Nākamais gads – pēdējais
2013. gadā atbalsts zemniekiem saruks par 21 miljonu Ls, jo valsts papildus vairs nevarēs piemaksāt par ražošanu.
Tā sauktos Papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) nākamgad valsts zemniekiem varēs piemaksāt pēdējo gadu. 2013. gadā lauksaimniekiem būs pieejams tikai vienotais platību maksājums (VPM), ar kura palīdzību lauksaimnieki saņems 97 miljonus latu, kas būs apmēram par 21 miljonu latu mazāk nekā 2012.gadā, kad vēl pēdējo gadu būs PVTM, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekānes, profesores Irinas Pilveres veiktie aprēķini.
Tiesiskuma koalīcija brūk
11. Saeimas pirmā darba diena izkliedē cerības uz ātru valdības un budžeta apstiprināšanu.
Pirmdien uz pirmo 11. Saeimas sēdi sanākušos deputātus pirms sēdes sākuma sagaidīja liels piketētāju pūlis, kuru pie Saeimas nama bija pulcējis ārkārtas vēlēšanās uzvarējušais Saskaņas centrs, lai protestētu pret savu atstāšanu ārpus valdības.
Investīcijas
Tapis vēl viens investoru mednieku kolektīvs
Jaunizveidotā darba grupa nav pirmā institūcija, kuras darbības mērķis ir investīciju piesaiste. Atšķirībā no jau pērnvasar izveidotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes, augsta līmeņa darba grupā investīciju piesaistei pārsvarā darbosies nevis politiķi, bet gan biznesa pārstāvji.
Parādu krīze
Gaidīs kārtējo glābšanas plānu
Pasaules vadošo valstu finanšu ministri notiekošās G-20 sanāksmes laikā nākuši klajā ar neparasti tiešu retoriku - ticams un visaptverošs plāns, kas mērķēts uz eirozonas parādu krīzes atrisināšanu, ir jāpieņem Eiropas Savienības samita laikā, kas notiks 23. oktobrī.
Sadarbība
Noņemt kultūras «brilles»
Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums. «Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.
Jaunākajā biznesa žurnālā LD
Kam nav draudziņa, tas netiek koalīcijā
Atlaida Saeimu, uzsāka pretoligarhu kampaņu, ieguva teicamus rezultātus vēlēšanās, solīja apvienot Latvijas divvalodīgo sabiedrību, bet galu galā cimperlīgās svārstīšanās, politiskās draudzības saišu deklarēšanas un vēlāk saraušanas, kā arī biežās viedokļa maiņas dēļ balsotāji atkal ir spiesti izslēgt ziņu raidījumus un interneta portālu komentāros kārtējo reizi ekspresīvi paust savu attieksmi par Latvijas politiķiem.
Kā dabūt cepeti no lielā galda
Ambīcijas, mērķtiecība, smags darbs un nedaudz nekaunības – tāda pēc bijušā Microsoft pārstāvja Sanda Kolomenska domām ir formula, kā radīt pasaulei jaunu priekšstatu par Latviju. Šim vadītājam vienmēr ir bijušas lielas ambīcijas, un šobrīd savas iegūtas zināšanas viņš pielietos Latvijā, lai mūsu valsts uzņēmumiem ekskluzīvi palīdzētu attīstīt pasaules līmeņa zīmolus un virzītu tos starptautiskajos tirgos, pēc kuriem tiktu atpazīta Latvija.
Daži dzīvnieki tomēr ir vienlīdzīgāki?
Par draņķīgu darbu atlaistajiem 10. Saeimas deputātiem, kuri netika pārvēlēti, kompensācijās mēs – viņu atlaidēji – samaksājām vairāk nekā ceturtdaļmiljonu latu. Izklausās jocīgi, īpaši ņemot vērā, ka «parastajiem mirstīgajiem» tādās situācijās neko vairāk par tā saucamo vilka pasi nedod. Vai šī kompensāciju tradīcija jāturpina?
Bizness, kas krīzē nekūst
«Katru rītu, kad redzu, ka ārā līst, es esmu laimīgs, jo tad cilvēki paliek iekštelpās. Un ko viņi dara, ja paliek mājās? Lasa grāmatu, iededz kādu sveci,» atzīstas Baltic Candles vadītājs un līdzīpašnieks dānis Jens Togersens, kurš ir lepns, ka viņa ražotne atrodas tieši Latvijā un atzīst: gadi, kas šeit tika uzskatīti par vislabākajiem, viņa ražotnei bijusi katastrofa, taču krīzes laiks – visnotaļ veiksmīgs.
Vienkārša krīzes risinājuma nav
Pasaules ekonomikā šobrīd samilzušās problēmas ir tik nopietnas, ka īstā risinājuma tam neredz arī šā gada Nobela prēmijas laureāti Kristofers Simss un Tomass Sārdžents, kurus dēvē par modernās makroekonomiskās analīzes pamatlicējiem. Tiesa, dažs labs kritizētājs norāda, ka šādi tiek godāti akadēmiķi, kuru darbu daudzi uzskata par daļēji atbildīgu finanšu krīzē.
Pionieri saru ķemmju tirgū
Latvijā ražoto ķemmju unikalitāte slēpjas faktā, ka mežacūkas saru ķemmes ir 100% dabīgs, ar rokām veidots produkts, kas citviet pasaulē, lai gan pazīstams, tomēr ir reti sastopams. «Šī biznesa niša ir pateicīga, jo agri vai vēlu cilvēki nonāks pie eko precēm un tās lietos ikdienā – atpakaļceļa vairs nav,» norāda SIA Daba Laba īpašniece Loreta Pižika.
Izceļ idejām bagātākos un ilgtspējīgākos
Hobiju var pārvērst par biznesu, augošs uzņēmums var būt arī atbildīgs pret vidi, bet jauns uzņēmums var nodarbināt arī tos, ko citi redzes invaliditātes dēļ darbā pieņemt nevēlas. Tieši šādi uzņēmumi šogad godināti ar Zviedrijas Biznesa gada balvu, ko jau trešo gadu pie mums rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Eksporta padome Latvijā sadarbībā ar Swedbank.
Nevienlīdzības nestabilitāte
Jebkurš ekonomiskais modelis, kas nepienācīgi risina nevienlīdzības jautājumu, beigās saskarsies ar leģitimitātes krīzi, pārliecināts ir slavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš komentārā LD analizē nevienlīdzības cēloņus un sekas.