Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Latvijas mediju publiskajā telpā pāris nedēļas plosījās strīds par nepieciešamību atklāt vai neatklāt patiesā labuma guvējus. Ar pārsteidzošu vienprātību Saeima nolēma, ka patiesā labuma guvēji ir jāatklāj un atliek vairs tikai saprast, kādas sekas ir ieviestajam Komerclikuma 17.1 pantam.

Esmu iecerējis šo bloga ierakstu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā apskatīšu principus, kuri tagad regulēs patiesā labuma guvēju atklāšanu. Otrajā daļā pieskaršos problēmjautājumiem, kurus jau tagad sāk uzdot komersanti.

Jaunais regulējums ir attiecināms uz kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) un personālsabiedrību biedriem. Ērtības labad tālāk tekstā tiks lietots «kapitālsabiedrības» un «dalībnieki». Pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild, lai noteiktu iespējamās juridiskās un praktiskās sekas, ir, vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona?

Dalībnieks - fiziska persona

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) iepriekš norādījis, ka izmaiņas Komerclikumā, kas paredz atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus, būšot reāls ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku. Tomēr nespēdams atrast kopīgu valodu ar žurnālisti, runājot par to, kā reāli šis likums ļaus to izdarīt, pametis Latvijas Radio studiju pirms intervijas beigām.

Tieslietu ministrs sarunā atzīmēja, ka saistītie uzņēmumi, lai samazinātu nodokļu summas, skaita naudu no viena uzņēmumu uz otru, tad uz trešo un ceturto. Beigās tas viss nonākot kādā zemu nodokļu zonā, un tāpēc valsts budžets nesaņem visus nodokļus.

«Zinot patiesā labuma guvēju, mēs uzreiz ļoti viegli varam konstatēt Valsts ieņēmumu dienestā, kuri tad ir saistītie uzņēmumi, kā arī viegli var konstatēt, vai tie ir fiktīvi pārskaitījumi, vai saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību,» norādīja A.Štokenbergs.

Viņš ir pārliecināts, ka tā sauktais ofšoru atklātības likums palīdzēs atklāt PVN krāpnieciskās shēmas. Uz jautājumu, vai šis likums nav pieņemts ar mērķi atklāt vienu konkrētu patiesā labuma guvēju, proti, Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ministrs norādīja, ka likumi netiek rakstīti konkrētiem cilvēkiem.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām ļoti reti, sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Ir tikai divi ceļi - vai nu devalvēt latu, vai devalvēt algas, raksta Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas ekonomiskās augstskolas docētājs, laikrakstā Telegraf.

Latvijas "ekonomiskā kokteiļa" bīstamākā sastāvdaļa ir pārāk augstās cenas un algas, kas neatbilst mūsu attīstības līmenim, raksta eksperts. Makroekenomiski tas nozīmē, ka lats ir pārvērtēts. No tā ir tikai divas izejas- pirmā ir lata nomināla devalvācija, otrā, salīdzinoši neparastā iespēja, ko izvēlējusies valdība - algu devalvācija.

V. Dombrovskis analizē devalvācijas mītus:

1. Lielākā daļa kredītu ņemti eiro. Ienākumi lielākoties ir latos, tāpēc lata devalvācija nozīmētu slikto kredītu pieaugumu, tiesu pārslodzi, bankrotu vilni un citas dramatiskas sekas. Taču eksperts uzsver, ka arī ienākumu samazināšanās pazemina kredītu atgriešanas iespējas. Vienīgā stiprā lata priekšrocība - laika ieguvums, lai labāk sagatavotos bankrotu vilnim.

Patiesie labuma guvēji no 1. decembra būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām, bet arī arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām, politiskajām partijām; ir jautājumi par to, kā varētu tikt kontrolēta informācijas atbilstība, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas patieso labuma guvēju identifikācijā, kā arī noteikts ziņu apjoms, kas jāatklāj par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. No šā gada 1. decembra Uzņēmumu reģistrs (UR) sāk šo jauno normu piemērošanu. Tiem subjektiem, kas jau ir reģistrēti UR reģistros, ir dots laiks – trīs mēneši patieso labuma guvēju «sameklēšanai» un noskaidrotās informācijas paziņošanai UR. Informācija par patiesajiem labuma guvējiem, ja tā būs reģistrēta, būs pieejama jau no 1. decembra, taču no nākamā gada 1. aprīļa tā būs pieejama arī tiešsaistē.

