Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.
Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.
Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.
Īpaši iecienīts krāpnieku mērķis ir investori – iesācēji, kuriem nav iepriekšējas pieredzes investēšanā un praktisku iemaņu darījumu veikšanai un risku atpazīšanai. Izmantojot upura pieredzes trūkumu, krāpnieki pārliecina par ātriem rezultātiem un piedāvā iespēju konsultēties ar pieredzējušu ekspertu pirmā darījuma veikšanai, un sliktākajā gadījumā jau sarunas beigās upura datorā ir instalēta programma, ar kuras palīdzību noziedznieki var attālināti darboties ar cietušā ierīci un brīvi veikt darījumus. Apstāklis, ka upurim var nebūt pietiekami daudz līdzekļu, krāpniekiem nav šķērslis, jo upuri nereti tiek pierunāti ieguldīt aizņemtu naudu, t.sk. izmantojot tā saucamos “ātros kredītus”. Krāpnieki pārliecina upurus, ka, lai iegūtu tūlītēju peļņu, ir jāiegulda nekavējoties un vēlāk, kad bagātība būs iegūta, upuris varēs visus kredītus atmaksāt.
Kā norāda eksperts, ir trīs būtiski faktori, kam jāpievērš uzmanība un kas var liecināt par iespējamu krāpšanas mēģinājumu. Pirmkārt, kritiski jāraugās uz piedāvājumiem, kur tiek solīta neierasti ātra peļņa vai ļoti augsta investīciju atdeve. Otrkārt – mudinājumiem nekavējoties pieņemt lēmumu un tādiem piedāvājumiem, par kuriem nedrīkst stāstīt un konsultēties ar tuviniekiem vai draugiem. Jebkura investīciju piedāvājuma izskatīšanai ir nepieciešams laiks pārdomām, kā arī jābūt iespējai pārbaudīt informāciju pirms investīciju veikšanas. Ja tas nav iespējams, ieteicams iespējami ātri sarunas ar piedāvājuma sniedzēju pārtraukt.
Treškārt, lielākā daļa krāpniecisko zvanu Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumiem ieguldīt tiek veikti no ārvalstīm, un galvenokārt krāpnieki sarunājas krievu valodā. Zvani no ārvalstīm nozīmē sarežģītu krāpnieku notveršanas procesu, kas nereti var nozīmēt arī salīdzinoši ierobežotu iespēju atgūt izkrāptos finanšu līdzekļus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne vienmēr krāpnieciskie zvani tiek veikti no ārvalstīm un zvanītājs runā svešvalodā – noziedznieki nereti izmanto Latvijas iedzīvotājus kā starpniekus savām krāpnieciskajām darbībām, tādejādi vieglāk iegūstot upura uzticību.
Eksperts atgādina, ka gadījumā, ja ir radušās aizdomas, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai.
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pērn investīciju krāpšanas gadījumu skaits Latvijā pieauga par vairāk nekā 50% salīdzinoši ar gadu iepriekš, kopumā iedzīvotājiem nodarot zaudējumus vairāk nekā 5 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus aizvadītajā gadā ir izdevies arī novērst divas reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu, tādejādi pasargājot vai atgūstot iedzīvotājiem izkrāptos naudas līdzekļus.
