Jaunākais izdevums

Starptautiskais Valūtas Fonds (SVF) nav atbalstījis lata devalvāciju sarunās ar Latvijas valdību.

K. Rozenbergs norāda, ka lata devalvācijai Latvijā būtu nopietnas sekas reģionālā līmenī, jo, piemēram, varētu ciest tirgus uzticēšanās ārvalstu bankām, kuras investē Baltijā un līdzīgās valstīs. Tādēļ Latvijas izvēli par labu piesaistei noteikti atbalsta visas ieinteresētās puses ārvalstīs. Kristofs Rozenbergs arī uzsver, ka devalvācija daudz nemazinātu Latvijas vajadzību pēc ārējā finansējuma. Tāpat ir apšaubāms, vai devalvācija strauji veicinātu eksportu. Viņš atzīst, ka programmā paredzētā apjomīgā fiskālā korekcija atbilst citviet novērotai veiksmīgai pieredzei, kas ir zināms pamats uzskatīt, ka valūtas piesaiste netiks apdraudēta.

«Visbeidzot, Latvijai ir skaidra stratēģija izejai no šobrīd pastāvošās situācijas - eiro ieviešana,» norāda Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF neiebilst pret lata devalvāciju, taču šāda iespēja vairs netiek izskatīta

,26.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA,18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

SVF cer, ka Latvija vairāk nekā treknajos gados ieklausīsies starptautiskajos ekspertos

Nozare.lv,27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc 2008. gada nogalē sākušās krīzes pārvarēšanas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības režīma beigām Latvijai izglītības, uzņēmumu pārvaldības un nabadzības mazināšanas jomās Latvijai vēl noderēs dažādu starptautisku organizāciju pētījumu secinājumi un padoms, norādījis SVF pārstāvniecības Latvijā aizejošais vadītājs Deivids Mūrs.

D. Mūrs izteica cerību, ka dažādu starptautisku ekspertu viedokļiem pievērsīs lielāku uzmanību nekā «treknajos gados», kad gan SVF, gan citu brīdinājumi par Latvijas ekonomikas pārkāršanu netika ņemti vērā.

«Protams, ka bija brīdinājumi, īpaši par ārējas tirdzniecības un maksājumu bilances deficītiem, kas radīja bažas jau pirms krīzes. Savā ziņojumā pēc krīzes pārvarēšanas programmas noslēgšanas SVF arī apskatīja laiku tieši pirms krīzes. Tur norādīts, ka tika izteikti brīdinājumi, bet Latvijas valdība tos neņēma vērā,» D. Mūrs teica.

D. Mūrs, kas šajās dienās pamet Latviju, lai atgrieztos uz SVF galveno mītni Vašingtonā un gaidītu jaunu norīkojumu citviet pasaulē, kā pozitīvu momentu novērtēja iesāktās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation adn Development/OECD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvniecību Rīgā un pametot Latviju, SVF pārstāvis Deivids Mūrs cer valsti nākotnē redzēt stipru un ekonomiski veselīgu, ar noturīgu izaugsmi un augstāku dzīves līmeni.

«Ceru, ka stabilitāte, kuru Latvija sasniedza, atgūstoties no krīzes, būs noturējusies. Ceru, ka biznesa vide turpinās uzlaboties un radīsies jaunas investīcijas - gan no pašmāju puses, gan no ārzemēm. Radīsies darba vietas, un ekonomikas uzlabošanās būs vienmērīgāka nekā pagātnē un arī ilgtspējīga. Būs augstāks dzīves standarts, augstāka nodarbinātība. Ja jau tik daudz ir darīts, lai sakārtotu makroekonomiku, būtu labi redzēt visa tā augļus,» D. Mūrs teica intervijā biznesa portālam Nozare.lv, kad viņam vaicāja, kādu saredz Latviju pēc dažiem gadiem.

Austrālijas pilsonis un ekonomists, kas Latvijā strādājis četrus gadus saistībā ar SVF nosacītā krīzes pārvarēšanas režīma uzraudzību, savas misijas beigas salīdzināja ar ārstējošā ārsta un pacienta šķiršanos pēc ārstniecības kursa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lata devalvācijai Latvijai nebūtu ekonomiski izdevīga un SVF nav pieprasījis devalvēt latu, intervijā laikrakstam Diena norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Baltijā un Polijā Kristofs Rozenbergs.

