Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:
Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.
Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.
Īss pārskats par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku:
- Tiks zaudēta liela daļa no preču eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu – valūtu kursa kritums, sankcijas, atsevišķu uzņēmumu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu. Apdraudēts ir arī tranzīts. Ir liela neskaidrība par tūrismu – tā kā Krievijas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas doties ceļojumos ar lidmašīnu, viņi varētu vēlēties doties uz Baltijas valstīm ar auto. Jautājums, cik lielā mērā tas tiks pieļauts. Nedrošība reģionā varētu mazināt citu valstu iedzīvotāju vēlmi braukt šurp, taču notiekošā milzīgās Krievijas gaisa telpas slēgšana apgrūtinās eiropiešu ceļošanu uz Āziju, tā savukārt ir priekšrocība Baltijai.
- Karš ir papildu trieciens jau tā saspringtajām piegādes ķēdēm. Pastāv milzīgi plašs ietekmju klāsts, to visu nav iespējams uzskaitīt, bet ir daži piemēri. Piemēram, var strauji augt kviešu cena, jo Krievija un Ukraina ir lielas eksportētājvalstis. Krievija piegādā 40% pasaules pallādija, kas ir neaizstājams automašīnu katalītisko konvertoru ražošanā. Vispārzināma problēma ir pasaules ekonomikas atkarība no Krievijas naftas un gāzes.
- Vispārējā nedrošības sajūta var pasliktināt patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, attiecīgi samazinot patēriņu un investīcijas.
- Varētu samazināties ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsma, jo pieaugs reģiona risku uztvere, lai arī var argumentēt, ka faktiskais Baltijas drošības līmenis ir uzlabojies, jo Krievijas armijas kaujasspējas ir vājākas par gaidītajām, NATO alianse ir mobilizējusies aizsardzībai.
- Fiskālā disciplīna pārskatāmā nākotnē nebūs prioritāte, tāpēc var rēķināties ar lielāku atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, kā arī lielākām investīcijām valsts drošības stiprināšanā.
- Vieglāka kļūs attīstībai un enerģētiskajai drošībai svarīgu jautājumu pieņemšana. Tiem, kuri cenšas iegūt lokālo politisko kapitālu teatrālā cīņā ar vēja turbīnām, turpmāk būs mazāk iespēju ietekmēt lēmumus.
- Ja konflikts turpināsies, Baltija kļūs par Eiropas “cietoksni” šajā reģionā. Atrašanās līdzās divām potenciāli agresīvām valstīm apgrūtinās Baltijas ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanu. Taču šāds civilizācijas priekšposteņa statuss padara veiksmīgu Baltijas attīstību par principiāli svarīgu jautājumu Eiropai, tātad ļauj cerēt uz spēcīgu atbalstu. Šo statusu daļēji var salīdzināt ar Rietumberlīnes stāvokli Aukstā kara laikā.
Komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
Latvijas ekonomikā 2021. gads ir bijis ievērojami labāks nekā gaidīts un, neskatoties uz COVID-19 pandēmiju, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ekonomikas atkopšanās joprojām ir nevienmērīga, un arī šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies labi.
Piemēram, janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri palielinājās par 15,6 %. Līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Par ļoti precīzu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, ir pāragri runāt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no konflikta tālākas attīstības un situācija ir ļoti mainīgu. Latvijas ekonomiku šis karš var ietekmēt no vairākām pusēm.
Pirmkārt, Latvijas ekonomiku ietekmēs tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas kopā veido nedaudz vairāk kā 10 % no mūsu preču eksporta. Tirdzniecība ar Krieviju pilnībā nav aizliegta, tomēr Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, kā arī nozaru un pret dažādām personām vērstās sankcijas, būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību. Īstermiņā tirdzniecība ar Krieviju varētu apstāties, savukārt turpmākajos mēnešos kāda daļa tirdzniecības iespējams atjaunosies, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ko šobrīd nav iespējams prognozēt. Atsevišķiem farmācijas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem Krievija ir būtisks tirgus. Daļēji to var kompensēt ar jaunu noieta tirgus meklēšanu, tomēr eksporta sarukums uz Krieviju varētu samazināt Latvijas IKP par 1-1,5 %.
Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir energoresursu pieejamība un cenas.Šobrīd energoresursu piegādes Eiropai nav samazinājušās, taču naftas un dabasgāzes cenas šobrīd ir ļoti augstas. Ja augstās dabasgāzes cenas Eiropā saglabāsies līdz vasarai, tad mums ir jārēķinās ar ievērojamu siltumenerģijas cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā.
Treškārt, Krievijas ekonomikas izslēgšana no globālās ekonomikas nav tikai energoresursu jautājums. Krievija ir būtisks metālu, minerālmēslu, pārtikas un citu dabas resursu ražotājs. Piemēram, Latvijai Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs kokapstrādes nozares izejvielu avots. Pārrāvumi resursu pieejamībā ietekmēs ražošanas un piegādes ķēdes ne tikai Latvijā, un no kara Ukrainā varētu ciest arī Latvijas eksportu uz Eiropas valstīm. Ceturtkārt, karš var ietekmēt arī patērētāju uzvedību un investīciju lēmumus Latvijā, ko pagaidām ir grūti novērtēt.
Kara tālāko attīstību un tā risinājuma ir grūti prognozēt. Pie sliktākajiem scenārijiem nevar izslēgt arī ekonomikas aktivitātes kritumu Latvijā, taču šobrīd, manuprāt, par to runāt ir pāragri. Eiropa ir demonstrējusi lielu solidaritāte ar Ukrainu un, ja būs nepieciešams, Eiropai ir iespējas stiprināt savu ekonomiku. Lai arī procentu likmes pēdējos mēnešos ir nedaudz kāpušas, tomēr Latvijai joprojām ir iespējas lēti aizņemties un finansiālas iespējas atbalstīt Latvijas ekonomiku, ja radīsies nepieciešamība.
Komentē Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
Vēl pandēmijas ietekme uz ekonomiku nav izgaisusi, kad arvien vairāk kļūst skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēs ne tikai šo valstu, bet arī daudzas citas ekonomikas. Krievija ir būtisks dažādu dabas resursu, it īpaši enerģijas – naftas un dabas gāzes, bet arī metālu un kviešu, piegādātājs pasaulē.
Jau šobrīd vērojam strauju globālo izejvielu cenu kāpumu, kas nenoliedzami nozīmēs augstākas ražošanas izmaksas mūsu uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Arī iedzīvotāju maciņi to diemžēl sajutīs. Augstās cenas, it īpaši par energoresusiem, ierobežos Latvijas un arī plašāk visas Eiropas reģiona ekonomikas aktivitāti. Sankcijas un gaidāmā Krievijas ekonomikas vājināšanās mazinās savstarpējo tirdzniecību ar Latvijas ekonomikai tomēr joprojām nozīmīgo tirdzniecības partneri. Nozares, kuras vairāk sadarbojas ar Krievijas partneriem ir vairumtirdzniecība, transports un loģistika, lauksaimniecība (pērkam minerālmēslus), farmācija, kokapstrāde (izejmateriāli) un metālapstrāde (izejmateriāli). Gaidāms, ka atsevišķu šo nozaru uzņēmumu darbību sankcijas Krievijai ietekmēs negatīvi.
Pagaidām ir sarežģīti novērtēt kopējo Krievijas-Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ņemot vērā gan augsto nenoteiktību, gan nepārtraukto notikumu attīstību. Skaidrs, ka ietekme būs un tā būs nelabvēlīga. Taču pagaidām izskatās, ka Latvijas ekonomika noturēsies pie izaugsmes, lai gan augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts.
