WikiLeaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) uzsācis mutisku karu pret Zviedriju, piektdien pirmo reizi kopš patvēruma lūgšanas Ekvadoras vēstniecībai Londonā publiski paužot savu viedokli, vēsta thelocal.se.

Dž. Asandžs meklēja patvērumu Ekvadoras vēstniecībā šīs nedēļas sākumā, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš ir apsūdzēts seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu. Pats Dž. Asandžs vainu tajos noliedz, norādot, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm.

«Bijām dzirdējuši, ka Ekvadoras pārstāvji pauda līdzcietību manai lietai un WikiLeaks saistībā ar ASV organizācijām,» viņš norādīja. Patlaban Dž. Asandžam atļauts uzturēties Ekvadoras vēstniecībā, līdz valsts valdība lems, vai sniegt viņam patvērumu.

Dž. Asandžs Austrālijas radio ABC stāstīja par savām bailēm no Zviedrijas tiesas nokļūt ASV rokās, paužot viedokli, ka ASV vēlas viņu apsūdzēt valsts noslēpumu izpaušanā. Patlaban gan no ASV puses nav saņemta neviena apsūdzība, tomēr, ja no Zviedrijas Dž. Asandžs tiks nodots ASV, par valsts noslēpumu izpaušanu viņam var draudēt nāvessods. WikiLeaks dibinātājs uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa.

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Skandalozā portāla WikiLeaks dibinātāju Džulianu Asandžu (Julian Assange), kurš no izdošanas Zviedrijas tiesai atradis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, apmeklējusi ne mazāk atpazīstamā popzvaigzne Lady Gaga, vēsta Sky News.

Jau rakstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un pašlaik viņš uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Zviedrijā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, ASV, kuras valsts noslēpumi tika atklāti portālā WikiLeaks, apsūdzības nav izvirzījusi, taču, ja tādas tiktu izvirzītas, bargākais sods, ko varētu saņemt Dž. Asandžs, ir nāve. Kā Dž. Asandžs, tā WikiLeaks ir atzīti par «ASV ienaidnieku».

Dž. Asandžs atrodas vēstniecībā kopš šā gada jūnija, un Lielbritānijas valdība pavēstījusi, ka tā var izdot Dž. Asandžu Zviedrijai tiklīdz viņš pametīs vēstniecību.

Popzvaigzne Lady Gaga viesojās Lielbritānijā, lai prezentētu savas jaunās smaržas, un apmeklēt Dž. Asandžu viņu ielūdza neviennozīmīgi vērtētā britu mūziķe M.I.A.

Zviedrijas izteiktās apsūdzības WikiLeaks dibinātājam Džulianam Asandžam (Julian Assange) seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu, ir smieklīgas, tā pavēstījis Ekvadoras ārlietu ministrs, tomēr oficiāli neapstiprinot, ka Ekvadora Dž. Asandžam sniegs lūgto patvērumu.

«Personīgi es uzskatu, ka tas ir ārkārtēji smieklīgi,» žurnālistiem norādīja Ekvadoras galvenais diplomāts Rikardo Patino (Raicardo Patino), komentējot WikiLeaks dibinātājam izteiktās apsūdzības, raksta thelocal.de.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas tiesa lēmusi par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, tomēr WikiLeaks dibinātājs lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patvērums lūgts, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Tāpat rakstīts, ka Dž. Asandžs netic, ka Zviedrijā viņu gaidītu taisna tiesa, un pauda bažas, ka Skandināvijas valsts viņu izdos ASV, kur viņam par valsts noslēpumu izpaušanu, ja tiks izvirzīta apsūdzība, draud nāvessods. Pats Dž. Asandžs Zviedrijas apsūdzības kategoriski noraida.

Lielbritānijas tiesa trešdien lēma par WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu, vēsta Guardian.

Trešdien Austrālijas pilsonis Dž. Asandžs zaudējis prāvu un tiks izdots Zviedrijai.

WikiLeaks dibinātāja aizstāvei Dinai Rosai (Dinah Rose) dotas 14 dienas, lai izlemtu, vai iesniegt pieteikumu lietas izskatīšanai Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Dž. Asandžs tiek apsūdzēts trijās seksuālo noziegumu epizodēs, tai skaitā izvarošanā. Viņš savu vainu noliedz un uzskata, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm. Organizācija ir publiskojusi daudz slepenu dokumentu par Irākas un Afganistānas karu, kā arī ASV diplomātiskos ziņojumus. Savukārt Zviedrijas premjerministrs iepriekš Dž. Asandžu nodēvējis par «Zviedrijas sabiedrības lielāko ienaidnieku».

«Patvēruma sniegšana Džulianam Asandžam (Julian Assange) ASV varētu tikt izmantota kā iemesls, lai diskreditētu Ekvadoru,» radio intervijā Vašingtonā norādīja Ekvadoras vēstniece Natālija Keli (Nathalie Cely).

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patlaban Ekvadora izskata viņa lūgumu.

Ekvadoras vēstniece norādīja, ka pārmetumi Kito «jau ir sākušies». Tomēr viņa pauda, ka Ekvadoras valdība ir «gatava aizstāvēt savu pozīciju un lēmumus». Tajā pašā laikā nav kļuvis skaidrāks tas, vai Dž. Asandžam patvērums varētu tikt sniegts, raksta thelocal.se.

Jau ziņots, ka WikiLeaks dibinātājs Dž. Asandžs Zviedrijā tiek apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, un viņš uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, un viņš varētu tikt nodots ASV rokās, kur saskaņā ar valsts likumiem viņu varētu gaidīt arī nāvessods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

ASV tiesa par informācijas nopludināšanu portālam Wikileaks bruņoto spēku ierindniekam Bredlijam Meningam (Bradley Manning) piespriedusi 35 gadus ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

ASV militārā tiesa jau jūlija beigās sprieda, ka B. Menings ir vainīgs 20 no 22 apsūdzības punktiem, arī spiegošanā.

Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange), kas patlaban atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, pauda, ka tiesas spriedums ir pretrunā ar rietumu tiesas un taisnīguma principiem.

25 gadus jaunais B. Menings apcietinājumā atradies jau trīs gadus, tādēļ, izpildot labas uzvedības nosacījumus, viņš varētu izkļūt brīvībā jau pēc septiņiem gadiem, uzskata B. Meninga advokāts. Iepriekš prokuratūra prasīja, lai B. Meningam tiek piespriests 60 gadus ilgs cietumsods kā brīdinājums citiem kareivjiem, savukārt B. Meninga advokāts pauda, ka jaunieša sodam nevajadzētu būt ilgākam par 25 gadiem cietumā, raksta Associated Press.

Skandalozās interneta vietnes Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs, nespējot novērst draudošo izdošanu Zviedrijai, meklē politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā.

Asanžs vakar iesoļojis Londonā esošajā Ekvadoras vēstniecībā, lai lūgtu politisku patvērumu, jo pēc viņa vārdiem, viņš tiekot sodīts no ASV puses par diplomātisko noslēpumu publicēšanu viņa radītajā interneta vietnē Wikileaks. Zviedrijā Asanžu gaida tiesa, jo viņš tiek apsūdzēts par seksuāliem noziegumiem, bet pēc viņa domām, lieta ir safabricēta un ir tikai iegansts, lai varētu viņu izdot ASV, kur viņu visticamāk gaidītu ilgs cietumsods.

Šobrīd Ekvadora izskata politiskā patvēruma iesniegumu un kontaktējas ar Lielbritānijas valdību, lai izvērtētu šī gadījuma apstākļus.

Šis solis potenciāli var tikai pasliktināt saspringtās attiecības starp Dienvidamerikas sadraudzības valstu grupu (ALBA) un ASV. Ekvadora ietilpst šajā valstu grupā, kuru priekšgalā ir ASV nīstošais Venecuēlas līderis Ugo Čavess.

Bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevo lidostas tranzīta zonā, bet par viņa tālāko likteni padziļinās neskaidrība.

Ekvadora, kurā E. Snoudens lūdzis politisko patvērumu, paziņojusi, ka lēmuma pieņemšana par tā piešķiršanu ilgs vairākus mēnešus. Ekvadora nonākusi krustcelēs pēc tam, kad izskanējis, ka ASV varētu atcelt vairākas priekšrocības, kuras bauda minētās Dienvidamerikas valsts eksportētāji, ja tā nolems piešķirt patvērumu E. Snoudenam.

«Lēmuma pieņemšana par patvēruma piešķiršanu Džuljenam Asanžam ilga divus mēnešus. Arī šajā gadījumā lēmums netiks pieņemts ātrāk par šo termiņu,» sacījis Ekvadoras ārlietu ministrs Ričards Patino.

Tikmēr ASV Senāta Ārvalstu attiecību komitejas vadītājs Roberts Menendezs pavēstījis, ka patvēruma piešķiršana E. Snoudenam «nopietni apdraudēs» atvieglojumus tirdzniecībai starp Ekvadoru un ASV. Ekvadora uz ASV eksportē naftu, augļus un dārzeņus, kā arī puķes. Tirdzniecības atvieglojumu atcelšana varētu dot smagu triecienu Ekvadoras puķu audzēšanas nozarei, kas valstī nodarbina ap 100 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt sievietes.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Mežinsku ģimenei izdevies īstenot sapni par ziedu tirdzniecības vietu, kurā pircējs var iegādāties visu, ko vēlējies. «Šis ir Baltijā, iespējams, arī Eiropā vienīgais puķu veikals, ne kiosks, kurš jaunajos laikos celts tieši šādai funkcijai – puķu tirdzniecībai,» teic pēc oficiālā amata nosaukuma veikala saimnieciskās daļas vadītājs Mārtiņš Mežinskis, taču, kā jau ģimenes uzņēmumā, visi darot visu.

