1600 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kritās no 1,3027 līdz 1,3026 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 111,13 līdz 111,57 jenām par dolāru.
