Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.
Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.
Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.
Ir būtiski, kā labas pārvaldības principi, ko OECD ļoti detalizēti apraksta attiecībā uz padomēm, tiks ieviesti dzīvē. OECD saistībā ar uzņēmumu padomēm vērtē divus aspektus. Pirmais – kā ir atjaunota pati padome un kā tā ierakstās pārvaldības struktūrā līdz ar pilnīgu skaidrību par to, kā sadalās lomas starp ministriju, akcionāriem, padomi un valdi. Otrs ir stāsts par to, kā mēs tiksim pie šiem padomju locekļiem. Pērnā gada decembra beigās Ministru kabinets pieņēma kārtību, kur ir pa punktiem uzrakstīts, kas būtu jāņem vērā, un, izlasot šo kārtību šķiet, ka viss ir pareizi sarakstīts. Tomēr praksē tas līdz šim nav pārbaudīts.
Nākotnes jautājums ir, ka valstij vajadzētu virzīties uz lielāku centralizāciju, izveidojot vienu komisiju, kas atlasa uzņēmumu padomju locekļu kandidātus tāpat kā tas ir ar ministriju valsts sekretāriem.
Pašlaik aktuāli ir arī nodefinēt, ko valsts sagaida no katra sava uzņēmuma – palikt valsts uzņēmumam vai tikt pārdotam (piemēram, attiecībā uz Lattelecom un LMT), piesaistīt investorus (airBaltic), attīstīt starptautisku kooperāciju (kopuzņēmums RailBaltic projekta ieviešanai), kā būt ar slimnīcām, teātriem – vai no tiem vajag gaidīt peļņu un kādu atdevi no valsts kapitāla gaida uzņēmumos, kas strādā komercsektorā (Latvenergo, Latvijas Valsts meži) un vai tiem būt monopolistiem savā sektorā utml.
Mērķu formulēšanai un sabalansēšanai jārezultējas biznesa plānu izstrādē, kam bija jābūt gataviem līdz marta beigām, kad visiem uzņēmumiem jābūt pabeigušiem darbu pie vidēja termiņa darbības stratēģijas, lai var sākties saskaņošanas process valsts pārvaldē un varētu pieņemt lēmumu. Diemžēl publiski nav pieejama nekāda informācija par šī procesa virzību un sagaidāmajiem rezultātiem.
Pozitīvais signāls ir par informācijas atklātību, kas iepriekš arī bija diezgan liels izaicinājums. Šobrīd visi uzņēmumi publisko ceturkšņu pārskatus, arī ministrijas ieliek mājaslapās informāciju, kas viņām pieder, kādi ir galvenie finanšu rezultāti. Pārresoru koordinācijas centrs, kas atbild par visiem valsts uzņēmumiem koordinācijas jautājumos, izstrādājis vadlīnijas, publiskojis kopējo pārskatu par to, kā veicies valsts uzņēmumiem. Informācijas atklātības joma ir vienīgais, kur Latvija ir nodemonstrējusi progresu. Visi citi jautājumi ir ieviešanas fāzē, kur, no likumdošanas viedokļa vērtējot, tendence ir pozitīva un atbilstoša starptautiskajai praksei, taču aktīva rīcība pagaidām izpaliek.
Tas, ka valsts uzņēmumu pārvaldība iestājai OECD būs svarīga, bija zināms jau no vēsturiskās pieredzes, kad Slovēnija cerēja, ka OECD uz šo jautājumu pievērs acis, taču tā nenotika. Slovēnija OECD tika uzņemta 2010.gadā.