Pasaules ekonomika ir tuvu dziļākās recesijas pēckara vēsturē zemākajam punktam, paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), ziņo BBC.

Organizācija, kas pārstāv 30 attīstītākās pasaules valstis, sacījusi, ka šo valstu ekonomikās šogad būs samazinājums par 4.1%, un ekonomiku atlabšana, visticamāk, kādu laiku būs «vāja un trausla».

Taču organizācija akcentē, ka globālās lejupslīdes temps patlaban - pēc spēcīga krituma sešu mēnešu laikā līdz martam - mazinās, un šī ir pirmā reize divu gadu laikā, kad tā ir paaugstinājusi savu ekonomisko prognozi nākotnei. Prognozes maiņa galvenokārt balstīta uz to, ka Japānas un ASV ekonomikās samazinājums būs mazāks nekā iepriekš prognozēts.

ESAO prognozē, ka attīstītāko valstu ekonomikās vāja izaugsme - 0.7% apmērā - būs vērojama jau 2010.gadā. Iepriekš organizācija prognozēja, ka šo valstu ekonomikas saruks par 0.1%. Saskaņā ar ESAO paziņojumu arī potenciālais risks, ka attīstība būs sliktāka nekā prognozēts, esot mazinājies.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.

Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.

Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.

Vācijas Konstitucionālā tiesa piektdien negaidīti apturējusi Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības atlabšanas programmas ratifikācijas procesu, jo saņēmusi prasību, kurā apšaubīta tās atbilstība pamatlikumam.

Programmu, kura paredz ES ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes atvēlēt 750 miljardus eiro, abas Vācijas parlamenta palātas jau ratificējušas, un to atlicis vien parakstīt prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram.

Taču piecas personas iesniegušas prasību, kurā apšaubīta ES programmas atbilstība Vācijas konstitūcijai, un ratifikācijas process apturēts līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.

Tiesa neatklāja, kas ir prasītāji, un publiskoja tikai viņu iniciāļus.

Eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija solījusi cīnīties pret ES ekonomikas atlabšanas programmas ratifikāciju.

Vācijas likumdevēju atbalsts programmai iezīmē izmaiņas Vācijas noraidošajā nostājā pret parādu apvienošanu.

Patlaban nav vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes, tomēr jārisina nodarbinātības un porduktivitātes problēmas, pirmdien ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) sasauktā seminārā norādīja eksperti.

Ašeradens šodien Ekonomikas ministrijā (EM) uzaicināja pārstāvjus no valsts iestādēm, komercbankām un uzņēmēju organizācijām, lai pārspriestu iepriekš publiskajā telpā izskanējušos brīdinājumus par to, ka patlaban vērojamas «ekonomikas pārkaršanas» pazīmes.

«Patlaban situācija atšķiras no tās, kāda bija 2007.gadā, tāpēc neredzam «ekonomikas pārkaršanas» risku. Toties redzam, ka ekonomika var sabremzēties un neattīstīties, ja produktivitāte neaugs līdzi darba algas pieaugumam,» sacīja ministrs.

EM pārstāvis Jānis Salmiņš informēja, ka patlaban ekonomika aug labāk nekā iepriekšējos četros gados, tomēr Latvija ir tālu no «ekonomikas pārkaršanas» draudiem, par ko liecina virkne makroekonomikas rādītāju, piemēram, valsts budžets ir sabalansēts, valsts parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) u.c.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Runa ir par Lietuvas vadošo metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupu “Kuusamet Group”, kas ar kuru saistītie uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā šī grupa jau šobrīd ir lielākā metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupa, kas apvieno apmēram 20 dažādus šīs nozares uzņēmumus. Igaunijā un Latvijā “Kuusamet Group” pieder uzņēmums “Refonda”, kas šajos tirgos darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū.

