No 15. jūlija tiek uzsākta līgumu pārslēgšana ar jauno atkritumu apsaimniekotāju AS «Tīrīga», informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem turpmāk Rīgā visiem iedzīvotājiem būs viens atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs AS «Tīrīga», kas no 2019. gada 15. septembra nodrošinās vienotu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un vienādus nosacījumus visiem iedzīvotājiem.

Līgumi par atkritumu apsaimniekošanu jāpārslēdz visiem Rīgas iedzīvotajiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Privātmāju iedzīvotāji paši pārslēdz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar jauno pakalpojumu sniedzēju. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju līgumus pārslēdz namu apsaimniekotājs, kas pēc tam par to informē dzīvokļu vai cita veida īpašumu īpašniekus un nosūta rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt juridisko personu līgumu pārslēgšanu nodrošina īpašuma apsaimniekotājs vai pats īpašnieks.

AS “Tīrīga” ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Konkurences likuma 30. panta trešās daļas neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam – ikviena subjekta tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Sūdzība ir iesniegta par tiesību normu, kas AS “Tīrīga” liedz iespēju apstrīdēt Konkurences padomes lēmumu un nav vērsts ne pret Rīgas pilsētas pašvaldību, ne SIA “Getliņi EKO”.

Sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegta bez prasībām uz finansiālām kompensācijām vai zaudējumu atlīdzināšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības priekšmets ir AS “Tīrīgas” tiesību uz taisnīgu tiesu aizskārums, kas ir noticis saistībā ar Konkurences padomes 2019.gada 9.septembra lēmumu Nr.19 par pagaidu noregulējumu lietā Nr. KL2.2-51914, ar kuru Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA “Getliņi EKO” noteikts pienākums nekavējoties apturēt 2019.gada 14.jūnijā Rīgas pilsētas pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” un AS “Tīrīga” noslēgtā koncesijas līguma izpildi no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

AS «Tīrīga» valde nosūtījusi paziņojumu Rīgas domei par koncesijas līgumā noteikto saistību veikt investīcijas Rīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā izpildes atlikšanu.

Saistību izpildes atlikšanu AS «Tīrīga» vēlas noteikt līdz brīdim, kad beigsies valdības noteiktā ārkārtas situācija pilsētā.

«Rīga ir starp Eiropas valstu galvaspilsētām ar salīdzinoši vāji attīstītu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Tas, savukārt, ir novedis pie tā, ka šobrīd Rīgā tikai 10% no mājsaimniecību radītajiem atkritumiem tiek pārstrādāti. Lielākā problēma – ja iedzīvotāji nešķiro atkritumus uzreiz, lielu īpatsvaru pēc tam vairs nevar izmantot. Ņemot vērā, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2025. gadam pārstrādāt vismaz 50%, ir skaidrs, ka bez investīcijām Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā nevarēs iztikt, tomēr esošajā situācijā, kad ir apturēta koncesijas līguma sadaļa par atkritumu izvešanu un ir liela tiesiskā nenoteiktība, mēs nevaram veikt jaunas investīcijas,» skaidro AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Rīgas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekta konkursa uzvarētājs SIA «CREB Rīga», kas kopā ar publisko partneri «Getliņi EKO» dibināja AS «Rīgas vides pakalpojumi», oficiāli maina kopuzņēmuma nosaukumu uz AS «Tīrīga», informē uzņēmumā.

Uzņēmuma partneri un vadība to pamato ar stratēģiju, kas caurvīs «Tīrīga» attīstības vīziju un turpmāko darbību. Saskaņā ar privātās-publiskās partnerības pašvaldības publiskā iepirkuma rezultātiem jaunais uzņēmums klientu līgumu pārslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu uzsāks no 2019. gada 15. jūlija, bet darbību – no 15. septembra.

Jaunais nosaukums «Tīrīga» sevī ietver galvenos uzņēmuma darbības virzienus un iezīmē būtiskāko darbības fokusu nākotnē, aicinot un mudinot ikvienu Rīgas iedzīvotāju iesaistīties vienotā kustībā #tīrīga, savlaicīgi pārslēdzot līgumus ar jauno pakalpojumu sniedzēju AS «Tīrīga».

AS «Tīrīga» publiskais partneris ir «Getliņi EKO», kas nodrošina publiskās-privātās partnerības projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA «CREB Rīga», ko dalībai publiskās-privātās partnerības konkursā izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide». SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide» nodrošinās pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.

AS «Tīrīga», kas no 15. septembra veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, visiem rīdziniekiem nodrošinās pieeju sadzīves atkritumu dalītās vākšanas bezmaksas konteineriem stiklam un iepakojumam – papīram, plastmasai un metālam, kā arī nodrošinās to bezmaksas izvešanu. Dalīti vākto atkritumu konteineru infrastruktūra tiks pilnībā ieviesta aptuveni gada laikā.

Bezmaksas dalīti vākto atkritumu jeb šķirošanas konteineri stiklam un iepakojumam būs pieejamā attālumā gan pie daudzdzīvokļu mājām, gan privātmāju rajonos, tāpat arī pie birojiem, skolām, bērnudārziem. Bezmaksas šķirošanas konteineru izvietošanas vietas «Tīrīga» saskaņos ar pašvaldību, apsaimniekotājiem vai privātmāju īpašniekiem – uzņēmumam nav tiesību patvaļīgi izvēlēties konteineru novietošanas vietas. Privātmāju iedzīvotāji varēs bez maksas izmest šķirotos atkritumus jebkurā publiski pieejamā šķirošanas konteinerā, kā arī, vismaz piecām privātmājām vienojoties par konkrētu vietu, bez maksas novietot šķirošanas konteineru savā apkaimē – par šādu lēmumu iedzīvotājiem ir jāinformē «Tīrīga».

Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs «Tīrīga» AS ir izstrādājis atkritumu savākšanas risinājumu, kas šķirošanu iedzīvotājiem un arī juridiskām personām padarīs ērtāku un vienkāršāku. Jaunās iespējas tiks ieviestas pakāpeniski no šā gada septembra.

««Tīrīga» par savu mērķi ir izvirzījusi tīru Rīgu, kura pieturas pie nulles atkritumu filozofijas. Šķiroto atkritumu savākšanas praktisko risinājumu izstrāde ir tikai viens no soļiem, kam sekos arī citi,» komentē «Tīrīga» AS valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Daudzdzīvokļu namiem un publiskām ēkām (skolas, veikali, noliktavas) šķiroto sadzīves atkritumu konteineri tiks nodrošināti bez maksas – par velti būs pieejami konteineri stiklam (0,66 m³) un jauktajam iepakojumam (1 m³ papīram, metālam, plastmasai). Konteineri tiks izvietoti pieejamā attālumā no celtnēm, kopumā visā Rīgā tiks izveidoti 2500 dalītās atkritumu savākšanas punkti.

AS «Tīrīga» šobrīd turpina savu operatīvo darbību, vienlaikus to nodrošinot maksimāli efektīvi, lai tad, ja tiesa Konkurences padomes (KP) lēmumu par pagaidu noregulējumu atzīst par prettiesisku, uzņēmums spētu nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, norāda AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

«Publiskajā telpā par atkritumu izvešanu Rīgā ir plosījusies viesuļvētra, aizmirstot par tiesisko ietvaru uzņēmumu darbībai Latvijā, kā arī to, ko pēc būtības nozīmē atkritumu izvešana Latvijas lielākajā pilsētā. Tas nav palaist 80 mašīnas ielās, bet gan precīzi zināt – kur, kam un kad ir jāizved atkritumi, līdz ar to šobrīd nodrošinām uzņēmuma operatīvo darbību, lai Rīgā spētu izvest atkritumus, ja tiesa KP lēmumu atzīst par prettiesisku,» skaidro G.Levics.

AS «Tīrīga» joprojām ir gatava sadarboties ar KP, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kā arī veiktu uzlabojumus uzņēmuma darbībā, kas noņemtu iestādes bažas par konkurences ierobežošanu.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

«Tīrīga» AS no Valsts vides dienesta ir saņēmusi atļauju sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai Rīgā, informē uzņēmumā.

