Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

«Ir saprotams, un arī tika gaidīts, ka uzņēmēji, kuri darbojas šajā biznesā, iedarbinās savas PR kompānijas, lai «sirsnīgi» kritizētu Rīgas ūdens projektu, kas pat vēl nemaz nav sācis ražošanu. Tā sakot – nocirtīsim ideju jau saknē, lai pat nemēģina radīt konkurenci,» savu viedokli par sabiedriskajā telpā izskanējušajām diskusijām par Rīgas ūdens lietderību pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, norādot, ka Rīgas ūdens darbosies konkurences apstākļos, neapdraudod citus uzņēmumus.

Jau rakstīts, ka Rīgas ūdens iecerējis dibināt meitas uzņēmumu, kas ražotu un tirgotu fasēto ūdeni. Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA), savukārt, norādījusi, ka plānotais Rīgas ūdens eksports un peļņa vērtējama kā utopiska, turklāt Rīgas ūdens fasēšana «ir pakļauta brīvā tirgus kokurencei un līdz ar to nav savienojama ar PSIA Rīgas ūdens darbības pamata mērķi – ūdensapgādes un kanalizcācijas pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai, savukārt publiski izskanējušās aplēses par plānotajām investīcijām, peļņu piecu miljonu latu apmērā un plānoto eksporta apjomu 90% apjomā nav pamatotas un ir pretrunā ar komercdarbībā valdošiem noteikumiem».

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasa apturēt jautājumu par Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmuma Aqua Riga izveidošanu līdz būs saņemti tiesībsargājošo un pašvaldības darbu pārraugošo institūciju atzinumi.

Opozīcijas deputāti plāno iesniegt priekšlikumu izņemt no Rīgas domes 12. jūnija sēdes darba kārtības jautājumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens līdzdalības iegūšanai SIA Aqua Riga.

«Pastāv bažas, ka Rīgas dome plāno pieņemt kārtējo prettiesisko lēmumu, tādēļ esmu lūdzis Konkurences padomi, LR Ekonomikas ministriju un VARAM izvērtēt šī lēmuma tiesiskumu un iespējamo brīvā tirgus kropļošanu,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Viņš uzskata, ka Rīgai jārīko sabiedriskā apspriešana par šāda veida komercdarbības uzsākšanu un domes vadībai jāsniedz ekonomiskais pamatojums un riska menedžments. Pagaidām izskatoties, ka vajadzīgi 405 tūkst. Ls, lai krāna ūdeni salietu pudelēs un piešķirtu tam Rīgas nosaukumu, piebilst O.Pulks.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Uzņēmums Rīgas ūdens ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, lai piespiestu iedzīvotājus vēlreiz apmaksāt rēķinus, kurus tie jau bija samaksājuši māju iepriekšējiem apsaimniekotājiem, kas, savukārt, ar ūdensapgādes uzņēmumu nebija norēķinājušies, norāda Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad Latio namsaimnieks pārņēma apsaimniekošanā vairākas daudzdzīvokļu mājas, Rīgas ūdens dzīvokļu īpašniekiem izvirzīja prasības apmaksāt iepriekšējo apsaimniekotāju darbības laikā radušos parādus un līgumsodus. Rīgas ūdens ilgstoši nepievērsa uzmanību ienākošajiem maksājumiem un pavirši strādāja ar saviem klientiem un māju pārvaldniekiem, tādēļ par iepriekšējo periodu parādu rašanos ir atbildīgs arī pats uzņēmums, uzskata Latio namsaimnieks.

Viņš norāda, ka Rīgas ūdens vadības rīcībā ir visa informācija par Latio namsaimnieka un tā klientu norēķiniem, tādēļ izplatīto informāciju par maksājumu kavēšanu uzskata par meliem ar nolūku iebiedēt maksātājus.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA) pauž gandarījumu, ka arī Konkurences padomes (KP) viedoklis par pašvaldības «ūdens biznesu» kā tirgus kropļošanu sakrīt ar asociācijas viedokli.

LBDUA pārstāve Inese Lielpinka atzīmē: «Esam gandarīti par to, ka KP un asociācijas viedokļi sakrīt jautājumā par pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens ieceri veidot meitas uzņēmumu un uzsākt fasētā ūdens ražošanu un tirdzniecību, kā arī par KP izpratni par reālo situāciju un vēstulē minētajiem pretargumentiem attiecībā uz SIA Rīgas ūdens ieceri.»

SIA Rīgas ūdens ieceres absurdumu pamatojot arī KP argumenti, ka publiskai personai, darbojoties jomā, kurā preces un pakalpojumus tirgus dalībnieki spēj piedāvāt brīvas konkurences apstākļos, kā tas ir Latvijas gadījumā, pastāv augsts risks deformēt konkurenci un ilgtermiņā ne tikai negatīvi ietekmēt komercdarbības vidi, bet arī patērētājus.

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Jau vasarā pie pircējiem varētu nonākt SIA Rīgas ūdens nodibinātās komercsabiedrības Aqua Riga ražotais fasētais ūdens, norāda uzņēmums, skaidrojot, ka lielāko daļu produkcijas plānots eksportēt, tomēr zināms tās daudzums paliks arī pašmāju tirgū.

Kā vēsta portāls Diena.lv, pašlaik norit darbs pie iekārtu iegādes ūdens ražošanai, dizaina un marketinga stratēģijas izstrādes. Lai nodrošinātu šo darbu norisi, ražotnē plānots ieguldīt 100 tūkstošus latu, kā arī vēl 300 tūkstoši latu tiks piesaistīti kā kredītlīdzekļi.

Kā uzsvēra SIA Rīgas ūdens, komercsabiedrība kredītu atdos no saviem līdzekļiem, tajā netiks ieguldīti Rīgas ūdens līdzekļi, kā arī pašvaldības uzņēmums šo kredītu negalvos. Kredītu plānots atdot no komercsabiedrības gūtajiem līdzekļiem par saražotā ūdens pārdošanu.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši elektriskās dezinfekcijas iekārtu ūdens attīrīšanai, informē augstskolas Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ūdens attīrīšanas iekārta ar elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģijas palīdzību, pielietojot nanostrukturētu keramiku, novērš patogēno mikroorganismu atrašanos ūdens apgādes sistēmās.

Karaseva akcentē, ka ūdens dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem posmiem ūdens izmantošanas ciklā, jo ar tās palīdzību iespējams iznīcināt gan patogēnos, gan cita veida mikroorganismus. Dezinfekcijas ceļā tiek uzlabotas ūdens garšas īpašības, novērsta iespēja inficēties ar dažādām slimībām, kā arī būtiski samazinās bioplēves veidošanās uz cauruļvadu un iekārtu virsmas dažādās ūdens apgādes inženiersistēmās.

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst ūdens elektroķīmiskā dezinfekcija, jo, salīdzinot ar alternatīvām tradicionālām ūdens apstrādes metodēm, tā ir lēta, efektīva un videi draudzīga, turklāt to ir iespējams automatizēt.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Pirmdien ņemtajos ūdens paraugos no lokālajām ūdensapgādes sistēmām Mārupītes krastos ķīmisko piesārņojumu SIA Rīgas ūdens speciālisti nav konstatējuši, informē Rīgas dome. Līdz šim Rīgas ūdens laboratorijā veiktas analīzes diviem ūdens paraugiem, kurus iesnieguši Mārupes iedzīvotāji.

Tomēr ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas speciālisti joprojām neiesaka dzert ūdeni, kas ņemts no akām, spicēm un urbumiem Mārupē, jo gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums var tikt konstatēts arī pēc ilgāka laikā perioda.

Mārupes iedzīvotāji turpina nest ūdens paraugus uz SIA Rīgas ūdens laboratoriju no lokālajām ūdensapgādes sistēmām un tuvākajā laikā uzņēmuma rīcībā būs jauni analīžu rezultāti no citām Mārupes vietām.

Pirmdien un otrdien SIA Rīgas ūdens Mārupes apkaimes iedzīvotājiem dzeramo ūdeni piegādāja ar autocisternām, šajā laikā uzņēmums iedzīvotājiem bez maksas piegādāja 50 000 litru ūdens, skaidro SIA Rīgas ūdens sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Rīgas domes deputāti šodien domes sēdē nolēma atbalstīt pašvaldības ūdenssaimniecības uzņēmuma Rīgas ūdens ieceri dibināt meitasuzņēmumu Aqua Riga fasēta ūdens ražošanai un tridzniecībai.

No dzeramā ūdens tirdzniecības iegūtos līdzekļus SIA Rīgas ūdens paredz atvēlēt arī jaunu ūdens pieslēgumu izbūvei vietās, kur to patlaban nav.

Desmit gadu termiņā jaunais ūdens tirdzniecības uzņēmums cer nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus latu, uzņēmuma pamatkapitāls lēsts ap 105 tūkst. Ls apmērā, bet kopumā tajā jaiegulda ap 400 tūkst. Ls, uzņēmuma pārstāvji pauda Rīgas dome sēdē.

SIA Rīgas ūdens savus līdzekļus jaunajā uzņēmumā neieguldīs, jo patlaban, kā pašvaldības uzņēmumam, tam nav tiesību gūtos līdzekļus izmantot šī komercvirziena attīstīšanā.

SIA Rīgas ūdens citu biznesa plānu, izņemot dzeramā ūdens komerciālu tirdzniecību, nav.

Rīgas ūdens izstrādājis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, kas nedaudz sadārdzinās pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) izstrādājis un pagājušajā nedēļā iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunos ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tagad komisija trīs mēnešus projektu vērtēs un, ja nebūs aizķeršanās, tad jaunie tarifi pēc optimistiskās prognozes varētu stāties spēkā 1. maijā vai, vēlākais, jūnijā. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas teiktā, tarifu paaugstināšana nekādā ziņā nav saistīta ar eiro ieviešanu Latvijā no šā gada 1. janvāra. Šādai rīcībai ir citi iemesli.

RŪ prognozē, ka statistiski vidējai ģimenei, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un patērē vidēji piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, maksājumi par kanalizāciju un ūdeni kopumā varētu pieaugt par 1,4 eiro mēnesī. Šobrīd ūdens apgādes tarifs Rīgā ir 0,361 Ls jeb 0,517 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs ir 0,359 Ls jeb 0,511 eiro par kubikmetru. Savukārt jaunais tarifu projekts paredz, ka ūdens apgādes tarifs varētu būt 0,65 eiro jeb 0,457 Ls par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs – 0,66 eiro jeb 0,464 Ls par kubikmetru. Jāmin, ka iepriekšējo reizi tarifi tika apstiprināti 2007. gada oktobrī un kopš tās reizes nav mainīti. Pirmo reizi Rīgas ūdens tarifus skata SPRK, iepriekš to darīja pašvaldības institūcija.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina veikt izmaiņas esošajā regulējumā un kā maksas aprēķina kritēriju noteikt dzīvoklī deklarēto personu skaitu, informē EM.

Izmaiņas tiek rosinātas, ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes.

Sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz, turklāt veiktās izmaiņas pirmkārt skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas, protams, nav pieļaujams. Tāpēc EM virzīs jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.