«Būs jānotiek pielāgošanās procesam. Tas var notikt ar devalvāciju vai ar algu un izmaksu pielāgošanu. Taču devalvācija būtu ļoti asa, V formas izmaiņa. Varētu cerēt, ka atkopšanās notiktu ātri, tomēr kritiens būtu ļoti ass un sāpīgs. Pielāgošanās, izmantojot algas un izmaksas, notiek ilgākā laika periodā. Tam ir priekšrocības, jo tas dod valstij laiku veidot svarīgas institūcijas, kuras var palīdzēt tikt galā ar neizbēgamo pielāgošanās procesu. Tas dod laiku atjaunot banku kapitālu, sakārtot maksātnespējas likumdošanu, dot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) intervencēm nepieciešamos darba rīkus. Manuprāt, šis papildu laiks pats par sevi ir vērtīgs ieguvums. Tāpēc, kopumā ņemot, devalvācija radītu lielākas problēmas, nekā tā atrisinātu,» norāda SVF eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltotas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vēstules parādīšanās Latvijā ļauj secināt, ka daži cilvēki ir ieinteresēti alternatīva kursa virzīšanā, raksta britu finanšu laikraksts The Financial Times.

Laikraksts norāda, ka situācija, kad SVF nākas kā viltojumu noraidīt kādu fondam piedēvētu vēstuli, ir «viens no fonda visneparastākajiem paziņojumiem».

«Šis viltojums liek domāt, ka daži cilvēk vēl joprojām cenšas virzīt alternatīvu kursu, pat izmantojot nedzirdētas metodes,» raksta FT.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījusi savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.

Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.

Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada laikā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) var gūt gandrīz 650 miljonus ASV dolāru lielu peļņu. To SVF galvenokārt varētu nodrošināt Austrumeiropas tautām izsniegtie ārkārtas aizdevumi, lai cīnītos ar globālo finanšu krīzi, raksta Bloomberg.

Tā norādījis SVF bijušais direktors fonda departamentā, kas atbild par Rietumiem, Klaudio Lūzers (Claudio Loser).

Tas veicinātu 1 miljarda dolāru lielu apgrozījumu organizācijai, kurai pirms diviem gadiem 2010. gadā tika prognozēti 360 miljonu dolāru lieli zaudējumi. Izmantojot aprēķinu no 2007. gada ziņojuma, kuru veidoja JPMorgan Chase International priekšsēdētājs Endrjūss Krokets (Andrew Crockett), procenti un maksa par jauniem aizdevumiem vismaz 55 miljardu dolāru apjomā varētu no jauna piepildīt SVF kasi, kas ir noplicināta kopš Āzijas finanšu krīzes.

"Ja SVF kotētos biržā, es pirktu akcijas kā traks," sacīja K. Lūzers, kurš pašlaik darbojas Vašingtonas politikas institūtā Inter-American Dialogs. Viņš uzskata, ka SVF sagaida milzīgs peļņas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ietekmīgs SVF ekonomists: Lagarde ir «samaitāta», bet fonds nespēj atrisināt eirozonas krīzi

Jānis Rancāns,20.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta ranga Startptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomists veltījis niknu kritiku fondam un tā vadītājai Kristīnei Lagardai, sakot, ka jūtas apkaunots par to, ka bijis saistīts ar SVF.

Ekonomists Pīters Doils (Peter Doyle), kas SVF nostrādājis divdesmit gadus un bijis saistīts ar konsultāciju sniegšanu saistībā ar palīdzības programmām Grieķijai, Portugālei un Īrijai, atkāpies no amata un savus aiziešanas iemeslus skaidrojis vēstulē SVF valdes vadītājam Šakouram Šālanam (Shakour Shaalan), vēsta CNN.

P. Doils uzsver, ka SVF Eiropas departaments nav spējis sniegt laicīgus brīdinājumus reģiona politiķiem, kas parādu krīzes pārņemtajās valstīs novedis pie plaši izplatītām ciešanām un iespējas, ka ļaunākais vēl tikai sekos. Tāpat SVF neesot mācējis īstenot izlēmīgu rīcību, kas radījis risku, ka pasaules otra rezerves valūta – eiro – ir nonākusi pie sabrukuma sliekšņa. Ekonomists arī norāda, ka SVF nespēja pārraudzīt finanšu krīzi palielinās aizvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju

,03.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Palielinās Latvijas kvotu SVF

Madara Fridrihsone, Db,20.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kvota Starptautiskajā Valūtas fondā tiks palielināta par 15.3 miljoniem SVF norēķinu vienību jeb aptuveni 11.8 milj. Ls.

Par šo summu SVF tiks izrakstīta parādzīme, paredz otrdien Ministru kabineta sēdē akceptētais rīkojums, ar kuru finanšu ministrs pilnvarots iemaksāt SVF 3.83 milj. Speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR – SVF norēķinu vienības) vai citā valūtā saskaņā ar SVF noteikto valūtas maiņas kursu iemaksāšanas dienā.

25 % no kvotas palielinājuma tiks iemaksāti SVF, bet par pārējiem 75 % nacionālajā valūtā maksājamo daļu Latvija izrakstīs SVF parādzīmi.

