Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Šā gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Slovēnijas ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja Slovēnijas IKP kritumu 2,9% apmērā. Slovēnijas tautsaimniecības samazināšanās bijusi arī smagākā kopš 2009. gada globālās recesijas sākuma.

IKP samazināšanās atspoguļo iekšējā patēriņa un investīciju apjoma kritumu, kas gada griezumā laika posmā no janvāra līdz martam, attiecīgi pazeminājās par 7,7% un 20,7%, vēsta Wall Street Journal. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 1,8% palielinājies valsts eksports.

Balkānu valsts, kas 2007. gadā ieviesa eiro, uzsākusi apjomīgu reformu īstenošanu, lai izvairītos no Eiropas Savienības ārkārtas palīdzības, kādu saņēmusi Grieķija, Kipra, Īrija, Portugāle un Spānija, lūgšanas. Bažas par Slovēnijas ekonomiku īpaši saasinājās martā, kad Kiprai tika piešķirts starptautiskais aizdevums. Slovēnija uzsākusi privatizācijas programmu, kas ir daļa no 1,2 miljardus lielā valsts finanšu rekapitalizācijas plāna.

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā pieaudzis par 0,7%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā mazumtirdzniecība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, auga par 0,5%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, mazumtirdzniecības apjomi eirozonā saruka par 0,3%, bet ES pieauga par 0,3%.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu segmentā apgrozījums eirozonā saruka par 0,4%, bet ES – par 0,6%. Savukārt nepārtikas sektorā apjomi palielinājās par attiecīgi 0,6% un 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauga 14 valstīs, saruka sešās, bet nemainījās Dānijā. Straujākais mēneša pieaugums reģistrēts Portugālē – par 4,8%, Spānijā – par 3,8% un Slovēnijā – par 3,2%. Savukārt lielākais kritums bijis Luksemburgā – par 1,4%, Lielbritānijā – par 1,1% un Beļģijā – par 0,9%. Latvijā mēneša laikā vērojams 0,4% kritums, kas ir piektais straujākais ES.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Eiropas Komisija (EK) joprojām izskata Slovēnijas ekonomisko reformu plānus, ar kuriem tā nāca klajā aizvadītajā nedēļā, pavēstījis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vienlaikus brīdinot, ka joprojām nav skaidrs, vai Ļubļana ir darījusi pietiekami, lai izvairītos no starptautiskā aizdevuma.

«Ir pāragri teikt, vai valdības programmas sniegs pietiekoši spēcīgu un apmierinošu rezultātu, kas atbildēs uz lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem Slovēnija patlaban saskaras,» sacījis O. Rēns. «Pat, ja esošā situācija saglabājas kontrolējama, nedrīkst pieļaut nekādu laika tērēšanu,» sacījis komisārs, aicinot Slovēnijas valdību rīkoties apņēmīgi.

Aizvadītajā nedēļā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomikas pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

«Kad 2004. gadā Eiropas Savienībā (ES) tika uzņemtas astoņas postpadomju valstis, to vidū īpaši spilgti izcēlās Slovēnija, kur iedzīvotāji baudīja augstāku dzīves līmeni nekā citās Austrumeiropas zemēs. Slovēnijas ekonomikai klājās tik labi, ka tā jau 2007. gadā ieviesa ES vienoto valūtu eiro.

Tomēr tad nāca globālā finanšu un eirozonas parādu krīzes, kas lika slovēņiem atvērt acis un apzināties, ka viņu līdzšinējā saimniekošana ir izrādījusies nepareiza. Pašlaik Slovēnijas valdība izmisīgi nopūlas, lai nesenā paraugvalsts nekļūtu par nākamo eirozonas dalībnieci, kurai ir jāvēršas pie starptautiskajiem aizdevējiem,» raksta laikraksts Diena.

Tas skaidro, ka 2009. gadā Slovēnijas ekonomiku piemeklēja smaga lejupslīde. Valsts tautsaimniecība samazinājās par 8,1%, liecina Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati. Globālo un Eiropas finanšu problēmu dēļ sabruka nekustamā īpašuma tirgus un strauji saruka eksports, no kura ir atkarīga Slovēnijas ekonomika. Tā rezultātā strauji pieauga bezdarbs, kas tagad ir sasniedzis 12%.

Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.

Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Slovēnijas parlaments izteicis neuzticību premjerministra Janeza Janeša valdībai, tādējādi sarežģījot situāciju valstī, kura pēdējās laikā pārdzīvojusi pret taupības režīmu vērstas demonstrācijas, politisku nestabilitāti un ekonomiskas problēmas.

Jaunās valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošās Pozitīvās Slovēnijas vadītājai Aļenkai Bratušekai, kurai nāksies stabilizēt valsts finanses un būs jācenšas izvairīties no palīdzības lūgšanas Eiropas Savienībai, vēsta Reuters.

Pēdējā laikā Slovēnijai izdevies noslīdēt no piemēra Eiropas Savienības postkomunistiskajām valstīm līdz kārtējai eirozonas dalībniecei, kuru skārusi eirozonas krīze. Bezdarba līmenis Slovēnijā sasniedzis pēdējo 14 gadu augstāko rādītāju, un izskanējušas bažas, ka valstij neizdosies atrast nepieciešamo finansējumu, lai segtu savas parādsaistības. Savukārt Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn samazinājies par diviem procentiem.

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».