«Atļaujas saņemšana ir Valsts vides dienesta apliecinājums, ka «Tīrīga» AS drīkst sniegt pakalpojumus Rīgā. Tas ir vēl viens solis līdz mūsu pilnīgai gatavībai sniegt pakalpojumus rīdziniekiem jau no 15. septembra. Šobrīd svarīgākais atlikušais uzdevums ir turpināt līgumu slēgšanu par pakalpojumu sniegšanu ar iedzīvotājiem, jo, vienkārši izsakoties, tikai pēc līguma noslēgšanas zinām, kur, kad un cik bieži mums ir jābrauc. Organizēt atkritumu izvešanas maršrutus un grafikus tā, lai tas ir pēc iespējas ērtāk visiem iedzīvotājiem, prasa zināmu laiku,» teic «Tīrīga» AS valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Kā ziņots, saskaņā ar Rīgas pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem, no 2019. gada 15. septembra Rīgā būs jauns sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošinās vienādus nosacījumus visiem iedzīvotājiem, kā arī veiks plašu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un sadzīves atkritumu šķirošanas iespēju nodrošināšanu rīdziniekiem – šķiroto atkritumu savākšana un apsaimniekošana iedzīvotājiem ir bez maksas. Modernizācija nepieciešama arī Rīgas un visas Latvijas vides saistību izpildei atbilstoši ES t.s. Atkritumu direktīvai, kas nosaka pienākumu līdz 2025. gadam nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, kā arī citas saistības.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Atkritumu tēma Latvijā pēdējā laikā ir īpaši aktuāla un var teikt, ka tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts.

Kā Eiropas Savienības, tā Latvijas mērķis ir pēc iespējas vairāk atkritumus atgriezt apritē kā materiālus vai enerģiju, lai pēc iespējas mazāk noglabātu atkritumu poligonos.

Līdz šim “Getliņi EKO” ir veikuši un turpinās veikt investīcijas, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonā, taču jāsaprot, ka kopējā stāstā esam tikai ķēdes galapunkts. Pirms atkritumi nonāk Getliņu atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums.

Bioloģisko atkritumu šķirošana kļūs par obligātu ieradumu mūsu ikdienā

Līdz šim esam raduši šķirot stiklu, papīru, plastmasu un metālu, tomēr šobrīd aktuāla kļūst bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana. Tie, galvenokārt, ir pārtikas atkritumi.

Valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā, intervijā atzina atkritumu apsaimniekošanas koncerna SIA «Eco Baltia grupa» akcionārs un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

«Izveidojusies bezprecedenta situācija. Mūsuprāt, ņemot vērā to, ka atlikušas pāris dienas līdz 15.septembrim un potenciālos haosa un piesārņojuma riskus, vienīgais jēdzīgais risinājums ir turpināt esošos līgumus. Jā, daļa rīdzinieku varētu palikt bez pakalpojuma, taču to var atrisināt ātrāk, nekā visā Rīgā pāris dienās mainīt kārtību un sākt jaunu līgumu pārslēgšanu atbilstoši nevienam nezināmiem nosacījumiem,» sacīja Simanovičs.

Pēc viņa teiktā, atbildīgajiem lēmējiem līdz galam nav izpratnes par to, kā praksē tiek nodrošināts pakalpojums un cik daudz resursu un soļu tas prasa. «Sarunu procedūra visā Rīgā nozīmētu, ka tās rezultātā izvēlētie operatori kaut kur brauc, kaut ko, kam tiek klāt, vāc un pēc tam mēģina saprast, kam tas piederējis un kurš šo pakalpojumu apmaksās. Mēs šādu scenāriju noteikti nevaram atbalstīt,» teica «Eco Baltia grupas» vadītājs un uzsvēra, ka steidzami jārisina jautājums par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem pēc 15.septembra nebūs operatoru.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām, informēja Rīgas domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību pēc tam, kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (RD MVD) sarunu procedūras rezultātā ir panācis vienošanās ar SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un SIA "Lautus" par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu visiem rīdziniekiem ar līdzšinējiem noteikumiem arī pēc 11. decembra, kad beigsies Ministru kabineta izsludinātā ārkārtējā situācija.

RD MVD līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām noslēdza 26. un 27. novembrī. Tie stāsies spēkā 12. decembrī un darbosies līdz dienai, kad tiks noslēgts jauns atkritumu apsaimniekošanas līgums/i ar komersantu/tiem, kas būs izraudzīts jaunā atklātā konkursā, vai arī līdz brīdim, kad stāsies spēkā Konkurences padomes gala lēmums par starp Rīgas pilsētas pašvaldību un AS "Tīrīga" noslēgto koncesijas līgumu.

Noslēgtie līgumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums ar 2019. gada 12. decembri nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, nepasliktinot pakalpojumu sniegšanas būtiskos nosacījumus, kādi klientiem bija spēkā līdz 2019. gada 11. decembrim.

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs