Samazinoties jaunā koronavīrusa izplatīšanās tempam, Slovēnija pirmdien atvērusi kafejnīcu un restorānu terases.

"Runa nav tikai par kafiju, tās ir sarunas, kas mums pietrūkst," ziņu aģentūrai AFP sacīja Koperas kafejnīcas "Kapetanija" īpašnieks.

Kopš Eiropā sākās jaunā koronavīrusa pandēmija, kafejnīcas un restorāni Slovēnijā bijuši slēgti kopumā astoņus mēnešus, un joprojām ir slēgti četros no 12 valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētā Ļubļanā.

Valstī joprojām spēkā ir sociālās distancēšanās pasākumi, un galdiņi restorānos un kafejnīcās jāizvieto ar vismaz 1,5 metru distanci.

Daļējais karantīnas režīms, kas uz Lieldienām bija spēkā 11 dienas, palīdzējis samazināt vīrusa izplatīšanās tempu.

Slovēnija šomēnes atvēra arī veikalus, pakalpojumu nozari un skolas, bet iekštelpās joprojām obligāta prasība ir sejas maskas.

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Šā gada pirmajā ceturksnī Slovēnijas iekšzemes kopprodukts (IKP) gada griezumā samazinājies par 4,8%. Slovēnijas ekonomikas kritums gada pirmajos trijos mēnešos bijis lielāks nekā iepriekš cerēts, tādējādi pastiprinot spiedienu uz valsti, kas pūlas izvairīties no vēršanās pie starptautiskajiem aizdevējiem.

Iepriekš Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja Slovēnijas IKP kritumu 2,9% apmērā. Slovēnijas tautsaimniecības samazināšanās bijusi arī smagākā kopš 2009. gada globālās recesijas sākuma.

IKP samazināšanās atspoguļo iekšējā patēriņa un investīciju apjoma kritumu, kas gada griezumā laika posmā no janvāra līdz martam, attiecīgi pazeminājās par 7,7% un 20,7%, vēsta Wall Street Journal. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 1,8% palielinājies valsts eksports.

Balkānu valsts, kas 2007. gadā ieviesa eiro, uzsākusi apjomīgu reformu īstenošanu, lai izvairītos no Eiropas Savienības ārkārtas palīdzības, kādu saņēmusi Grieķija, Kipra, Īrija, Portugāle un Spānija, lūgšanas. Bažas par Slovēnijas ekonomiku īpaši saasinājās martā, kad Kiprai tika piešķirts starptautiskais aizdevums. Slovēnija uzsākusi privatizācijas programmu, kas ir daļa no 1,2 miljardus lielā valsts finanšu rekapitalizācijas plāna.

Eiropas Komisija (EK) joprojām izskata Slovēnijas ekonomisko reformu plānus, ar kuriem tā nāca klajā aizvadītajā nedēļā, pavēstījis ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vienlaikus brīdinot, ka joprojām nav skaidrs, vai Ļubļana ir darījusi pietiekami, lai izvairītos no starptautiskā aizdevuma.

«Ir pāragri teikt, vai valdības programmas sniegs pietiekoši spēcīgu un apmierinošu rezultātu, kas atbildēs uz lielajiem izaicinājumiem, ar kuriem Slovēnija patlaban saskaras,» sacījis O. Rēns. «Pat, ja esošā situācija saglabājas kontrolējama, nedrīkst pieļaut nekādu laika tērēšanu,» sacījis komisārs, aicinot Slovēnijas valdību rīkoties apņēmīgi.

Aizvadītajā nedēļā Slovēnijas valdība nāca klajā ar ekonomikas pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

Slovēnijai būtu nepieciešams mēģināt izvairīties no starptautiskās finanšu palīdzības programmas, lai glābtu savas neveselīgās bankas, pavēstījis eirozonas finanšu ministru padomes (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Pēdējo mēnešu laikā Slovēnija cīnās ar problēmām banku sektorā un mēģina izvairīties no starptautiskās palīdzības lūgšana. «Pats fakts, ka process aizņem ilgu laiku liecina par to, cik sarežģīts tas ir. Banku audita veikšana ir laikietilpīgs process. Ir svarīgi to īstenot laicīgi, nevis strauji. Pašlaik nav stingri noteikts, kāds būs tā iznākums,» sacījis J. Deiselblūms pēc tikšanās ar Slovēnijas finanšu ministru Urošu Čuferu.