Ar šādas taktikas palīdzību “Refonda” Igaunijā ir izspiedis no tirgus vairākus mazākus metāllūžņu nozares uzņēmumus un ieņēmis to vietu savu vietu tirgū, mainot nosaukumu uz “Metruna” un vienlaikus ar nosaukuma maiņu atgriežoties arī pie tirgus vidējo melno metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvāšanas. Tagad “Refonda” šos no juridiskā viedokļa apšaubāmos tirgus iekarošanas paņēmienus izmēģina arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Pasaules lielākās ekonomikas sāk stabilizēties, bet tām joprojām pastāv risks saistībā ar pašlaik vērojamo globālo recesiju, atsaucoties uz G8 finanšu ministru sacīto, ziņo BBC.

Tikšanās laikā Itālijā G8 ministri secinājuši, ka akciju tirgos ir vērojams kāpums, procentu likmes ir stabilākas un patērētāju uzticība atgriežas.

Taču ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners (Timothy Geithner) brīdinājis, ka vēl ir pāragri mazināt ekonomiku stimulēšanu. Viņš uzsvēris, ka ekonomikas jāturpina stimulēt līdz laikam, kad sāksies globālās ekonomikas atlabšana.

Ministri secinājuši, ka globālā ekonomiskā situācija joprojām ir nedroša. Paziņojumā, kas tika sagatavots tikšanās beigās, ministri norāda, ka «joprojām saglabājas nozīmīgi riski ekonomiskajai un finansiālajai stabilitātei». Ministri arī paredz, ka bezdarba līmenis ekonomikās varētu turpināt palielināties.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Globālā finanšu krīze līdz šī gada beigām nabadzībā varētu «iedzīt» 11 miljonus Austrumeiropas un Centrālāzijas iedzīvotāju, savukārt vēl 23 miljoni šī reģiona iedzīvotāji varētu nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Tā liecina Pasaules Bankas jaunākais ziņojums.

Tajā norādīts, ka mājsaimniecības Austrumeiropā visvairāk cietušas no kredītu tirgus saspīlējuma, pieaugošajām cenām un bezdarba līmeņa palielināšanās. Pētījumā tiek lēsts, ka aizvien vairāk mājsaimniecības Austrumeiropā varētu pieteikt maksātnespēju, nevarot tikt galā ar saviem hipotekārajiem kredītiem.

Agrāk notikušo krīžu laikā, cilvēki varēja atrast papildus darbu, vai doties pelnīt uz ārvalstīm, taču pašreizējās krīzes raksturs šādas alternatīvas ir padarījis gandrīz neiespējamas, teikts ziņojumā.

Pasaules Banka norāda, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir vidēji liels un kur patlaban ir vislielākā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, būs vērojams vislielākais nabadzības pieaugums.

Austrumeiropā ekonomikas atjaunošanās notiks ļoti lēni, bet riski saglabāsies, īpaši Krievijā, Ukrainā, Latvijā un Ungārijā, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs, ziņo Reuters.

Maijā ERAB ir pārskatījusi minētā reģiona ekonomisko prognozi 2009. gadam un tagad ziņo, ka 2009. gadā Austrumeiropā vidēji ekonomika saruks par 5.2 %. Taču oktobrī atkal paredzēts pārskatīt šo prognozi. Viņš arī norādīja, ka Austrumeiropā ir jāturpina īstenot dažādas atbalsta programmas. Viņš arī piebilda, ka lielākajā daļā valstu, izņemot Lietuvu, ekonomikas lēnām stabilizējas. Savukārt par «karstajiem punktiem» ekonomikā viņš nosauca Ukrainu, Latviju un Ungāriju.

Ekonomists gan norādīja, ka visticamāk ERAB uzlabos prognozi Austrumeiropā 2010. gadam. Maijā ERAB bija prognozējuši, ka 2010. gadā Austrumeiropā ekonomiskā izaugsme būs 1.4 %.

Ē. Berglofs norādīja, ka valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro, vajadzētu «piebremzēt» savas ambīcijas šajā jautājumā.

