Gadījumā, ja Slovēnijas likumdevēji jūlijā neveiks nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežo valsts tēriņus, valstij nāksies lūgt starptautisko aizdevumu, pavēstījis Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša.
Jūlijs būs patiesības mirklis, jo parlamentam nāksies balsot par fiskālajiem noteikumiem, J. Janša sacīja, uzstājoties radio Ognjisce ēterā. «Ja mēs turpinām palielināt parādu, mums šeit būs Grieķijas scenārijs un šai paaudzei nāksies dārgi samaksāt par to cilvēku muļķību, kas vilcinājās ar lēmumiem,» uzsvēra Slovēnijas politiķis.
Slovēnijas premjera centriski labējā Demokrātiskā partija jūlijā iecerējusi ierosināt, ka parlaments valsts konstitūcijā iekļauj normu, kas liedz pieņemt nesabalansētu budžetu, kā arī pieņemt likumdošanas grozījumus, saskaņā ar kuriem tiktu liegta referendumu organizēšana par valsts ekonomikai nozīmīgiem likumiem.
Lai panāktu šādas izmaiņas, Slovēnijas premjeram nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Slovēnijas galvenā opozīcijas partija – Pozitīvā Slovēnija – jau pavēstījusi, ka premjera ierosinājumus neatbalstīs.
Pašlaik Slovēnijas likumdošana ļauj opozīcijas partijām, arodbiedrībām vai kādām citām sabiedriskām organizācijām organizēt referendumus par jebkādu likumu. Lai to izdarītu, nepieciešams savākt 40 tūkstošus parakstu.
Jau iepriekš vēstīts, ka Kipra nesen kļuva par piekto eirozonas valsti, kura lūgusi starptautisko finanšu palīdzību. Kipras ekonomiku smagi skārusi Grieķijas finanšu krīze.
Slovēnija eirozonai pievienojās 2007. gadā. Valsti nopietni skārusi starptautiskā finanšu krīze un Slovēnija uzsākusi aptverošus taupības pasākumus, lai konsolidētu budžetu, kura deficīts aizvadītajā gadā bija 6,4% no IKP. Slovēnija iecerējusi to samazināt līdz 3,5% no IKP.