Arvien biežāk izskan bažas par iespējamo tautsaimniecības pārkaršanu, un, lai arī mums nedraud 2009. gada kritiens bezdibenī, tomēr iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Tas liecina – bez apņēmīgas un tālredzīgas rīcības riskējam iedragāt uzņēmumu konkurētspēju un nolemt ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu stagnācijai daudzu gadu garumā, vienlaikus arī apdraudot fiskālo stabilitāti nākotnē. Šā gada 2. ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja nostiprināties. Reālais IKP pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,2% gada griezumā.
Gada pirmajā pusē izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Eiro zonas darba tirgus nosacījumu uzlabošanās paaugstina mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, bet uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņu kāpums ļauj cerēt arī uz turpmāku izaugsmi tuvākajā laikā. Turklāt ārējās vides uzlabošanās atspoguļosies tirdzniecības un eksporta kāpumā. Tai pat laikā ekonomikas izaugsmes perspektīvas labvēlīgāku attīstību joprojām kavē gausais strukturālo reformu īstenošanas temps. Eiro zonas inflācija saglabājās zem mērķa līmeņa, taču jaunākais Eurostat ātrais novērtējums uzrādīja, ka šī gada augustā eiro zonas inflācijas gada pieaugmuma temps ir pakāpies līdz 1.5%.
Vakar, 7. septembrī, Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. Tās liecina, ka šogad eiro zonas IKP augs par 2.2%, kas ir būtiski labāks rādītājs nekā prognozēts iepriekš (1.8%). Nākamo gadu IKP prognozes ir atstātas nemainīgas. Saskaņā ar septembra prognozēm vidējā inflācija eiro zonā šogad būs 1.5%, bet 2018. gadā – 1.2%. Šo tendenci galvenokārt noteiks globālais energoresursu cenu izmaiņu bāzes efekts. Aktuālās inflācijas prognozes nākamajiem diviem gadiem ir nedaudz samazinātas (par 0.1 procenta punktu) – galvenokārt eiro kursa nostiprināšanās ietekmē.
Pēc ļoti vājās attīstības 2016. gadā, šogad Latvijas tautsaimniecība uzrāda straujus izaugsmes tempus. Viens no galvenajiem faktoriem ir ārējo tirgu atkopšanās un no tā izrietošā apstrādes rūpniecības izaugsme, uzsver LB prezidents.
Otrs svarīgs faktors bija aktivitātes pieaugums gan privātajās investīcijās, gan ES fondu apguvē, kas pagājušajā gadā tika minēts kā galvenais izaugsmes kavēklis. Investīciju atkopšanās nodrošina ievērojamu pieaugumu būvniecībā un tādās saistītajās nozarēs kā ieguves rūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā.
Visbeidzot, IKP pieaugumu veicināja arī būtisks valsts pārvaldes izdevumu kāpums atalgojumam un preču un pakalpojumu iegādei.
Ņemot vērā novēroto ievērojami straujāko izaugsmi 1. pusgadā, tālāku kāpumu būvniecības sektorā, bezdarba samazinājuma un algu pieauguma veicināto privātā patēriņa straujāku kāpumu, kā arī labvēlīgu situāciju ārējos tirgos, Latvijas Banka ir paaugstinājusi IKP prognozi. Saskaņā ar neizlīdzinātajiem datiem IKP 2017. gadā varētu augt par 4.2% (iepriekšējā prognoze – 3.3%). Savukārt 2018. gadā kāpums varētu būt 3.8% (iepriekšējā prognoze – 3.4%).
Lai gan Latvijas tautsaimniecības izaugsme priecē, ir manāmas vairākas pazīmes, kas likušas ekonomistiem sākt diskusiju par pārkaršanas riskiem.
«Pašlaik Latvijas tautsaimniecībā temperatūra paaugstinās. Taču situācija radikāli atšķiras no treknajos gados piedzīvotā. Ir vairākas pazīmes, kas par to liecina: inflācija un pamatinflācija ir kontrolētā līmenī; kreditēšanas izaugsme joprojām ir vāja; tekošā konta deficīts izaugsme svārstās 4-5% līmenī pretstatā 10-12% pirmskrīzes periodā. Izaugsmes paātrināšanos nosaka tendences atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā, ko papildus privātajām investīcijām stimulē Eiropas Savienības fondu apgūšana, apstrādes rūpniecībā, enerģētikā,» viņš skaidro.
Tomēr, pēc LB vadītāja teiktā, vairākas pazīmes liecina par ļoti nopietnām problēmām, kas var būtiski ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu nākotnē un varam iestigt lēnas izaugsmes periodā, kā rezultātā valsts var zaudēt jebkādas cerības pārskatāmā nākotnē sasniegt ilgi loloto sapni par labklājību un iegūt papildu naudu mums visiem tiks svarīgajām nozarēm.
«Turpinot tēlaino salīdzinājumu ar augstu temperatūru - pat ja esam noskaidrojuši, ka šī nav mirstamā kaite, kā bija 2009. gadā, ja neņemsim vērā šo diagnozi, varam iedzīvoties ilgstošās sekās uz visu mūžu,» viņš salīdzina.
Galvenie uzkaršanas iemesli, pēc viņa teiktā, ir saspīlējums darba tirgū, proti: nodarbinātība ir vēsturiski augstākajā līmenī; bezdarbs sarucis zem dabiskā līmeņa; uzņēmumi arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu; tā rezultātā vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana; produktivitāte, ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam.
«Varu tikai piekrist tiem ekonomistiem, kuri saka, ka kopš krīzes laika tā arī neesam spējuši īstenot strukturālās reformas, kas ir kritiski nepieciešamas Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes potenciāla stiprināšanai. Tā rezultātā esam nonākuši situācijā, kad par pārkaršanas pazīmēm jārunā jau pie 4% izaugsmes tempa,» saka I. Rimšēvičs.
Mūsu vērtējums liecina, ka 2005.-2007. gadā piedzīvojām pārkaršanu, kas bija saistīta ar iestāšanos ES un būtisku finanšu līdzekļu ieplūšanu valstī, kā rezultātā notika sprādzienveida pieprasījuma pieaugums. Tagad krīzes sekas ir pārvarētas, bet pamazām parādās pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti un investīcijas, bet ilgi tā turpināties nevar, jo vājinās konkurētspēja. Tas var būtiski iedragāt Latvijas uzņēmēju iespējas sekmīgi strādāt eksporta tirgos un samazinās izaugsmi. Vienlaicīgi valsts sektorā ik dienas tiek atvērtas jaunas darba vietas.
Ņemot vērā situāciju darbaspēka tirgū, vēl jo aktuālākas kļūst reformas, kas stiprinātu Latvijas cilvēkkapitālu, ļautu mazināt saspīlējumu darba tirgū, palielinātu augsti izglītotu profesionāļu skaitu. Te mēs runājam par izglītības reformām, kā arī par sen gaidītajām pārmaiņām veselības nozarē, lai stiprinātu iedzīvotāju veselības stāvokli, kas gadu no gada pasliktinās, tostarp augot slimības dienu skaitam, kas negatīvi ietekmē darba devējus. Būtiska uzmanība jāpievērš ilgstošo bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū. Atzīstami vērtējami plāni reformēt valsts pārvaldi un samazināt sabiedrisko sektoru.
Ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, nevaram atļauties ekspansīvu fiskālo politiku. Tautsaimniecības izaugsme ir tik strauja, ka jāīsteno fiskālā politika ar budžeta pārpalikumu, iesaka LB vadītājs.
Jāatceras, ka Eiropas fondi nav mūžīgi, jau pēc pāris gadiem kārtējais plānošanas periods beigsies. Politiķi plāno paplašināt fiskālo telpu, meklējot jaunus ienākumu avotus. Taču šādiem ienākumu avotiem ir īstermiņa daba (piemēram, procentu izdevumu ietaupījumi), tāpēc ilgtermiņā var pieaugt budžeta deficīts.
Tāpat satraukumu rada valdības iecere atteikties no fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanas 2019. gadā, uzsver LB prezidents.