Nekustamā īpašuma tirgus pasaulē atgūsies visai ātri, taču analītiķu domas dalās par to, kurā valstī pirmajā būs vērojamas atveseļošanās pazīmes.

Lietišķo ziņu portāls rynok.biz, apkopojot izskanējušo informāciju publiskajā telpā, ziņo, ka daļa ekspertu un investoru pieļaujot, ka pirmais atgūsies krīzes papluinītais Lielbritānijas nekustamā īpašuma tirgus, savukārt citi domā, ka pirmie uzlabojumi būs vērojami jaunattīstības valstīs.

Massey Knakal Realty Services piesauc faktu, ka šā gada 1. ceturksnī, ņemot vērā ierobežoto kreditēšanu, ko izraisīja Lehman Brothers, Fannie Mae un Freddie Mac sabrukums, darījumi ar īpašumiem Manhetenā ir sasnieguši zemāko atzīmi pēdējos 25 gados.

Gadu pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota, kas noveda pie pasaules ekonomiskās krīzes, vērojamais Āzijas atlabšanas ātrums, salīdzinot ar Rietumiem, varētu signalizēt par spēku pārkārtošanos pasaulē, atsaucoties uz ekonomistu sacīto, ziņo AFP.

Ķīna un citas reģiona nācijas, kas savu uz eksportu balstīto ekonomiku dēļ ilgi bija atkarīgas no Rietumu tirgiem, ir pārcietušas «vētru», pateicoties iekšzemes pieprasījumam, ko atbalstīja iespaidīgi stimulēšanas pasākumi un augošā vidusšķira.

Un, kā norāda Ašoks Čarans (Ashok Charan) - Singapūras nacionālās universitātes profesors - Āzijas ekonomikas nākotnē būs mazāk atkarīgas uz Rietumiem.

«Āzijas ekonomikām atlabstot, gaidāma jauna pasaules kārtība, kurā Āzija būs relatīvi spēcīgāka,» viņš rakstījis, norādot, ka vidusšķiras un augstākās - vidējās šķiras izveidošanās un pieaugums Ķīnā, Indijā un citās Āzijas valstīs turpinās palielināt iekšzemes pieprasījumu reģionā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Centrālo banku vadītāji brīdinājuši, ka, neraugoties uz globālo ekonomisko atlabšanu, nedrīkst atlikt finanšu tirgu darbību regulējošo noteikumu pamatīgu pārbaudi, kam jāseko pēc dziļākās banku krīzes kopš Otrā pasaules kara, vēsta Bloomberg.

Federālo Rezervju (FR) vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) nedēļas nogalē notikušajā FR simpozijā norādījis, ka noteikumu izveide, kas ierobežo risku, ir viens no priekšā esošajiem «grūtākajiem izaicinājumiem».

Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka pašlaik vērojamās ekonomiku atlabšanas pazīmes viņam nav pietiekamas, lai paziņotu, ka atlabšana ir ilgtspējīga un brīdinājis, ka priekšā vēl ir «milzīgs darāmā darba apjoms».

B. S. Bernanke un Ž. K. Trišē atgādināja savu viedokli par pārmaiņu nepieciešamību, tikai četras nedēļas pirms G 20 līderu tikšanās Pitsburgā, lai pārrunātu centienus novērst līdzīgas finanšu krīzes nākotnē.

AdobeStock / Joshua Newto

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā mēs paļaujamies uz redzi ik uz soļa – gan lasot sīku tekstu, gan braucot automašīnā, gan pildot darba pienākumus. Brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā koriģēt redzes problēmas un nodrošināt labu redzamību jebkurā situācijā. Līdzīgi kā jebkuras lietas, kas mums pieder, arī briļļu lēcas laika gaitā nolietojas.

Briļļu lēcu aizsardzība – kādēļ tā ir svarīga

Visbiežākais iemesls, kādēļ ir jānomaina briļļu lēcas, ir to mehāniskie skrāpējumi un bojājumi. Tā kā briļļu lēcu galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam briļļu lietotājam labāko redzes kvalitāti, lēcām ir jābūt maksimāli dzidrām, jānoņem liekos atspulgus un caur lēcu jāizlaiž pēc iespējas lielāku redzamās gaismas daudzumu.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Arvien biežāk izskan bažas par iespējamo tautsaimniecības pārkaršanu, un, lai arī mums nedraud 2009. gada kritiens bezdibenī, tomēr iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tas liecina – bez apņēmīgas un tālredzīgas rīcības riskējam iedragāt uzņēmumu konkurētspēju un nolemt ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu stagnācijai daudzu gadu garumā, vienlaikus arī apdraudot fiskālo stabilitāti nākotnē. Šā gada 2. ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja nostiprināties. Reālais IKP pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,2% gada griezumā.

Gada pirmajā pusē izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Eiro zonas darba tirgus nosacījumu uzlabošanās paaugstina mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, bet uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņu kāpums ļauj cerēt arī uz turpmāku izaugsmi tuvākajā laikā. Turklāt ārējās vides uzlabošanās atspoguļosies tirdzniecības un eksporta kāpumā. Tai pat laikā ekonomikas izaugsmes perspektīvas labvēlīgāku attīstību joprojām kavē gausais strukturālo reformu īstenošanas temps. Eiro zonas inflācija saglabājās zem mērķa līmeņa, taču jaunākais Eurostat ātrais novērtējums uzrādīja, ka šī gada augustā eiro zonas inflācijas gada pieaugmuma temps ir pakāpies līdz 1.5%.

Apģērbu un mājsaimniecības mazumtirdzniecības ķēdes «Pepco» pirmā veikala izveidē Rīgā investēti 135 000 eiro, aģentūrai LETA atklāja «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Marcins Stanko.

Viņš norādīja, ka parasti jauna «Pepco» veikala izveidošana izmaksā aptvueni 500 000 eiro, kas ietver veikala konstrukcijas izveidi, būvniecību, labiekārtošanu u.c. Tomēr, ņemot vērā, ka veikals izveidots jau esošā ēkā - tirdzniecības centrā «Mežciems» -, tad tā izveidei nepieciešamo investīciju apmērs bija krietni mazāks.

Vaicāts, cik lielu investīciju apmēru tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt «Pepco» veikalu tīkla attīstībā Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, Stanko norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz veikalus kompānija plāno atvērt. Turklāt, ienākot jaunā tirgū un sākot tajā uzņēmējdarbību, «Pepco» ir nepieciešams saprast, kā sevi kā jaunu uzņēmumu tajā strukturēt, uzsvēra «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien mudināja Eiropas Parlamentu (EP) atbalstīt tautsaimniecības atlabšanas paketi, kas tika izstrādāta smagās sarunās Eiropas Savienības (ES) samitā, norādot, ka tai vēriena un mērķu ziņā nav līdzinieku.

Līdz ar ES ilgtermiņa budžetu kopējais stimulēšanas pasākumu apjoms sasniegs 1,8 triljonus eiro, sacīja Mišels.

"Šis brīdis, esmu pārliecināts, Eiropas vēsturē ir izšķirošs. Mēs rīkojāmies ātri un operatīvi," runājot EP Briselē, norādīja Eiropadomes prezidents.

"Šī atbilde ir masīva, salīdzinot ar ekonomikas lielumu. Eiropas atbilde ir lielāka nekā ASV vai Ķīnas," viņš teica.

Latvijai no ES atjaunošanas fonda pieciem miljardiem lielākā daļa pieejama nākamajos divos gados 

Latvijai no Eiropas Savienības (ES) atjaunošanas fondā iezīmētajiem pieciem miljardiem eiro lielākā...

Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena EP deputātiem atzina, ka līdzās stimulēšanas programmai ilgtermiņa plānā paredzētā ES budžeta samazināšana ir nepatīkama.

