Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.
Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.
Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.
Pētījumā konstatēts, ka tipisks krāpnieks ir vīrietis vecumā no 36 gadiem līdz 45 gadiem, kurš strādā jomā, kas saistīta ar finansēm, uzņēmumā nostrādājis vairāk nekā desmit gadus un ieņem vadošu amatu. "KPMG" skaidro, ka parasti šādām personām ir lielākas iespējas «apiet» kontroles mehānismus, jo tās bauda samērā lielu uzticību.
Visbiežāk krāpnieki uzņēmumos piesavinās aktīvus vai veic krāpšanu iepirkumu jomā. PMG Baltics asociētā direktora Evija Miezīte, kura vada krāpšanas izpētes projektus Latvijā, piebilst, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem tipisks krāpnieks parasti strādā uzņēmuma iepirkumu vai pārdošanas nodaļā, kuru darbību bieži kontrolē finanšu nodaļa.
Pētījumā konstatēts, ka Austrumeiropā apmēram 89% no krāpniecībā iesaistītajām personām ir strādājušas uzņēmumā ilgāk nekā trīs gadus (puse ilgāk par sešiem gadiem) un 52% no krāpšanas shēmām pirms to atklāšanas arī darbojušās ilgāk nekā trīs gadus.
Pētījumā noskaidrots, ka 61% no visiem gadījumiem krāpnieks sadarbojies ar vēl kādu pusi.
Darbinieka reta došanās atvaļinājumā vai dzīvošana pāri saviem līdzekļiem esot pazīmes, kas, KPMG vērtējumā, liecina par iespējamo krāpšanu. Tomēr KPMG secinājusi, ka tikai 6% gadījumu, kad sākotnēji tika ievērotas kādas no brīdinājuma pazīmēm, veikta jebkāda rīcība, kamēr 2007.gada pētījumā šis rādītājs bija 24%.
«Laikā, kad kontroles mehānismi kļuvuši vājāki, krāpnieki arvien biežāk saskata iespējas gūt nelikumīgu peļņu. Šādos laikos uzņēmumiem ir īpaši svarīgi būt piesardzīgiem,» uzsver Miezīte, informējot, ka Austrumeiropā 78% gadījumu konstatēts, ka krāpšana veikta, izmantojot trūkumus uzņēmuma kontroles mehānismos.
Pētījumā secināts, ka tikai par 23% no visiem krāpšanas gadījumiem paziņots publiski, bet 46% - uzņēmuma iekšienē. Austrumeiropā uzņēmumu darbiniekiem informācija par uzņēmumā notikušu krāpšanu sniegta mazāk nekā 30% no visiem pētījumā iekļautajiem krāpšanas gadījumiem, bet plašākai sabiedrībai informācija sniegta tikai 11% gadījumu. Pilnīga informācija par krāpšanas gadījumu varas iestādēm Austrumeiropā paziņota tikai 2% gadījumu, kamēr kopējā aptaujā šis rādītājs bija 13%.
Biežākā atbildes reakcija uz konstatētu krāpšanas gadījumu Austrumeiropā bija disciplinārs sods. Disciplinārs sods ir ticis piemērots 33% gadījumu, bet atlaišana/priekšlaicīga pensionēšanās notikusi 24% gadījumu. Tiesībsargājošās iestādes iesaistītas 17% gadījumu, bet zaudējumu atlīdzināšana pieprasīta tikai 2% gadījumu.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem, Helms secinājis, ka uzņēmumi nepietiekami mācās no kļūdām un necenšas iedibināt korporatīvo kultūru, ko raksturotu neiecietība pret krāpšanu. Viņaprāt, atklātas informācijas sniegšana par krāpšanas gadījumu ir iespēja skaidri norādīt visai organizācijai un tās sadarbības partneriem, ka krāpšana netiks pieciesta.
«Nevēršoties pret krāpnieku visiem iespējamiem līdzekļiem, tiek radīti apstākļi tam, ka šī persona var sākt strādāt citā uzņēmumā, saglabājot neaptraipītu reputāciju,» brīdina Helms.
Arī Miezīte uzsver, ka, ieviešot pasākumus, kas palīdz novērst krāpšanu vai konstatēt to pēc iespējas ātrāk, uzņēmums var būtiski samazināt iespējas krāpniekiem gūt labumu. «Lai arī krāpšanas veikšanai un slēpšanai nereti tiek izmantotas sarežģītas tehnoloģijas, bieži vien pati krāpšanas shēma tomēr ir samērā vienkārša. Svarīgākais ir spēt saskatīt krāpšanu gadījumos, kad viss šķiet kārtībā, pilnveidot uzņēmuma krāpšanas novēršanas un atklāšanas mehānismus, kā arī biežāk un operatīvāk reaģēt uz brīdinājuma pazīmēm,» skaidro Miezīte.
Pētījuma laikā tika analizēti 348 KPMG projektos izmeklētie krāpšanas gadījumi uzņēmumos 69 valstīs. Pētījumā analizēti arī vairāk nekā desmit krāpšanas gadījumi Latvijā.