Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.
Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.
Slovēnijas bankās «slikto kredītu» īpatsvars sasniedz septiņus miljardus eiro, kā arī tās kļūst aizvien vairāk atkarīgas no Eiropas Centrālās bankas finansējuma. Tas pastiprinājis investoru bažas, ka Slovēnija var sekot Kipras pēdās un lūgt starptautisko aizdevumu, raksta Businesweek.
Tāpat OECD brīdinājusi, ka Slovēnijā var ievērojami samazināties dzīves līmenis – atpaliekot no Rietumvalstu standartiem. Saskaņā ar OECD aplēsēm, Slovēniju sagaida kārtējais ekonomikas recesijas gads. OECD prognozē, ka 2013. gadā Slovēnijas tautsaimniecība samazināsies par 2,1%.
OECD arī norāda, ka eirozonas krīzes ietekme kopā ar neskaidrību par Slovēnijas banku sistēmas finanšu cauruma patieso izmēru, kā arī kāpjošās valsts aizņemšanās izmaksas, nodrošina to, ka šai valstij ir vienas no ļaunākajām ekonomikas perspektīvām starp OECD dalībniecēm.
Aizvadītās nedēļas nogalē starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings pavēstīja, ka trīs Slovēnijas lielākajām bankām - Nova Ljubljanska, Nova Kreditna un Abanka Vipa, varētu būt nepieciešams divus miljardus eiro liels finansējums.
Slovēnija līdz šim ir uzsvērusi, ka tai nav nepieciešams starptautiskais aizdevums.