Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Krievijas aģentūra, kas ir atbildīga par Kremļa drošību, iepērk rakstāmmašīnas - šāds solis tiek saistīts gan ar WikiLeaks, gan Edvardu Snoudenu, ziņo BBC.

486 540 rubļus vērtā elektrisko rakstāmmašīnu pasūtījuma autore ir Федеральная служба охраны, un informācija izvietota valsts iepirkumu interneta vietnē.

Aģentūra gan nav komentējusi, kādēļ tai nepieciešamas vecmodīgās ierīces, bet kāds informācijas avots pastāstījis, ka mērķis ir novērst informācijas noplūdi no datoriem. Informācijas avots arī konkrēti norādījis uz skandāliem, kad WikiLeaks un E. Snoudens izplatīja slepenus dokumentus, kas pamudinājuši Kremli pāriet uz papīra dokumentiem.

Uzņēmumi Apple un Samsung sola nekavējoties ķerties pie trūkumu novēršanas savos produktos, šādi reaģējot uz tīmekļa vietnes WikiLeaks nule kā publicētajiem materiāliem par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējām uzlauzt viedtālruņus un citas ierīces.

Atbilstoši nopludinātajiem dokumentiem CIP izstrādājusi teju 1000 ļaunatūru - vīrusus, Trojas zirgus un citas programmas -, kas spēj iefiltrēties elektroiekārtās un pārņemt to vadību.

«Kaut arī mūsu sākotnējā analīze liecina, ka daudzas no šodien nopludinātajos materiālos minētajām problēmām mūsu pēdējā operētājsistēmā iOS jau ir novērstas, mēs turpināsim strādāt, lai ātri salabotu visas identificētās vājās vietas,» teikts Apple paziņojumā.

«Mēs pastāvīgi mudinām klientus lejuplādēt pēdējo operētājsistēmu iOS, lai garantētu, ka viņiem ir drošības risinājumu jaunākās versijas.»

Līdzīgu atbildi paudis Samsung.

ASV tiesa par informācijas nopludināšanu portālam Wikileaks bruņoto spēku ierindniekam Bredlijam Meningam (Bradley Manning) piespriedusi 35 gadus ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

ASV militārā tiesa jau jūlija beigās sprieda, ka B. Menings ir vainīgs 20 no 22 apsūdzības punktiem, arī spiegošanā.

Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange), kas patlaban atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, pauda, ka tiesas spriedums ir pretrunā ar rietumu tiesas un taisnīguma principiem.

25 gadus jaunais B. Menings apcietinājumā atradies jau trīs gadus, tādēļ, izpildot labas uzvedības nosacījumus, viņš varētu izkļūt brīvībā jau pēc septiņiem gadiem, uzskata B. Meninga advokāts. Iepriekš prokuratūra prasīja, lai B. Meningam tiek piespriests 60 gadus ilgs cietumsods kā brīdinājums citiem kareivjiem, savukārt B. Meninga advokāts pauda, ka jaunieša sodam nevajadzētu būt ilgākam par 25 gadiem cietumā, raksta Associated Press.

Kārtējo reizi uzvirmojušas kaislības par to, kā tiek izmantota internetā pieejamā informācija par personu datiem. Pareizāk droši vien būtu teikt – kā dažādi dienesti izmanto datus no cilvēku e-pastiem, mobilo telefonu sarunām un citiem avotiem, nemaz jau nerunājot par interneta mājaslapu apmeklējumiem, it īpaši, ja Google meklētājā tiek ievadīta frāze: «Kā pagatavot bumbu mājas apstākļos?»

Nupat zināmās jautājumu krustugunīs saistībā ar šādu interneta datu pētīšanu ir nonākusi ASV valdība, kas bija šādi sekojusi līdzi ne tikai savu pilsoņu, bet arī citu valstu iedzīvotāju gaitām tīmeklī. Taču, godīgi sakot, tā īsti neviens amerikāņiem par to virsū nebrūk, un tam ir kāds vienkāršs iemesls – ar deguna bāšanu svešās interneta sarakstēs nodarbojas ne jau tikai ASV valdība, un, kā zināms, nav pieņemts spļaut tajā akā, no kuras pašam jādzer.

Ņemot mērā mūsdienu globalizācijas apmērus, dažādu noziedzīgu grupējumu starptautiski plašās iespējas u.c. aspektus jeb, vienkāršāk sakot, faktu, ka šodien, lai sarīkotu kādu krimināli sodāmu pasākumu, tā organizatoriem nav jāsatiekas, jo visu var izdarīt, izmantojot datoru, attiecīgā pieeja acīmredzot ir neizbēgama. Tādējādi cilvēks, kurš, piemēram, iekļaujas dažādos sociālajos portālos, izmanto e-pastu un veic citas tamlīdzīgas darbības, automātiski kļūst par publiskās apskates objektu. Tajā pašā laikā uzmanība būtu jāpievērš vienam otram būtiskam aspektam. Pirmkārt, vai, it kā cīnoties ar starptautisko terorismu un citiem ļaunumiem, patiesībā netiek kontrolēta, piemēram, uzņēmumu komercinformācija, lejuplādētās filmas, politisko oponentu viedokļu apmaiņa un viss kas cits, kam bīstamības īpatsvars ir precīzi nulle. Šādu datu vākšana un, iespējams, arī izmantošana ir gan personu datu kondfidencialitātes rupja pārkāpšana, gan arī resursu nelietderīga izšķiešana. Tāpēc būtu jāparedz pat ļoti lielas naudas kompensācijas, kas būtu jāmaksā valdībām, ja atbildīgie dienesti tiktu pieķerti tādas informācijas «analizēšanā», kas uz tiem neattiecas. Otrkārt, ja reiz notiek šāda vispārēja datu kontrole, ir nepieņemami, ka brīžos, kad plānprātiņš X kādā pasākumā ir sarīkojis apšaudi, pēc tam parādās ziņas – vispār jau viņa uzvedība tīmeklī bija nepieņemami ekstrēma... Šādās reizēs rodas loģisks jautājums – kāpēc tad attiecīgajai personai X jau savlaicīgi netika pievērsta pienācīga uzmanība?! Treškārt, dažādu sensitīvu datu uzglabātājiem nenāktu par ļaunu pievērst kaut nedaudz uzmanības tam, lai savāktā informācija nenoplūstu. Nu, kaut vai tāpēc, lai pasaule vēlreiz nepiedzīvotu kaut ko līdzīgu slavenajai WikiLeaks epopejai.

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

Brīdī, kad runa ir par personas un dažādu citu datu drošību, katrs ar to saprot kaut ko citu. Vieniem – ar noklausītām telefonsarunām, otriem – ar informācijas noplūdi no dažādām datu bāzēm. Proti...

Viens no skaļākajiem šā gada starptautiskajiem skandāliem bija atklāsme, ka amerikāņu specdienesti noklausoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas. Ažiotāža, protams, izvērtās pamatīga, taču lielā pārsteiguma deva, kas tai sekoja, gan liecināja par kaut ko starp naivumu un liekulību. Izsenis ir bijis tā, ka valstu valdības izspiego cita citu, turklāt pašas to itin labi apzinās. Ne velti nu jau bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Jānis Kažociņš publiski atzina, ka visi līdzšinējie Latvijas valdības vadītāji domā, ko runā pa telefonu. Protams, šādas drosmīgo izlūku un nešpetno spiegu darbības, noklausoties telefonsarunas, nav nekas apsveicams, tomēr jārēķinās, ka tā tas notiek un, godīgi sakot, vienmēr notiks.

Neatkarīgi no tā, būs vai nebūs jauna datu regula, sākotnēji par drošību jādomā pašiem, jo mūsdienās personas dati nav tikai personas kods

Pēdējā laikā bieži dzirdam frāzi, ka dati ir jaunā nafta, kas uzņēmumiem var palīdzēt audzēt savu ieņēmumu grozu. Tomēr vēl aizvien ikdienā par savu datu lomu un aizsardzību aizdomājamies nepietiekami. Bieži vien dzirdam argumentus – man nav ko slēpt, un kāda gan nozīme tam, ka tirdzniecības tīkls ir lietas kursā par manu mīļāko piena un maizes ražotāju, kurās dienās un stundās veikalu apmeklēju, kā arī par iztērēto naudas summu? Tomēr šiem datiem ir vērtība, ko ļoti apzinās tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji daudzās pasaules valstīs. Iemesls – klients pats palīdz sevi labāk iepazīt un tādējādi tirgotājs var daudz labāk paredzēt, kuriem produktiem vai pakalpojumiem piemērot atlaides tā, lai cilvēks par tiem samaksātu. Tas var novest arī pie komiskiem atgadījumiem, piemēram, ASV tirgotājs pēc klientes datu analīzes precīzi bija noteicis viņas vajadzības, lai nosūtītu piedāvājumu grūtniecēm, bet sieviete par grūtniecību vēl pat nebija informējusi pārējo ģimeni.

Bijušā un aizsaulē aizgājušā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira (Kim Joung-il) personīgais pavārs Kendži Fudžimoto (Kenji Fujimoto), strādājot diktatora pilīs, pieredzējis visai daudz dīvainu lietu. Par tām viņš tagad stāstījis intervijā Pulicera balvas ieguvējam, žurnālistam Ādamam Džonsonam (Adam Johnson).

Bijušā Ziemeļkorejas diktatora personīgais suši pavārs ir no Japānas, un diktatora pilī viņš strādāja laikā no 1988. līdz 2001. gadam, bet pēc tam, aizbildinoties ar ēdiena iegādi, viņš devās atpakaļ uz Japānu, no kuras tā arī neatgriezās.

Saskaņā ar Wikileaks pausto K. Fudžimoto vēlāk strādāja Japānas spiegu aģentūras labā, Japānas televīzijā viņš uzstājās kā «Kima Čenira eksperts», tāpat bijušais pavārs ir izdevis grāmatu «Es biju Kima Čenira pavārs» (I was Kim Jong Il's Cook). Pēc tās nākšanas klajā drošības apsvērumu nolūkos K. Fudžimoto ikdienā valkāja bruņuvesti.