«Kad 2004. gadā Eiropas Savienībā (ES) tika uzņemtas astoņas postpadomju valstis, to vidū īpaši spilgti izcēlās Slovēnija, kur iedzīvotāji baudīja augstāku dzīves līmeni nekā citās Austrumeiropas zemēs. Slovēnijas ekonomikai klājās tik labi, ka tā jau 2007. gadā ieviesa ES vienoto valūtu eiro.
Tomēr tad nāca globālā finanšu un eirozonas parādu krīzes, kas lika slovēņiem atvērt acis un apzināties, ka viņu līdzšinējā saimniekošana ir izrādījusies nepareiza. Pašlaik Slovēnijas valdība izmisīgi nopūlas, lai nesenā paraugvalsts nekļūtu par nākamo eirozonas dalībnieci, kurai ir jāvēršas pie starptautiskajiem aizdevējiem,» raksta laikraksts Diena.
Tas skaidro, ka 2009. gadā Slovēnijas ekonomiku piemeklēja smaga lejupslīde. Valsts tautsaimniecība samazinājās par 8,1%, liecina Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati. Globālo un Eiropas finanšu problēmu dēļ sabruka nekustamā īpašuma tirgus un strauji saruka eksports, no kura ir atkarīga Slovēnijas ekonomika. Tā rezultātā strauji pieauga bezdarbs, kas tagad ir sasniedzis 12%.
2010. un 2011. gadā Slovēnijas ekonomika piedzīvoja niecīgu izaugsmi, kas deva cerību par pozitīvām tendencēm ilgtermiņā. Tomēr šogad tā atkal ir iegājusi recesijas fāzē, norāda laikraksts.
Slovēnijas budžeta deficīts 2012. gadā varētu samazināties līdz 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir mazāk par 6,4% 2011. gadā, bet vairāk par prognozētajiem 3,5%. Konservatīvais premjerministrs Janezs Janša ir izvirzījis mērķi nākamgad to samazināt zem 3%.
Lai to izdarītu, valstī visdrīzākajā laikā ir nepieciešams veikt smagas reformas, kas paredzētu pensijas vecuma palielināšanu (pašlaik tie ir 58 gadi, kas ir zemāk nekā daudzās ES dalībvalstīs), atalgojuma samazināšanu sabiedriskajā sektorā, nodokļu palielināšanu un veikt izmaiņas darba tirgū, atvieglojot darbinieku pieņemšanu un atlaišanu. Reformas ir nepieciešamas arī tādēļ, lai Slovēnija arī turpmāk varētu aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos un spētu apkalpot savu parādu, kas gada pirmajā ceturksnī sasniedza 47,4% no IKP, informē Diena.
Ekonomisti apgalvojot, ka pašreizējās problēmās ir vainojamas pārsvarā valsts kontrolētās bankas, kuras pirmskrīzes laikā nedomājot ieguldīja strauji augošajā nekustamā īpašuma tirgū un izsniedza kredītus nerentabliem uzņēmumiem, kuri nespēj atdot parādus.
Tomēr Slovēnijas ekonomisko nedienu sakne esot meklējama deviņdesmito gadu sākumā, kad pēc neatkarības iegūšanas valsts neveica pilnīgu pāreju no sociālisma uz tirgus ekonomiku. Tā vietā, lai nodotu privatizācijai lielās rūpnīcas un citus īpašumus, valsts nolēma pati nodarboties ar uzņēmējdarbību un turēt ārvalstu investorus pa gabalu.