Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.
Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.
Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.
Lai saņemtu 120 000 eiro lielu aizdevumu mājokļa iegādei jaunajā projektā, saskaņā ar “Luminor” aprēķiniem pašlaik personas ienākumu līmenim jābūt vismaz 1800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Ja šādu aizdevumu vēlas saņemt ģimene ar diviem bērniem, ģimenes kopējiem ikmēneša ienākumiem jāsasniedz vismaz 2700 eiro pēc nodokļiem.
“Ņemot vērā inflāciju, pieaugošo dzīves dārdzību un arī Euribor procentu likmes kāpumu, stingrāk raugāmies uz mājsamniecību iztikas minimumu un maksātspējas prasībām. Lai varētu atļauties uzņemties jaunas kredītsaistības, klientu ienākumiem ir jābūt lielākiem salīdzinājumā ar laiku pirms viena, diviem gadiem. Un, lai arī interese par jauno mājokļu iegādi joprojām ir liela, novērojam, ka pieaugošā finansiālā sloga ietekmē pircējiem lēmuma pieņemšanai var būt vajadzīgs ilgāks laiks,” norāda “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais, vienlaikus paskaidrojot, ka norādītais piemērs ir indikatīvs un aprēķināts, ņemot vērā nosacījumu, ka mājsaimniecībai nav citu kredītsaistību.
Mājokļu pieejamību lielā mērā ietekmējis arī būvniecības izmaksu kāpums – būvmateriālu, darbaspēka un citas ar būvniecības nozari saistītās izmaksas kopš pagājušā gada marta pieaugušas par aptuveni 30%, proporcionāli atspoguļojoties arī jauno mājokļu cenās. “Kaut arī atsevišķām būvmateriālu kategorijām cenas ir stabilizējušās vai mēreni samazinājušās, kopumā cenu kāpums ir jūtams joprojām. Piemēram, cementam un betona izstrādājumiem izmaksu dinamika joprojām ir augšupejoša. Arī darbaspēka izmaksas darbinieku trūkuma dēļ nozarē diez vai varētu samazināties, līdz ar to nav arī loģisku un pamatotu argumentu jauno mājokļu cenu kritumam,” skaidro “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Joprojām lielu interesi par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem novēro arī nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”. Tiesa, ne visi interesenti uzreiz kļūst par dzīvokļu īpašniekiem. “Teiktu, ka pēdējos mēnešos iedzīvotāju interese par mūsu projektiem ir pat palielinājusies – cilvēki zvana, piesakās dzīvokļu apskatei un konsultācijām, taču vairs neredzam uz emocijām balstītus pirkumus, kā tas bija kādu pusotru, divus gadus atpakaļ. Tagad tas ir racionāls, matemātisks aprēķins, kas prasa zināmu laiku, kamēr klients ir noskaidrojis ne tikai savas iespējas aizņemties, bet arī sarēķinājis visus ar mājokļa uzturēšanu saistītos maksājumus. Maksimāli paredzami izdevumi pašlaik ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi,” novērojumos dalās Ekša.
Mājokļu attīstītāja pārstāvim piekrīt arī “Luminor” eksperts Kaspars Sausais. “Bankā novērojam pastiprinātu klientu interesi par iespēju fiksēt Euribor likmi, ik mēnesi atmaksājot nemainīgu kredīta apmēru. Un šī interese ir arī visnotaļ saprotama, jo ar fiksēto procentu likmi kredītņēmēji var prognozēt savus ikmēneša kredītmaksājumus un tos neietekmēs Euribor likmes izmaiņas,” norāda mājokļu kreditēšanas eksperts.
Lai arī, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, mainījušies arī jauno mājokļu pircēju paradumi, ir kāda lieta, kas joprojām palikusi nemainīga – tas ir uz mutvārdu rekomendācijām balstīts apsvērums iegādāties īpašumu tieši no konkrēta attīstītāja. “Attīstoties makslīgā intelekta tehnoloģijām un meklētājprogrammām, mūsdienās digitalajā vidē iespējams visai veikli atrast un uzrunāt gandrīz ikvienu potenciālo klientu, kuru varētu interesēt tavs produkts. Tomēr, neskatoties uz šiem brīžiem pat neaptveramajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, joprojām vislabākais mārketings un reklāma ir tie cilvēki, kuri jau dzīvo jaunajos projektos. To ļoti labi novērojam gan mūsu projektu prezentācijas pasākumos, gan ikdienas komunikācijā ar klientiem – deviņi no desmit klientiem mūs jau zina, jo ir dzirdējuši atsaukmes no radiniekiem, draugiem vai paziņām, kuri jau dzīvo kādā no mūsu attīstītajiem projektiem. Tas ir visnotaļ patīkami un nozīmē, ka esam izdarījuši savu mājasdarbu, radot patiešām kvalitatīvas un ilgtspējīgas mājas daudziem,” atzīst Ekša.