Turklāt, saskaņā ar valdības akceptēto rīkojumu, finanšu ministram ir jāizmanto tiesības izņemt Latvijas ārvalstu valūtā apmaksāto rezerves daļu minēto 25 % apmērā no kvotas palielinājuma un par izņemto rezerves daļu izrakstīt parādzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas Latvijai sniegtās finansu palīdzības nosacījumi nesaturēs lata devalvācijas prasību, Bloomberg.com norādījis JPMorgan Chase & Co ekonomists Jarkins Sebeki (Yarkin Cebeci).

Pretstatā vairāku tirgus analītiķu paustajam, mēs nedomājam, ka valūtas devalvācija ir viens no atslēgas nosacījumiem. "Patiesībā mēs uzskatām, ka valdības prasītā finansu palīdzība ir līdzeklis kā saglabāt valūtas stabilitāti," aģentūrai norādījis ekonomists.

Db jau vairākkārt rakstīja, ka skandināvu analītiķu vidū ir ļoti populāras spekulācijas par iespējamo lata devalvāciju, proti, valūtas koridora paplašināšanu, ko varētu prasīt SVF fonds. Taču pašmāju amatpersonas kā arī Latvijas Banka šādu iespējamību noliedz, kā arī lūdz iedzīvotājus nebaumot un nepakļauties baumām.

Šobrīd Latvija risina sarunas ar SVF un EK par finansu atbalsta saņemšanu. Šībrīža informācija liecina, ka SVF varētu aizdot 2 -3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas krīze nav pirmā pasaulē. Argentīnas stāsts

Klaudio Andrē Rivera, [email protected],02.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos nereti parādās raksti, kuros tiek salīdzināta krīze Latvijā un Argentīnā. Es pats dzīvoju Argentīnā. No 1999. līdz 2004.gadam es strādāju Buenosairesā dažādās organizācijās, projektos un uzņēmumos, pats pārdzīvoju gan krīzi, gan cīņu ar to. Tāpēc vēlos īsi pastāstīt par krīzi Argentīnā, tās pārvarēšanas metodēm un sekām.

Taču vēlos arī uzsvērt – kaut arī Argentīnā toreiz un Latvijā tagad ir ekonomiskā un politiskā krīze, tomēr situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc nevar teikt, ka Argentīnā izmantotās stratēģijas darbosies Latvijas situācijā. Taču no jebkuras pieredzes ir iespējams mācīties un kaut ko gūt.

2001.gada decembris. Argentīnu pārņēmusi visdziļākā krīze valsts vēsturē. Valsts jau ir recesijā kopš 1998.gada. Prezidents tiek piespiests atkāpties no amata. Grautiņi un piketi notiek visā valsts teritorijā. Neviens nevar izņemt no bankas vairāk par 200 dolāriem nedēļā. Bezdarba līmenis ir aptuveni 20%.

2003.gada decembris. Mēs sākam runāt par Argentīnas brīnumu. IKP pieaug par 8.2%. Ir ievēlēts jaunais prezidents un nodrošināta institucionāla stabilitāte. Par spīti devalvācijai inflācija ir ideālā līmenī – 3.7% . Bezdarba līmenis krītas līdz 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) rīkojies efektīvi cīņā pret globālo lejupslīdi, it īpaši Austrumeiropā, un tas norāda uz padziļinātu diskusiju nepieciešamību SVF krīzes apkarošanas spēju sakarā.

Tā teikts paša fonda veidotā ziņojumā, kurā arī norādīts, ka valstis, kuras saņēmušas fonda aizdevumu, ir spējušas izvairīties no banku krīzes, ziņo Reuters.

Ziņojumā aptvertas 15 SVF aizdevuma programmas (Armēnijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kostarikā, Salvadorā, Gruzijā, Gvatemalā, Ungārijā, Īslandē, Latvijā, Mongolijā, Pakistānā, Rumānijā, Serbijā un Ukrainā), kuras apstiprinātas kopš 2008. gada septembra. SVF apgalvo, ka šajā laika posmā izsniegusi ārkārtas aizdevumus par kopumā 163 miljardiem ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā par Latviju atzinīgi novērtējis Latvijas ekonomikas spēcīgo atlabšanu un veikto aizņēmuma atmaksu pilnā apjomā pirms laika.

«[Aizņēmuma atmaksa] pēc veiksmīgas obligāciju emisijas starptautiskajā tirgū, kas apliecina ekonomikas pārliecības un uzticības valdības politikai atjaunošanos,» teikts SVF ziņojumā.

«Ekonomika turpina spēcīgi atlabt, inflācija ir krietni samazinājusies, un tekošā konta deficīts ir mērens. Kaut arī vidēja termiņa ekonomikas prognozes ir labvēlīgas, neskaidras ārējās vides dēļ riski saglabājas,» teikts ziņojumā.

SVF direktoru valde atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības paveikto būtisko fiskālo pielāgošanu, kā arī šā gada budžeta pienācīgu plānošanu, lai izpildītu kritērijus eiro ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru