ASV pārvalde noliedz WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) «mežonīgos apgalvojumus», ka ASV pret viņu uzsākusi «raganu medības», informē pasaules mediji.

ASV valsts pārvaldes pārstāve Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) pauda, ka ASV nav nekāda sakara ar to, ka Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izraidīt WikiLeaks dibinātāju, ko vēlas nopratināt Zviedrijas tiesa, no valsts, raksta thelocal.se.

Jau vēstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un patlaban WikiLeaks dibinātājs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Lielbritānijā.

Austrālijā dzimušais haktīvists svētdien uz Ekvadoras vēstniecības Lielbritānijā balkona sveica savus atbalstītājus, paužot, ka ASV viņu vajā, jo viņa radītā mājas lapa saniknojusi Vašingtonu. Jau vairākkārt vēstīts, ka WikiLeaks tika publicēts apjomīgs informācijas daudzums par kariem Irākā un Afganistānā. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV. ASV vēl nav izvirzījusi apsūdzības, taču, ja tās tiktu izvirzītas, tās varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

WikiLeaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) uzsācis mutisku karu pret Zviedriju, piektdien pirmo reizi kopš patvēruma lūgšanas Ekvadoras vēstniecībai Londonā publiski paužot savu viedokli, vēsta thelocal.se.

Dž. Asandžs meklēja patvērumu Ekvadoras vēstniecībā šīs nedēļas sākumā, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš ir apsūdzēts seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu. Pats Dž. Asandžs vainu tajos noliedz, norādot, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm.

«Bijām dzirdējuši, ka Ekvadoras pārstāvji pauda līdzcietību manai lietai un WikiLeaks saistībā ar ASV organizācijām,» viņš norādīja. Patlaban Dž. Asandžam atļauts uzturēties Ekvadoras vēstniecībā, līdz valsts valdība lems, vai sniegt viņam patvērumu.

Dž. Asandžs Austrālijas radio ABC stāstīja par savām bailēm no Zviedrijas tiesas nokļūt ASV rokās, paužot viedokli, ka ASV vēlas viņu apsūdzēt valsts noslēpumu izpaušanā. Patlaban gan no ASV puses nav saņemta neviena apsūdzība, tomēr, ja no Zviedrijas Dž. Asandžs tiks nodots ASV, par valsts noslēpumu izpaušanu viņam var draudēt nāvessods. WikiLeaks dibinātājs uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa.

Zviedrijas izteiktās apsūdzības WikiLeaks dibinātājam Džulianam Asandžam (Julian Assange) seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu, ir smieklīgas, tā pavēstījis Ekvadoras ārlietu ministrs, tomēr oficiāli neapstiprinot, ka Ekvadora Dž. Asandžam sniegs lūgto patvērumu.

«Personīgi es uzskatu, ka tas ir ārkārtēji smieklīgi,» žurnālistiem norādīja Ekvadoras galvenais diplomāts Rikardo Patino (Raicardo Patino), komentējot WikiLeaks dibinātājam izteiktās apsūdzības, raksta thelocal.de.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas tiesa lēmusi par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, tomēr WikiLeaks dibinātājs lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patvērums lūgts, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Tāpat rakstīts, ka Dž. Asandžs netic, ka Zviedrijā viņu gaidītu taisna tiesa, un pauda bažas, ka Skandināvijas valsts viņu izdos ASV, kur viņam par valsts noslēpumu izpaušanu, ja tiks izvirzīta apsūdzība, draud nāvessods. Pats Dž. Asandžs Zviedrijas apsūdzības kategoriski noraida.

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Skandalozās interneta vietnes Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs, nespējot novērst draudošo izdošanu Zviedrijai, meklē politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā.

Asanžs vakar iesoļojis Londonā esošajā Ekvadoras vēstniecībā, lai lūgtu politisku patvērumu, jo pēc viņa vārdiem, viņš tiekot sodīts no ASV puses par diplomātisko noslēpumu publicēšanu viņa radītajā interneta vietnē Wikileaks. Zviedrijā Asanžu gaida tiesa, jo viņš tiek apsūdzēts par seksuāliem noziegumiem, bet pēc viņa domām, lieta ir safabricēta un ir tikai iegansts, lai varētu viņu izdot ASV, kur viņu visticamāk gaidītu ilgs cietumsods.

