Slovēnijas parlaments izteicis neuzticību premjerministra Janeza Janeša valdībai, tādējādi sarežģījot situāciju valstī, kura pēdējās laikā pārdzīvojusi pret taupības režīmu vērstas demonstrācijas, politisku nestabilitāti un ekonomiskas problēmas.
Jaunās valdības veidošana uzticēta opozīcijā esošās Pozitīvās Slovēnijas vadītājai Aļenkai Bratušekai, kurai nāksies stabilizēt valsts finanses un būs jācenšas izvairīties no palīdzības lūgšanas Eiropas Savienībai, vēsta Reuters.
Pēdējā laikā Slovēnijai izdevies noslīdēt no piemēra Eiropas Savienības postkomunistiskajām valstīm līdz kārtējai eirozonas dalībniecei, kuru skārusi eirozonas krīze. Bezdarba līmenis Slovēnijā sasniedzis pēdējo 14 gadu augstāko rādītāju, un izskanējušas bažas, ka valstij neizdosies atrast nepieciešamo finansējumu, lai segtu savas parādsaistības. Savukārt Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn samazinājies par diviem procentiem.
Februāra sākumā Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas ielās pulcējās desmitiem tūkstošu protestētāju, lai paustu savu neapmierinātību ar valsts uzsākto izdevumu samazināšanas programmu. Demonstrācijas bija lielākās kopš 1991. gada, kad Slovēnija ieguva neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas.
Topošā Slovēnijas līdere jau paudusi savu negatīvo nostāju pret valsts īstenoto taupības režīmu un papildus tēriņu samazināšanu. Uzrunājot parlamentu pirms tā balsojuma, A. Bratušeka taupības režīmu nosauca par «viduslaiku medicīnu». «Jūs nolejat asinis, pacientam labāk nepaliek, bet jūs turpināt noliet asinis. Mūsu prioritātei jābūt izaugsmei un darba vietām. Es uzsveru – mums nebūs Grieķijas scenārija,» sacījusi A. Bratušeka.
Janezs Janeša par Slovēnijas premjeru kļuva aizvadītā gada februārī. Gada laikā viņa vadītā valdība centusies ieviest reformas un īstenot izdevumu samazināšanas pasākumus, lai apturētu ekonomisko lejupslīdi kādreizējā jauno Eiropas Savienības valstu paraugbērna ekonomikā. Papildus iedzīvotāju neapmierinātībai ar viņa valdības politiku, triecienu J. Janešam deva apsūdzības nodokļu maksāšanas mahinācijās. Pēc izskanējušajām apsūdzībām, J. Janeša vadīto piecu partiju koalīciju pameta trīs politiskie spēki. Pats bijušais premjers izskanējušās apsūdzības noliedz. Premjera iespējamās nelegālās darbības Slovēnijā izraisīja apjomīgus protestus, kas bija vērsti pret taupības režīmu.