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Tiesa uzsver, ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Proti, izpaustā informācija ļauj potenciāli neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli. Turklāt iespējamās sekas, ko datu subjektiem var radīt personas datu iespējama ļaunprātīga izmantošana, saasina fakts, ka, tiklīdz šie dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Tiesa norāda, ka ar aplūkoto pasākumu ES likumdevējs tiecas novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, radot vidi ar lielāku pārredzamību un mazāku iespēju, ka to izmantos šiem mērķiem. Tā atzīst, ka likumdevējs tādējādi tiecas sasniegt vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Pamattiesību hartā nostiprinātajās pamattiesībās, un ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem var veicināt šī mērķa sasniegšanu.

Tomēr tiesa konstatējusi, ka ar šo pasākumu radītā iejaukšanās nav ne ierobežota ar absolūti nepieciešamo, ne arī samērīga ar izvirzīto mērķi. Papildus tam, ka attiecīgie noteikumi atļauj padarīt publiski pieejamus datus, kas nav pietiekami definēti vai identificējami, ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ieviestā sistēma rada ievērojami smagāku hartas 7. un 8.pantā garantēto pamattiesību pārkāpumu nekā iepriekšējā sistēma, norāda tiesa. Agrāk papildus kompetento iestāžu un noteiktu struktūru piekļuvei šiem datiem bija paredzēta arī jebkuras tādas personas vai organizācijas piekļuve, kas var pierādīt likumīgās intereses.

Iespējamās grūtības precīzi definēt gadījumus un apstākļus, kuros pastāv šādas likumīgas intereses, uz ko atsaucas Eiropas Komisija, nevar attaisnot ES likumdevēja lēmumu piekļuvi attiecīgajai informācijai paredzēt ikvienam sabiedrības loceklim, uzskata tiesa.

Tiesa piebilst, ka noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm noteikt, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšana ir atkarīga no reģistrēšanās tiešsaistē, un ārkārtas apstākļos paredzēt atkāpes attiecībā uz ikviena sabiedrības locekļa piekļuvi šai informācijai, paši par sevi nerada līdzsvaru starp vispārējo interešu mērķi un hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajām pamattiesībām, kā arī nedod pietiekamas garantijas, kas ļautu datu subjektiem efektīvi aizsargāt savus personas datus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

ES Tiesa šādu spriedumu pieņēma, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.

Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019.gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam - Luksemburgas uzņēmu reģistram - ierobežot piekļuvi šai informācijai.

14. janvārī Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Komerclikumā. Tie paši, kas paredz samazināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla minimumu līdz 100 latiem un tādēļ tiek ļoti gaidīti (projekts gan paredz, ka grozījumi stāsies spēkā tikai ar 1. maiju). Taču bez jau minētajiem grozījumiem projekts paredz arī citas izmaiņas Komerclikumā, par kurām gan plašāka diskusija, šķiet, nav bijusi.

Vēlos pievērst uzmanību tam, ka projekts paredz ieviest normas, kas it kā palīdzētu identificēt sabiedrību patiesā labuma guvējus. Pirmkārt, paredzēts noteikt, ka sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem un akciju sabiedrību akcionāriem, kuri daļas/akcijas tur citu personu labā, ir pienākums paziņot sabiedrībai par attiecīgajiem patiesā labuma guvējiem. Otrkārt, sabiedrībām tiek paredzēts noteikt par pienākumu ziņas par patiesā labuma guvējiem glabāt un pēc pieprasījuma iepazīstināt ar tām dalībniekus, padomes locekļus, revidentus un kompetentas publiskas iestādes. Pie tam, projekts paredz ieviest prezumpciju, ka, ja vien sabiedrībai iepriekšminētajā kārtībā nav paziņots citādi, par patieso labuma guvēju sabiedrībā ir uzskatāma dalībnieku/akcionāru reģistrā norādītā fiziskā persona.