Šobrīd Ekvadora izskata politiskā patvēruma iesniegumu un kontaktējas ar Lielbritānijas valdību, lai izvērtētu šī gadījuma apstākļus.

Šis solis potenciāli var tikai pasliktināt saspringtās attiecības starp Dienvidamerikas sadraudzības valstu grupu (ALBA) un ASV. Ekvadora ietilpst šajā valstu grupā, kuru priekšgalā ir ASV nīstošais Venecuēlas līderis Ugo Čavess.

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Krievijas aģentūra, kas ir atbildīga par Kremļa drošību, iepērk rakstāmmašīnas - šāds solis tiek saistīts gan ar WikiLeaks, gan Edvardu Snoudenu, ziņo BBC.

486 540 rubļus vērtā elektrisko rakstāmmašīnu pasūtījuma autore ir Федеральная служба охраны, un informācija izvietota valsts iepirkumu interneta vietnē.

Aģentūra gan nav komentējusi, kādēļ tai nepieciešamas vecmodīgās ierīces, bet kāds informācijas avots pastāstījis, ka mērķis ir novērst informācijas noplūdi no datoriem. Informācijas avots arī konkrēti norādījis uz skandāliem, kad WikiLeaks un E. Snoudens izplatīja slepenus dokumentus, kas pamudinājuši Kremli pāriet uz papīra dokumentiem.

Skandalozā portāla WikiLeaks dibinātāju Džulianu Asandžu (Julian Assange), kurš no izdošanas Zviedrijas tiesai atradis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, apmeklējusi ne mazāk atpazīstamā popzvaigzne Lady Gaga, vēsta Sky News.

Jau rakstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un pašlaik viņš uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Zviedrijā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, ASV, kuras valsts noslēpumi tika atklāti portālā WikiLeaks, apsūdzības nav izvirzījusi, taču, ja tādas tiktu izvirzītas, bargākais sods, ko varētu saņemt Dž. Asandžs, ir nāve. Kā Dž. Asandžs, tā WikiLeaks ir atzīti par «ASV ienaidnieku».

Dž. Asandžs atrodas vēstniecībā kopš šā gada jūnija, un Lielbritānijas valdība pavēstījusi, ka tā var izdot Dž. Asandžu Zviedrijai tiklīdz viņš pametīs vēstniecību.

Popzvaigzne Lady Gaga viesojās Lielbritānijā, lai prezentētu savas jaunās smaržas, un apmeklēt Dž. Asandžu viņu ielūdza neviennozīmīgi vērtētā britu mūziķe M.I.A.

Lielbritānijas tiesa trešdien lēma par WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu, vēsta Guardian.

Trešdien Austrālijas pilsonis Dž. Asandžs zaudējis prāvu un tiks izdots Zviedrijai.

WikiLeaks dibinātāja aizstāvei Dinai Rosai (Dinah Rose) dotas 14 dienas, lai izlemtu, vai iesniegt pieteikumu lietas izskatīšanai Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Dž. Asandžs tiek apsūdzēts trijās seksuālo noziegumu epizodēs, tai skaitā izvarošanā. Viņš savu vainu noliedz un uzskata, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm. Organizācija ir publiskojusi daudz slepenu dokumentu par Irākas un Afganistānas karu, kā arī ASV diplomātiskos ziņojumus. Savukārt Zviedrijas premjerministrs iepriekš Dž. Asandžu nodēvējis par «Zviedrijas sabiedrības lielāko ienaidnieku».

Uzņēmumi Apple un Samsung sola nekavējoties ķerties pie trūkumu novēršanas savos produktos, šādi reaģējot uz tīmekļa vietnes WikiLeaks nule kā publicētajiem materiāliem par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējām uzlauzt viedtālruņus un citas ierīces.

