Ekonomikas ministrija (EM) rosina veikt izmaiņas esošajā regulējumā un kā maksas aprēķina kritēriju noteikt dzīvoklī deklarēto personu skaitu, informē EM.
Izmaiņas tiek rosinātas, ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes.
Sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz, turklāt veiktās izmaiņas pirmkārt skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas, protams, nav pieļaujams. Tāpēc EM virzīs jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Arī šāda sistēma nebūs 100% laba, jo kā zināms, deklarēto un faktiski dzīvojošo cilvēku skaits bieži nesakrīt, tomēr ar tādu pieeju panāks, ka šī maksa tomēr tiek aprēķināta taisnīgāk, saka ministrs.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisija aicinājusi izvērtēt iespēju maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķināt proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, savukārt Tiesībsargs aicinājis atcelt spēkā esošo regulējumu un ierosinājis atgriezties pie iepriekš spēkā esošā regulējuma.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nosakot, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju tiek aprēķināta sekojoši.
Ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma.
Ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, maksa tiek noteikta atbilstoši līgumā noteiktajam, bet līdz līguma noslēgšanai – saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Kā kritērijs ir noteikts dzīvoklī deklarēto, nevis faktiski dzīvojošo personu skaits tādēļ, ka dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav iespējams pārliecināties par faktiski dzīvojošo personu skaitu.
Vienlaikus ministrija rosina veikt izmaiņas arī regulējumā, kas nosaka ūdens skaitītāju nomaiņas kārtību un kā tiek dalīta ūdens patēriņa starpība, kas radusies starp dzīvokļu īpašnieku norādīto un mājas kopējā skaitītāja rādījumu.
Pašreizējais regulējums nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz 2014. gada 30. jūnijam bija jāpieņem lēmums, vai dzīvojamā mājā ir veicama vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana (ja tie nav bijuši uzstādīti), kā arī jāvienojas par ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas kārtību. Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši minēto lēmumu, par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu var lemt pārvaldnieks. Taču daudzās daudzdzīvokļu mājās ir problemātiski pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus (īpašnieki dzīvo ārzemēs, dzīvokļos neviens nedzīvo, dzīvo īrnieki, utt.). Līdz ar to ministrija rosina veikt izmaiņas, nosakot, ka pārvaldnieks var lemt par vienotu atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu tikai tad, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%. Tādējādi tiktu novērsti gadījumi, ka pārvaldnieka organizēta vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana nav ekonomiski pamatota.
Pašlaik ir noteikts tikai viens gadījums, kurā pārvaldnieks ir tiesīgs atbrīvot dzīvokļa īpašnieku no maksas par ūdens patēriņa starpību – gadījumā, kurā dzīvokļa īpašnieks prombūtnes dēļ nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem. Taču prombūtne kā attaisnojošs iemesls nav minēta tam, ka dzīvokļa īpašnieks nav laicīgi veicis ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošinājis pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi. Līdz ar to ministrija rosina ieviest labvēlīgāku regulējumu tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas atrodas prombūtnē, nosakot, ka gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē un par to paziņojis dzīvojamās mājas pārvaldniekam, ja tādējādi dzīvokļa īpašniekam nebija iespējas veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav tiesīgs aprēķināt ūdens patēriņa starpību.
Ekonomikas ministrija jau ir lūgusi Latvijas Pašvaldību savienības viedokli par sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu un saņēmusi pozitīvu atzinumu.