Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.
2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.
Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.
Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.
Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».
Analītiķis arī brīdināja par «potenciāli apkaunojošu scenāriju Zviedrijai, ja finanšu tirgi uzskatīs, ka Latvijas reālā ekonomika tiek ziedota Zviedrijas banku stabilitātes labā».
Savukārt 2009.gada 10.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītā ziņojumā aprakstīta vairāku britu banku sektora analītiķu novērtējums par situāciju Austrumeiropā kopumā, brīdinot par gaidāmām problēmām reģiona banku sektorā.
Amerikāņu diplomātu aptaujātie banku RBS, HSBC, Credit Suisse analītiķi vēstījuši, ka ļaunākais Centrālajā un Austrumeiropas valstu reģionā ir aiz muguras, kaut arī banku sektorā vēl ir gaidāmas problēmas, kā nefunkcionējošie kredīti.
Ziņojumā norādīts, ka Latvija joprojām ir vājākais punkts Austrumeiropā, radot spiedienu arī uz Igauniju un Lietuvu.
2009.gada 20.maijā tiekoties ar ASV diplomātiem, bankas HSBC augošās Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas ekonomikas un investīciju stratēģijas galvenā ekonomiste Džuljeta Sampsone pauda viedokli, ka «Latvijas pieaugošās problēmas varētu ar «kontrolētu sprādzienu» [kontrolētu devalvāciju]», vienlaikus norādot, ka pirms 2009.gada aprīļa veikta devalvācija būtu radījusi daudz postošākas sekas.
Analītiķe arī norāda, ka «Austrijas un Zviedrijas bankas Centrāleiropas un Baltijas reģionu uzskata par savu māju tirgu, tāpēc tās nevar pamest šīs valstis. (...) Šīs mātes bankas strādā uz ilgtermiņa mērķiem un nepametīs teritoriju konkurentiem».
Ziņojums noslēdzas ar secinājumu, ka «Centrālās un Austrumeiropas banku sektori izskatās daudz stabilākā pozīcijā, nekā pirms vairākiem mēnešiem, un tirgus pārliecība līdz šim ir noturējusies pat pret Latvijas lata devalvācijas spiedienu. Nākotne rādīs, vai Latvijas problēmu varēs savaldīt».
Savukārt 22.jūnijā sūtītā telegrammā amerikāņu diplomāti apkopojuši britu analītiķu viedokļus par ekonomiskās krīzes iespaidu uz Centrālās un Austrumeiropas valstu privāto sektoru.
«Baltijas valstis ir nopietnās nepatikšanās, īpaši Latvija,» teikts telegrammā, norādot uz lielo IKP kritumu, bezdarba pieaugumu un iedzīvotāju grūtībām atmaksāt mājokļu kredītus.
Pēc RBS analītiķa Timotija Eša sacītā, Latvijas ekonomikai nepieciešama masveida strukturāla reforma.
Piesaistītais lata kurss liedz Latvijai kādas manevrēšanas iespējas finanšu jomā, bet ekonomiskā pieauguma veicināšanai valstij vajadzētu milzīgu budžeta deficītu, sacīja Ešs.
«Daži saka, ka devalvācija nogalinātu Latvijas banku sistēmu, bet sektors pieder ārvalstu bankām, līdz ar to, kāpēc Latvijai vajadzētu maksāt par Zviedrijas banku izšķērdīgajām kredītu praksēm?» amerikāņu diplomātiem norādījis Ešs.
.jpg)