Par sabiedriskā labuma darbību, iespējams, vairs netiks uzskatīta profesionālā darbība sporta, kultūras, veselības un izglītības jomā.

To paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumi, kas šonedēļ pieteikti izskatīšanai valdībā.

Nevalstiskās organizācijas Latvijas Pilsoniskā alianse vadītāja Rasma Pīpiķe jau pirms vairākām nedēļām publiski aicināja nošķirt darbību profesionālā sporta un citās jomās no tādām ar sabiedrisko labumu saistītām darbībām kā, piemēram, atbalsts veciem cilvēkiem, norādot, ka patlaban sabiedriskā labuma organizācijas statuss piešķirts daudziem profesionāliem sporta klubiem un pat Latvijas Olimpiskajai komitejai. Tādējādi sabiedriskā labuma organizācijas statusu ieguvušas organizācijas, kuras pelna, piemēram, tirgojot biļetes uz sporta spēlēm.

No 1. decembra patiesie labuma guvēji būs jāatklāj ne tikai komercsabiedrībām un partijām, bet arī biedrībām un to apvienībām, arodbiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un pat reliģiskajām organizācijām (plašāk – 30.11.2017. DB). Valsts devusi trīs mēnešus, lai pielāgotos jaunajām prasībām patieso labuma guvēju identifikācijā līdz ar izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Virziens uz caurspīdīgāku naudas pasauli neapšaubāmi ir pareizais virziens, un, kā to rāda arī plašāki notikumi Eiropā, sabiedrība tiek vesta šajā virzienā un Latvija pēc inerces seko jaunajai pasaules kārtībai. Caurspīdīgums samazina mahināciju iespējas dažādās jomās, tiklab finanšu nozarē, kā, acīmredzot, arī uzņēmēju biedrībā un pat baznīcā. Atklātība ir laba lieta, un tās it kā nevar būt par daudz, ja vien tā netiek piesārņota ar informāciju, kas par atklātību saucama tikai formāli, bet drīzāk tā ir burta kalpība bez jebkādas pievienotās vērtības vai atdeves. Tas, kas rada bažas, ir aizdomas par to, ka laba ideja šajā reizē pasniegta dikti pliekanā mērcē, turklāt tā nav žēlota, tāpēc trāpījusi pilnīgi visiem - no baznīckungiem līdz īstiem patiesajiem labuma guvējiem, par kuru reģistrāciju jautājumu nav. Iespējams, Latvija atkal skrien pa priekšu direktīvu prasībām un pārcentībā ir gatava ņemt pie dziesmas kā baznīckungus, tā arī, piemēram, daudzskaitlīgās uzņēmēju organizācijas, kā LDDK vai LTRK. Pēc analoģijas izriet, ka patiesā labuma guvējs Romas katoļu baznīcā ir Zbigņevs Stankevičs, savukārt LTRK – Jānis Endziņš. Meklējot patiesā labuma guvējus biedrībās un sabiedrības nodibinājumos, veidojas ārkārtēja situācija, jo patieso labuma saņēmēju loks tiek izvērsts milzīgi un, iespējams, nevajadzīgi plašs. Tas liek domāt, ka šajā atklātībā noslēpties būs nevis sarežģītāk, bet varbūt pat vieglāk, nekā tas bijis līdz šim. Laba iecere ar pārcentību raust datu gūzmu faktiski degradējusies. Iespējams, Latvija varēs ziņot par to, cik aktīvi «izķeram» patiesos labuma guvējus, tomēr vai tam būs arī reāls segums? Nav skaidrības arī par to, kā patiesie labuma guvēji (reālie, nevis, teiksim, izdomātie) tiks izsijāti ārvalstu kapitāla uzņēmumos, kuri pieder «mammām» un «mammu mammām» kaut kur tālās zemēs. Palielināsim datu apjomu, aktīvi iekasējot nodevu, bet atdeves vietā, var gadīties, būs sēnalas.

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.