Slovēnija nākamajā gadā iecerējusi veikt grūtībās nonākušo banku rekapitalizāciju, kuras apmēri būs zināmi pēc tam, kad tiks saņemti banku stresu testu rezultāti. Šie rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām. Slovēniju apmeklējusi Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas delegācija, tomēr J. Deiselblūms noliedza, ka valsts tiekot īpaši uzmanīta no starptautisko institūciju puses. Šādas vizītes esot ikdienišķas.

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».

Slovēniju sagaida dziļa recesija un šai valstij nepieciešams stabilizēt savu banku sektoru, kā arī veikt korporatīvā sektora restrukturizāciju, lai varētu atjaunot ekonomikas izaugsmi, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

«Slovēniju sagaida dziļa recesija, kuras iemesli saistīti ar banku un korporatīvā sektora apburto loku, vāju iekšējo pieprasījumu un nepieciešamību veikt fiskālo konsolidāciju,» norādījis SVF.

Saskaņā ar fonda aplēsēm banku rekapitalizācija un kredītiestāžu sektora stabilizācija ir galvenā prioritāte, lai lauztu šo apburto loku. SVF arī aicinājusi Slovēnijas varasiestādes samazināt valsts lomu ekonomikas procesos, kas tādējādi varētu tautsaimniecībai vieglāk atkopties.

Vienlaikus, neveicot reformas, kas samazinātu valsts ietekmi ekonomikā, bet veicot tikai banku sektora rekapitalizāciju, Slovēnijas valdība radītu tikai īslaicīgu risinājumu.

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

20 Valsts policijas darbinieki devušies uz Slovēniju palīdzēt slovēņu kolēģiem patvēruma meklētāju plūsmas regulēšanas jautājumā. Šobrīd policisti jau ir Slovēnijā un ir sākuši pildīt darba pienākumus, informēja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Šā gada oktobra beigās Slovēnijas Iekšlietu ministrija lūdza ES valstu palīdzību patvēruma meklētāju plūsmas koordinēšanā pēc tam, kad vienas diennakts laikā Slovēnijas robežu šķērsoja vairāk nekā 12 000 bēgļu.

Latvijas policija tāpat kā pārējo Baltijas valstu policijas vienības atsaucās uz šo aicinājumu. Pirmdienas rītā uz Slovēniju ar policijas mikroautobusiem un vienu apvidus auto devās kopā 20 Latvijas Valsts policijas darbinieki. Aptuveni 2000 kilometru garo ceļu policisti veica ar dienesta automašīnām pa sauszemi.

Galvenie policijas uzdevumi Slovēnijā būs sabiedriskās kārtības nodrošināšana, iespējamu pārkāpumu novēršana un patrulēšana kopā ar Slovēnijas kolēģiem. Kopā komandējumā plānots pavadīt mēnesi, kura laikā Latvijas policisti sniegs atbalstu, kā arī gūs būtisku pieredzi.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Slovēnja varētu būt nākamā eirozonas dalībvalsts, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, pavēstījusi kredītreitingu aģentūra Moody's, vienlaikus samazinot valstij piešķirto reitingu.

Slovēnijas kredītreitings samazināts no Baa2 līdz Ba1. Aģentūra arī norādījusi uz neskaidrību, kas saistīta ar valsts finansēm.

Moody's izplatījusi brīdinājumu, ka Slovēnija varētu kļūt par nākamo eirozonas valsti, kurai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Par eirozonas dalībvalsti Slovēnija kļuva 2007. gadā. «Slovēnijas neaizsargātība ārēju satricinājumu priekšā, līdzīgu tiem, kurus radīja krīze Kiprā, varētu sagādīt grūtības valstij finansēt sevi par ilgtspējīgām likmēm,» atzina aģentūra. Tas palielina risku, ka valsts varasiestādēm nāksies griezties pie startautiskajiem aizdevējiem pēc palīdzības.

Iepriekš Slovēnijas valdība publiskoja savas aplēses, ka valsts bankām, tostarp vienām no lielākajām valsts kredītiestādēm Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka, līdz jūlijam nepieciešama kapitāla «injekcija» gandrīz miljards eiro apmērā, aplēsusi valsts valdība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Martā, salīdzinot ar februāri, būvniecības produkcijas apjoms eirozonā saruka par 0,6%, bet Eiropas Savienībā – par 0,5%, liecina Eurostat dati.

Februārī būvniecības produkcijas apjomi attiecīgi pakāpās par 0,4% un 0,5%.

Savukārt martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā pieauga par 5,2%, bet ES – par 5,3%.