"Jā, mēs spējām izvairīties no lielāka samazinājuma, kā to vēlējās dažas dalībvalstis, bet šis daudzgadu finanšu ietvars ir kā zāles, kuras norīt ir grūti. Un es zinu, ka šī asambleja jūtas tieši tā," EP sacīja Leiena, runājot pa ES ilgtermiņa budžeta projektu.

Tomēr, viņa uzsvēra, ka šajā brīdī "mums ir jāsper solis atpakaļ un jāparaugās, no kurienes mēs nākam", konkrēti uz aptuveni 70 miljardus eiro lielo budžeta "caurumu", kas radies līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES.

"Labā ziņa ir tā, ka mēs esam spējuši aizpildīt teju visu šo "caurumu". Tas nozīmē, ka katrai valstij ir jāmaksā vairāk," viņa sacīja.

Sagaidāms, ka EP balsos par ES 1074 miljardu eiro budžetu 2021.-2027.gadam līdz šā gada beigām.

Tomēr tam nav jābalso par 750 miljardu eiro pēcpandēmijas atgūšanās plānu, kaut gan tas ir cieši saistīts ar ES budžetu.

ES līderi panāca vienošanos intensīvās sarunās, kurās Nīderlande un Austrija pauda stingru opozīciju, tāpēc ekonomikas atlabšanas fonda grantu daļa tika samazināta no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.

"Debates, ko mēs tagad uzsākam, patiesībā ir par nozīmi un virzienu, kādu mēs šim Eiropas projektam vēlamies piešķirt nākamajos gados," sacīja Mišels.

"Būtībā mēs esam atjaunojuši Eiropas laulību solījumus uz 30 gadiem, mēs esam apstiprinājuši Eiropas vienotību."

Valūtas vērtības samazināšanās lejupslīdes laikā pārsvarā tiek vērtēta, kā iespēja ātrāk pārvarēt ekonomiskās problēmas, taču, piemēram, britiem šis pats nosacījums pašreizējās krīzes ietvaros, nav palīdzējis, raksta Telegraph.

Valūtas devalvācijas loma izkļūšanai no ekonomikas lejupslīdes teorijā izklausās diezgan loģiska. Proti, ja valsts ekonomika nonāk lejupslīdē, tirgus dalībnieki, saskatot riskus šādā situācijā, savu naudu no valsts izņem un novirza citur. Valsts valūtas vērtība krīt, taču tas, savukārt, veicina cilvēkus iegādāties vairāk (nu jau lētāku) eksporta preču no šīs valsts. Tāpat tas mudina pašus valsts iedzīvotājus nosvērties par labu vietējo ražotāju izstrādājumiem, nevis iegādāties importa preces. Tādējādi valsts ekonomika pamazām sāk atgūties, un galu galā izkļūst no ekonomiskā pagrimuma.

Latvijas ekonomikas ministrijas izstrādātā ekonomikas atlabšanas plānā viens no galvenajiem mērķiem ir Latvijai sasniegt ikgadēju 5% IKP pieaugumu periodā no 2013. gada līdz 2015. gadam, ziņo BBN.

Otrs mērķis ir saglabāt mērenu inflāciju un līdz 2015. gadam Latvijas IKP vajadzētu sasniegt 17 miljardus latu. Jāatzīmē, ka 2008. gadā Latvijas IKP bija 17.3 miljardi latu.

Ministru kabinets akceptējis Latvijas ekonomikas ministrija izstrādāto ekonomikas atlabšanas plānu, kas kalpos kā papildinājums Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas plānam. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013. gadam paredz samazināt bezdarba līmeni valstī zem 8%, kā arī izglītības un zinātnes nozarei jau 2015. gadā novirzīt 1.5% no IKP.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus valdībai vispirms ir jāpalīdz Latvijas uzņēmumiem, lai tie spētu uzlabot konkurētspēju brīvajos tirgus apstākļos.

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.