Puķu veikals atrodas Jelgavas centrā, iepretim Annas baznīcai. Īpašā vieta noteikusi arī veikala arhitektūru. Sarkanie ķieģeļi, sienu kontraforsi sasaucas ar baznīcu parka dziļumā. Veiksmīgā realizācija guvusi atzinību arī arhitektūras konkursos. Divstāvīgais objekts ir unikāls, jo būvēts, domājot par ziedu labsajūtu un vajadzībām. Atsevišķas zāles ar atšķirīgu temperatūras un gaismas režīmu veidotas grieztajiem ziediem un telpaugiem, foajē paredzēts dažādu toveraugu, vasaras puķu izvietošanai. Puķu mūžu pagarina arī speciālā aukstuma kamera. Sevi attaisnojušas klapatas ar autonomas apkures sistēmas izveidošanu, nepieslēdzoties pilsētas siltumam, – gan naudas ekonomijas ziņā, gan ar iespēju regulēt vajadzīgo siltumu visu gadu.

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

Atbilstoši līgumam, kas starp Lielbritāniju un Ekvadoru noslēgts vēl 19. gadsimtā, Apvienotā Karaliste varētu nodrošināt Wikileaks dibinātājam Džuljenam Asanžam netraucētu pārvietošanos, pavēstījis Dienvidamerikas valsts ārlietu ministrs Rikardo Patino (Ricardo Pation).

1840. gadā parakstītajā līgumā teikts, ka puses nodrošina to, ka nevienu nedrīkst izdot, ja vien pārkāpums pēc savas dabas nav politisks, vēsta AFP. Ekvadoras ārlietu ministrs šo aspektu akcentējis tiekoties ar savu Lielbritānijas kolēģi Viljamu Heigu.

Britu ministrs atzinis, ka līgums ir spēkā, tomēr norādījis, ka Lielbritānijas interpretācija par 19. gadsimta dokumentu ir daudz atšķirīgāka.

Db.lv jau vēstīja, ka Ekvadora iepriekš Asanžam piešķīra politisko patvērumu. Tomēr viņš nevar pamest Ekvadoras vēstniecības ēku Londonā.

Iepriekš ASV pasludināja Dž. Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot viņu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens lūdzis politisko patvērumu 21 pasaules valstī. Starp tām ir gan valstis, kuras jau iepriekš nosauktas par ticamāko turpmāko E. Snoudena patvērumu, gan arī tādas, kuras pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvaina izvēle.

Patvēruma lūgumus E. Snoudena pārstāve Sāra Harisone iesniegusi Krievijas konsulātā Šeremetjevo lidostā. Dokumentā izskaidrots risks, ar kādu E. Snoudens saskaras ASV. Patvēruma lūgumus Krievijas amatpersonas uzsākušas nogādāt attiecīgo valstu vēstniecībās Maskavā.

Bijušais ASV specdienestu aģents E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.

Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».

Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.

Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.

Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.

Latīņamerikas lielākā aviosabiedrība "Latam Airlines Group" otrdien ASV tiesā iesniedza bankrota pieteikumu, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto lejupslīdi aviācijas nozarē.

"Ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz aviācijas nozari, "Latam" pēdējās nedēļās bijusi spiesta pieņemt vairākus ārkārtīgi smagus lēmumus. "Latam" un struktūrvienības Čīlē, Peru,Ekvadorā un Kolumbijā īstenos brīvprātīgu reorganizāciju atbilstoši ASV likuma par bankrotu 11.paragrāfam," norāda aviokompānijas vadītājs Roberto Alvo.

11.paragrāfs ir mehānisms, kas ļauj uzņēmumam, kas vairs nespēj atmaksāt parādus, veikt restrukturizāciju bez spiediena no kreditoru puses.

"Latam" pagājušajā mēnesī paziņoja, ka krīzes dēļ samazina darbības apjomu par 95%, kā arī likvidē vairākus simtus darbavietu.

Pirms pandēmijas aviokompānija lidojumus veica uz 145 galamērķiem 26 valstīs, dienā aizvadot aptuveni 1400 reisus.

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Nodokļu jomā pasaulē novērojama tendence paaugstināt netiešo nodokļu likmes, lai palielinātu valsts budžetu ieņēmumus, un vienlaikus samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļus (UIN), lai valstis kļūtu pievilcīgākas investoriem, liecina KPMG veiktais pētījums.

Savukārt Latvijā salīdzinājumā ar kopējo tendenci pasaulē ir bijusi novērojama pretēja virzība netiešo nodokļu jomā, jo pērn tika samazināta PVN likme.

Pērn vidējā netiešo nodokļu likme pasaulē pieauga par 0,17 procentpunktiem un sasniedza 15,5%. Vislielākais pieaugums reģistrēts Āfrikā un Āzijā – attiecīgi no 14,17% līdz 14,57% un no 11,84% līdz 12,24%.

Latvija var lepoties ar PVN likmes samazināšanu pērn par 1 procentpunktu atšķirībā no vispārējām tendencēm pasaulē, kur netiešo nodokļu likmes pārsvarā pieaug, uzsver Gunta Kauliņa, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas eksperte. Savukārt UIN likme 15% līmenī ir nostabilizējusies un nav mainīta jau deviņus gadus.