Atbilstoši nopludinātajiem dokumentiem CIP izstrādājusi teju 1000 ļaunatūru - vīrusus, Trojas zirgus un citas programmas -, kas spēj iefiltrēties elektroiekārtās un pārņemt to vadību.

«Kaut arī mūsu sākotnējā analīze liecina, ka daudzas no šodien nopludinātajos materiālos minētajām problēmām mūsu pēdējā operētājsistēmā iOS jau ir novērstas, mēs turpināsim strādāt, lai ātri salabotu visas identificētās vājās vietas,» teikts Apple paziņojumā.

«Mēs pastāvīgi mudinām klientus lejuplādēt pēdējo operētājsistēmu iOS, lai garantētu, ka viņiem ir drošības risinājumu jaunākās versijas.»

Līdzīgu atbildi paudis Samsung.

ASV pasludinājusi Džulianu Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot Asanžu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

ASV militāro spēku dokumentācija atklāj, ka militārais personāls, kas kontaktēsies ar WikiLeaks vai WikiLeaks atbalstītājiem, riskē tikt sodīts par «komunicēšanu ar ienaidnieku», kas klasificējams kā militāra rakstura noziegums, par ko draud maksimālais sods – nāvessods, vēsta The Age.

Patlaban Asanžs joprojām atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Taču Ekvadora piešķīrusi Asanžam diplomātisko patvērumu, pamatojoties uz to, ka pēc izdošanas Zviedrijai, kur Asanžs tiek apsūdzēts seksuāla rakstura noziegumu pastrādāšanā, viņu tālāk varētu izdot ASV, kur pret viņu, iespējams, tiktu izvirzītas apsūdzības par spiegošanu un sazvērestību pret valsti.

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

Interneta vietne WikiLeaks publiskojusi pilnu arhīvu ar 251 tūkstoti ASV vēstniecību telegrammām. Diplomātiskā sarakste publiskota bez rediģēšanas, tādējādi varētu būt apdraudēta ASV diplomātu kontaktpersonu drošība, vēsta CNN.

WikiLeaks lēmumu jau kritizējuši tās sadarbības partneri – mediji The Guardian, New York Times, El Pais un Der Spiegel – kas iepriekš publicēja WikiLeaks rīcībā esošās diplomātiskās sarakstes.

Pirms diplomātisko telegrammu publicēšana, interneta vietne esot veikusi aptauju mikroblogošanas vietnē Twitter. Aptaujas dalībnieki pilnībā atbalstījuši dokumentu publiskošanu.

Līdz šim vietne diplomātisko telegrammu arhīvu aizsargāja ar paroli, taču tagad sarakste ir publiski pieejama. Sarakste nav rediģēta un ir pieejamas visas detaļas par slepenajiem diplomātiskajiem avotiem.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Zviedrijas policija, meklējot pierādījumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, veikusi kratīšanu interneta hostinga kompānijas PRQ telpās, tādējādi pārtraucot vairāku failu apmaiņas vietņu darbību.

PRQ pakalpojumus kādreiz izmantoja Wikileaks un pazīstamā failu apmaiņas vietne Pirate Bay. Zviedrijas policija savu kratīšanu mērķi neizpauž, tomēr PRQ īpašnieks Maikls Viborgs (Mikael Viborg) medijam Nyheter24 pastāstījis, ka likumsargi, visticamāk, meklējot intelektuālo tiesību pārkāpumu pierādījumus. Pēc policijas veiktās kratīšanas pārtraukta tīmekļa vietņu darbība, kas izmantoja minētās kompānijas pakalpojumus. PRQ uzturēja dažādas «šaubīgas» un skandalozas interneta lapas, tostarp, arī failu apmaiņas vietnes, vēsta tehnoloģiju ziņu portāls TorrentFreak.

ASV tiesa par informācijas nopludināšanu portālam Wikileaks bruņoto spēku ierindniekam Bredlijam Meningam (Bradley Manning) piespriedusi 35 gadus ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

ASV militārā tiesa jau jūlija beigās sprieda, ka B. Menings ir vainīgs 20 no 22 apsūdzības punktiem, arī spiegošanā.

Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange), kas patlaban atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, pauda, ka tiesas spriedums ir pretrunā ar rietumu tiesas un taisnīguma principiem.

25 gadus jaunais B. Menings apcietinājumā atradies jau trīs gadus, tādēļ, izpildot labas uzvedības nosacījumus, viņš varētu izkļūt brīvībā jau pēc septiņiem gadiem, uzskata B. Meninga advokāts. Iepriekš prokuratūra prasīja, lai B. Meningam tiek piespriests 60 gadus ilgs cietumsods kā brīdinājums citiem kareivjiem, savukārt B. Meninga advokāts pauda, ka jaunieša sodam nevajadzētu būt ilgākam par 25 gadiem cietumā, raksta Associated Press.

Atbilstoši līgumam, kas starp Lielbritāniju un Ekvadoru noslēgts vēl 19. gadsimtā, Apvienotā Karaliste varētu nodrošināt Wikileaks dibinātājam Džuljenam Asanžam netraucētu pārvietošanos, pavēstījis Dienvidamerikas valsts ārlietu ministrs Rikardo Patino (Ricardo Pation).

1840. gadā parakstītajā līgumā teikts, ka puses nodrošina to, ka nevienu nedrīkst izdot, ja vien pārkāpums pēc savas dabas nav politisks, vēsta AFP. Ekvadoras ārlietu ministrs šo aspektu akcentējis tiekoties ar savu Lielbritānijas kolēģi Viljamu Heigu.

Britu ministrs atzinis, ka līgums ir spēkā, tomēr norādījis, ka Lielbritānijas interpretācija par 19. gadsimta dokumentu ir daudz atšķirīgāka.

Db.lv jau vēstīja, ka Ekvadora iepriekš Asanžam piešķīra politisko patvērumu. Tomēr viņš nevar pamest Ekvadoras vēstniecības ēku Londonā.

Iepriekš ASV pasludināja Dž. Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot viņu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Baltkrievijas reitingu no B līdz B-, vēsta The Wall Street Journal.

Aģentūra savu lēmumu skaidro ar valsts pieaugošo atkarību no starptautiskajiem finanšu aizdevumiem. Tāpat Baltkrievijai noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Ja Baltkrievijas reitings tiks samazināts vēl par vienu pakāpi – līdz CCC, tas nozīmēs, ka pēc reitingu aģentūras domām, valstī ir ievērojams maksātnespējas risks.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas austrumu kaimiņu pārņēmusi finanšu krīze. Valsts bija spiesta ievērojami devalvēt nacionālo valūtu, kā arī lūgt starptautisko finanšu palīdzību.

Septembera vidū, otro reizi kopš maija, paredzēta atkārtota Baltkrievijas rubeļa devalvācija, otrdien paziņojis valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta AFP.

Baltkrievijas valūta tiks brīvi tirgota īpašās biržas sesijās laika posmā no 12. līdz 15. septembrim, kas noteiks oficiālo rubeļa kursu. Rubeļa devalvācija seko pēc tam, kad kļuva zināms, ka valstij nav izdevies samazināt budžeta deficītu.

«Baltkrievijas rubeļa kursu noteiks piedāvājums un pieprasījums, tā pat kā tas notiek ar jebkuru citu preci. Mākslīgi uzturēt rubeļa kursu mēs neplānojam,» uzsvēra Aleksandrs Lukašenko, norādot, ka licis varasiestādēm cīnīties ar iespējamām spekulācijām, kuras izraisītu situācija valstī.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltkrieviju ir piemeklējušas apjomīgas finanšu problēmas. 23. maijā vairāk nekā uz pusi tika devalvēta nacionālā valūta. Lai izvairītos no pamatīgas ekonomiskās krīzes, valsts lūdza aizdevumu Eirāzijas Ekonomiskajai kopienai, kā arī Starptautiskajam Valūtas fondam.

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".