Lielākais būvniecības produkcijas apjomu kritums mēneša laikā reģistrēts Portugālē – par 3%, Nīderlandē – 2,6% un Vācijā – 2,2%, savukārt lielākais pieaugums bijis Rumānijā – par 10,3%, Slovēnijā – par 8,9% un Itālijā – par 1,9%.

Savukārt lielākais kritums gada laikā bijis Portugālē – par 13,8%, Zviedrijā – par 2,8% un Itālijā – par 1,4%. Lielākais pieaugums gada laikā reģistrēts Slovēnijā – par 44,9%, Ungārijā – par 34,1% un Spānijā – par 19,1%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražošanas apjomi eirozonā palielinājās par 1%, bet Eiropas Savienībā – par 0,7%, liecina Eurostat dati.

Jūnijā ražošanas produkcijas apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,1%.

Savukārt jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, ražošanas produkcijas apjomi eirozonā auga par 2,2%, bet ES – par 2%.

Lielākais ražošanas apjomu kāpums mēneša laikā reģistrēts Īrijā – par 11,3%, Slovēnijā – par 2,3% un Horvātijā – par 2,1%, bet lielākais kritums vērojams Dānijā – par 4,7%, Maltā - par 4,2% un Grieķijā – par 1,7%. Latvijā mēneša laikā apjomi pieauguši par 1,4%, kas ir astotais straujākais kāpums ES.

Lielākais ražošanas produkcijas apjomu pieaugums gada laikā bijis Īrijā – par 17,6%, Ungārijā – par 12,3% un Slovēnijā – par 9,2%, bet lielākais kritums reģistrēts Dānijā – par 6,4%, Zviedrijā – par 5% un Somijā – par 2,7%.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā palielinājušies par 1,5%, bet Eiropas Savienībā – par 0,5%, liecina Eurostat dati.

Jūlijā apjomi attiecīgi auga par 0,3% un 0,4%.

Savukārt augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, būvniecības produkcijas apjomi eirozona saruka par 0,3%, bet ES – par 0,8%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, lielākais būvniecības produkcijas apjomu kāpums bija Spānijā – par 2,7%, Rumānijā – par 2,5% un Francijā – par 2,4%, bet lielākais kritums reģistrēts Lielbritānijā – par 3,2%, Vācijā – par 2% un Polijā un Slovēnijā – par 1,8%.

Gada laikā lielākais būvniecības produkcijas apjoms reģistrēts Rumānijā – par 15,6% un Portugālē – par 6,6%, bet lielākais pieaugums bijis Slovēnijā – par 27,6%, Spānijā – par 22% un Zviedrijā – par 9,4%.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības produkcijas apjomi eirozonā un Eiropas Savienībā sarukuši par 1,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Augustā apjomi saruka attiecīgi par 0,3% un 0,2%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi eirozonā samazinājās par 0,2%, bet ES – palielinājās par 0,2%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mēneša laikā būvniecības produkcijas apjomi saruka deviņās valstīs, bet pieauga – sešās. Lielākais kritums bijis Portugālē – par 12,3%, Rumānijā – par 6,9% un Čehijā – par 4,6%. Savukārt lielākais kāpums bijis Slovēnijā – par 6,2%, Slovākijā – par 1,6% un Ungārijā – par 0,8%.

Savukārt gada laikā būvniecības produkcijas apjomi sarukuši deviņās, pieauguši – piecās, bet nav mainījušies Slovākijā.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi, palielinājies par 4,6%, kas ir devītais lielākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums novembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+12,4%), Slovēnijā (+11,3%), Rumānijā (+9,5%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +7,8%), Lielbritānijā (+6,6%), Igaunijā (+6,5%), Bulgārijā (+6,0%) un Ungārijā (+4.8%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-0,2%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,4%, bet eirozonā - par 2,3%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES novembrī saruka par 0,1%, gan eirozonas valstīs - par 0,4%.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 1,2%, kas ir ceturtais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Mazāks mazumtirdzniecības pieaugums februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi reģistrēts Austrijā (+0,2%), Portugālē (+0,5%) un Ungārijā (+1,1%). Igaunijā - tāpat kā Vācijā - mazumtirdzniecība palielinājās par 1,6%.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums februārī gada izteiksmē bijis Slovēnijā (+16,8%), Luksemburgā (+12,9%), Lietuvā (+7,6%), Rumānijā (+7,5%), Polijā (+6,9%), Īrijā (6,4%), Slovākijā (+4,5%), Bulgārijā (+3,8%) un Lielbritānijā (3,5%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums februārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, Spānijā mazumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet kritums reģistrēts Beļģijā (-3,2%), Maltā (-0,9%) un Dānijā (-0,2%).