Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.
Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.
WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.
Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.
Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.
Tīmekļa vietne apgalvo, ka materiāla oriģinalitāte un izcelsmes avots ir apstiprināts, un skaidroja, ka avots nav saistīts ar puča organizētājiem, kādu konkurējošu politisko partiju vai valsti.
WikiLeaks sākotnēji bija plānojis šo informāciju publicēt vēlāk, bet nolēmis pasteigties tīrīšanu dēļ, kas Turcijā sākušās pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma, atklāja tīmekļa medijs.
Turcijas amatpersona skaidroja, ka WikiLeaks tīmekļa vietne nobloķēta, jo pārkāptas tiesības uz privātumu un publicēti pretlikumīgā veidā iegūti dati.
WikiLeaks 2006.gadā izveidoja un gadu vēlāk atklāja Austrālijas pilsonis bijušais hakeris Džuljens Asanžs. Pasaules uzmanību medijs piesaistīja 2010.gadā, publiskojot video, kurā fiksēts ASV helikoptera uzlidojums Bagdādē. Uzlidojumā dzīvību zaudēja divi aģentūras Reuters žurnālisti.
Vēlāk 2010.gadā medijs publiskoja desmitiem tūkstošiem slepenu ASV armijas dokumentu, kas saistīti ar kariem Afganistānā un Irākā un liecināja par dažādiem pārkāpumiem, kas pieļauti, spīdzināšanas gadījumiem un civilo iedzīvotāju upuriem.
WikiLeaks publiskojis arī virkni citu dokumentu, kas nav glaimojuši ASV tēlam.