Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Ekonomikas ministrija (EM) un pie varas esošie politiķi turpina piesegt OIK afēru, trešdien sasauktajā preses konferencē uzsvēra bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

«Jau daudzus gadus Latvijā tiek īstenoti rupji Satversmē, kā arī Enerģētikas un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto principu pārkāpumi. Šobrīd īstenotā valsts atbalsta sistēma ir netaisnīga, jo uz sabiedrības rēķina atsevišķām personām tiek nodrošināta nesamērīgi liela garantētā peļņa, turklāt sistēma netiek atbilstoši pārraudzīta,» uzsver I.Zariņš, norādot, ka, lai izbeigtu politiski piesegto OIK afēru, viņš sagatavojis un Satversmes tiesā (ST) iesniedzis apjomīgu pieteikumu.

Db.lv jau ziņoja, ka jūnijā ST atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnemeiera pieteikuma par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei. Tiesā skaidroja, ka iesniegumā nebija iekļauts juridiskais pamatojums tam, kādā veidā apstrīdētās OIK regulējuma normas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas varētu atrasties vienādos un salīdzināmos apstākļos. I.Zariņš ir pauž, ka viņa sagatavotajā pieteikumā konkrēti norādīts, kuras no normām ir prettiesiskas, tāpēc viņš ir pārliecināts, ka viņa pieteikums tiks pieņemts. «Šajā pieteikumā norādīts uz konkrētiem OIK afēras aspektiem, kuru pretlikumība ir acīmredzama - tiek lūgts atzīt vairākas Ministru kabineta (MK) noteikumos ietvertās normas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 105. pantam, kā arī Enerģētikas likuma un Elektroenerģijas tirgus likuma normām,» norāda deputāts, piebilstot, ka apstrīdētās MK noteikumu normas stājušās spēkā 2016.gadā un 2018.gadā.

Ņujorkā tikko atvērta kafejnīca, kurā pārdod tikai ūdeni, saņēmusi kritiku par to, ka no klientiem iekasē 2,50 ASV dolārus (1,42 lati) par glāzi krāna ūdens, ziņo metro.co.uk.

Parasti tiek gaidīts, ka restorānā vai kafejnīcā krāna ūdens tiks izsniegts bez maksas, norāda medijs.

Tomēr īpašnieki solot, ka klienti saņems augstas kvalitātes krāna ūdeni, ko filtrējis automāts 20 000 ASV dolāru vērtībā.

Šķidrums tiekot pakļauts septiņu punktu filtru sistēmai, kas to padarot veselīgāku.

32 gadus vecais līdzīpašnieks Ādams Rufs klientu dzērienus piedāvā arī saldināt ar vitamīniem.

Uzņēmuma plānos ietilpstot arī ūdens piegāde mājās.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Principā centieni startēt brīvajā tirgū, piedāvājot savu produktu un konkurējot ar citiem tirgus dalībniekiem, ir apsveicami. Kā zināms, jo vairāk tirgus dalībnieku piedāvā vienu un to pašu produktu, jo pievilcīgāki nosacījumi ir patērētājiem. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad stipri vien, teiksim tā, interesantas ir metodes, ar kurām tiek plānots tirgū kaut ko izdarīt. Šajā gadījumā runa ir par pašvaldības uzņēmumu Rīgas ūdens, kas ir nobriedis pildīt pudelēs un realizēt tirdzniecībā ūdeni. Šeit gan diez ko nevarēs izmantot arvien biežāk dzirdamos reklāmas saukļus par īpašām ūdens ņemšanas metodēm «pa taisno» no superdzidra avota, unikālu sāļu īpatsvaru produktā un tamlīdzīgām skaistām lietām, jo vispār jau runa ir par tā liešanu pudelēs teju no krāna. Un šeit jau rodas ne viens vien jautājums…

Pirmkārt, kāpēc gan Rīgas ūdens nevarētu veikt šo pārdošanas darbību, nedibinot meitasuzņēmumu Aqua Riga? Latvijā nav normatīvu, kas noteiktu, ka gadījumā, ja uzņēmums gatavojas paplašināt savu darbību, tam būtu jānodrošinās ar kādu meitaskompāniju. Viena iespēja, ka tas tiek darīts, lai kādiem «vajadzīgiem» cilvēkiem nodrošinātu amatus. Otra - tiek ņemta vērā Latvijas likumdošanas īpatnība, ka uz valsts un pašvaldību kompāniju meitasuzņēmumiem neattiecas gluži tās pašas prasības, kas un valsts un pašvaldību kompānijām. Proti, veidojot šādus meitasuzņēmumus, to vadītājiem rokas ir ievērojami brīvākas.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

«Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,» sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Vadot Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, mēs koncentrējāmies uz rezultātu un uzskatījām, ka mums prezidentūru nevajag aizvadīt ar lielu pompu, Latvijas radio stāsta Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens. Viņš norāda, ka Dānija savas prezidentūras laikā tikšanos dalībniekiem pasniedza krāna ūdeni un atteicās no lielām dāvanām.

«Mēs nolēmām, ka prezidentūrai ir jābūt ļoti efektīvai. Piemēram, Dānijā ir ļoti kvalitatīvs dzeramais ūdens, un tāpēc mēs pasniedzām ūdeni no krāna, nevis pirkām minerālūdeni. Tāpat pasniedzām ļoti nelielas dāvanas, izmantojām sabiedrisko transportu, mums bija arī mazāk neformālo sanāksmju ministriem, nekā citās prezidentūrās iepriekš. Mēs koncentrējāmies uz rezultātu,» stāsta N. Vammens.

Jāatgādina, ka Dānija bija ES Padomes prezidējošā valsts 2012. gada pirmajā pusē, un šīs Skandināvijas valsts prezidēšanas pusgads izmaksāja 17,5 miljonus eiro.

Latvijā prezidentūra 2015. gada pirmajos sešos mēnešos izmaksās aptuveni 71 miljonu latu. Gada laikā Latvijā notiks pusotrs tūkstotis pasākumu, no kuriem divi simti pasākumu notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Patlaban aptuveni tūkstoš ierēdņu ir sākuši apmācības, lai sagatavotos Latvijas prezidentūras laikam.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Publiski pieejami ūdens pumpji vēl pirms gadiem 20 stāvēja uz katra stūra. 1996. gadā Liepājā vien bija 137 brīvkrāni, kā tos dēvē ierēdņu aprindās. Tagad pilsētā palicis vien 21 ūdens pumpis. Arī šos ar laiku likvidēs, jo ūdens maksā naudu un par velti nevienam neko nedod, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ūdens pumpjus steidz izmantot tie mazdārziņu īpašnieki, kuriem nav izraktas akas. Dārziņš kalst, bet ņemt ūdeni no krāna ar skaitītāju maksā krietnu naudu, savukārt uz ūdenstilpnēm braukt slinkums. Liepājā Kalpaka un Laivu ielas stūrī ir ūdens pumpis, kuru ikdienā izmanto vairāku namu iedzīvotāji. «Dažu rītu pēc ūdens jāstāv rindā. Piebrauc ar 200 litru mucām un pildās. Vienu rītu biezie ar BMW piebrauca zivis mazgāt. Teicu, ka mēs tur ņemam ūdeni dzeršanai, bet šie solīja pa galvu,» stāsta Kalpaka ielas 79. nama iedzīvotāja Tatjana.

Tiesa, iedzīvotājiem maksa par ūdeni nemainās, vai kāds pie brīvkrāna papildu ņem ūdeni vai neņem, tomēr situācija, ka cilvēki, kuri maksā par pakalpojumu, nevar piekļūt tam, esot absurda.

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Masačūsetsas štata pilsētas Konkordes tirgotājiem nu jāuzmanās, ka tie nepārkāpj likumu, pārdodot ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs, raksta Business Insider.

Ūdens plastmasas pudelēs pilsētā aizliegts cerībā mudināt pilsētas iedzīvotājus vairāk izmantot krāna ūdeni, kā arī iegrožot plastmasas piesārņojumu, kas kļuvis par problēmu visā pasaulē.

Aizliegums attiecas uz «negāzētu ūdeni, kam nav pievienota garša».

Komersantiem, kas tiks pieķerti, tirgojam dzeramo ūdeni pudelēs, tiks izteikts brīdinājums. Pieķerot tirgotāju atkārtoti, tas tiks sodīts ar 25 ASV dolāru naudas sodu, bet, ja jaunais likums tiks pārkāpts vēlreiz, uzņēmējam nāksies šķirties no 50 ASV dolāriem.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsos par priekšlikumiem palielināt iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

Jaunais likums, par kuru EP balsos otrdien, noteiks maksimālo pieļaujamo daudzumu atsevišķām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), polifluoralkilvielām (PFAS) un kaitīgām baktērijām, kā arī nosaka mikroplastmasas līmeņa monitoringu iepakotajā ūdenī, kas rada arvien lielākas bažas.

ES dalībvalstīm arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos un ēdnīcās, kā arī aicina uz to ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Ūdens ražotājs Venden, konsultējoties ar ārstiem un dietologiem, radījis jaunu produktu – viegli gāzētu dabīgo minerālūdeni, informē uzņēmumā.

Jaunā ūdens ražošanai bija nepieciešams iegādāties arī jaunas iekārtas, tāpēc investīciju apjoms ir 250 000 eiro.

Veikalos jaunais produkts būs ieejams no augusta. «Venden sortimentā bija gāzēts un negāzēts ūdens, taču, ņemot vērā sabiedrībā valdošās tendences un pieprasījumu, nolēmām piedāvāt patērētājiem arī viegli gāzētu ūdeni. Ja parasto gāzēto ūdeni, ko faktiski varētu klasificēt kā stipri gāzētu, vairāk izvēlas vīrieši, tad viegli gāzētais ūdens ir vairāk paredzēts sieviešu auditorijai,» stāsta Venden izpilddirektors Aldis Škutāns.

No uzņēmuma piedāvātā sortimenta aptuveni 80% ir negāzētie ūdeņi, bet 20% dažāda veida gāzētie ūdeņi.

Pērnā gada nogalē ražotājs laida klajā ūdeni ar dabīgiem aromātiem, kura pārdošanas tendences ir ļoti pozitīvas. «Pagaidām tā ir salīdzinoši maza kategorija, taču tendences liecina, ka tai ir lielas izredzes nostiprināties tirgū. Šo ūdeni piedāvājam patērētājiem arī Lietuvā un Igaunijā, kur kategorijas tirgus ir daudzkārt plašāks, attiecīgi 7,7% un 2,9% no kopējā tirgus, salīdzinot ar 0,5% Latvijā,» piebilst A.Škutāns.

SIA Vortex Oil Engineering nodarbojas ar Latvijā netipisku biznesu – uzņēmums palīdz naftas ieguves kompānijām iegūt vairāk naftas, vienlaikus efektīvāk izmantojot ūdens resursus

«Naftas ieguves procesā, kad tā pati vairs nenāk ārā, urbumā sāk pumpēt ūdeni. Kad ir iegūts pareizais spiediens, no urbuma iegūst naftas fluīdu – naftas un ūdens maisījumu. To seperē, atdala ūdeni no naftas un ūdeni atkal nogādā pazemē. Taču, tā kā ūdens ir duļķains, tas vairs nevar nokļūt tālākajos nostūros. Ūdeni var filtrēt, bet tas ir dārgi un neviens to nedara. Mēs būvējam iekārtas, kas apstrādā ūdeni, nepārtraucot iepumpēšanas procesu. Šāds ūdens iekļūst dziļāk, līdz ar to var iegūt lielāku spiedienu un vairāk naftas, turklāt ūdeni nevajag tik bieži mainīt. Tas ir efektīvāk. Mūsu mērķis – dot kompānijām iespēju nopelnīt vairāk ar minimāliem ieguldījumiem iekārtās un metodēs,» stāsta Sergejs Jakimovs, SIA Vortex Oil Engineering vadītājs un līdzīpašnieks.

Lai pārliecinātos par dzeramā ūdens kvalitāti un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pārbaudītu, vai ūdenī nav iespējama pārliecīga radioaktīvo vielu, tostarp radona, koncentrācija, tiks veikts reprezentatīvs pētījums par radona gāzes saturu dzeramajā ūdenī Latvijas teritorijā.

To paredz noteikumu projekts Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, ko plānots skatīt rītdienas, 20.oktobra, valdības sēdē.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots īstenot radioaktivitātes rādītāju monitoringu dzeramajā ūdenī, lai saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgu regulu pārliecinātos, vai konkrētā ģeogrāfiskajā vietā ir vai nav iespējama tāda radona koncentrācija ūdenī, kas varētu pārsniegt attiecīgos pieļaujamos rādītājus.

Tāpat skaidrojumā teikts, ka VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs jau patlaban, īstenojot Vides monitoringa programmu, katru gadu nodrošina dzeramā ūdens radioaktīvo vielu - radona, kopējās alfa un kopējās beta radioaktivitātes, tritija - monitoringu četrās vietās - Rīgā, Baldonē un divās vietās Daugavpilī. Visi dati pierādījuši, ka minētās vielas ūdenī nav sastopamas.

Āzijā nebūt nekautrējas garneles un citas jūras veltes audzētavās barot ar cūku mēsliem – savukārt pēc tam produkcija tiek eksportēta uz Rietumvalstīm.

«Karstā septembra dienā Vjetnamā Ngoc Sinh Seafoods Trading & Processing Export Enterprise rūpnīcā darbinieki stāv uz netīras grīdas, kur turpat tie šķiro garneles. Turpat blakus ir atkritumi, un neatvēsinātās telpās mušas aplido jau sašķiroto garneļu traukus,» situāciju Vjetnamā jūras velšu pārstrādes jomā raksturo Bloomberg.

Tāpat Bloomberg ziņo, ka Vjetnamā piekopj praksi saldēt garneles vietējā krāna ūdenī, kuru Vjetnamas Veselības ministrija iesaka sildīt pirms dzeršanas, jo pastāv liels risks, ka tajā dzīvo veselībai bīstamas baktērijas. Vjetnama uz ASV gada laikā eksportē aptuveni 100 miljonus mārciņu garneļu, kas ir aptuveni 8% no visām ASV patērētajām garnelēm.

Cīnoties ar tīrību Francijas pilsētā Rubē, pašvaldība nonāk pie bezatkritumu pieejas; tās mērķis desmit gados ir samazināt iedzīvotāju vidējo atkritumu apjomu līdz 50 kg gadā

Francijas pilsētas Rubē mēra vietnieks Aleksandrs Garsēns (Alexandre Garcin) skaidro, ka bezatkritumu pilsēta ir tāda, kas ievieš masīvu atkritumu samazinājumu. Ir piemēri Itālijā, kur dažas pilsētas desmit gados drazu apjomu samazinājušas no aptuveni 350 kg līdz 50 kg uz cilvēku gadā.

Izglītot un informēt

Runājot par to, kā iespējams panākt daudzkārtīgu gružu un drazu samazinājumu, A. Garsēns norāda, ka tas patiesībā ir diezgan vienkārši. 2015. gadā Rubē pilsēta pieņēma bezatkritumu izaicinājumu. Tajā piedalījās simt ģimenes ar mērķi gada laikā samazināt atkritumu apjomu par 50%. Katrai ģimenei tika izsniegti svari, lai to kontrolētu. A. Garsēns uzsver, ka svari ir ārkārtīgi būtiski, jo citādi cilvēki pat neapzinās, cik sver viņu izmetamās lietas.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi anulējis pretrunīgi vērtēto dekrētu, kas ievērojami paplašināja viņa pilnvaras un izsauca plašus protestus. M. Mursi arī licis armijai būt gatavai nodrošināt kārtību un aizsargāt valsts institūcijas, tādējādi raisot bažas par militāras pārvaldes atgriešanos Ēģiptē, vēsta BBC.

Tomēr prezidents arī pavēstījis, ka 15. decembrī paredzētais referendums par jauno valsts konstitūciju, pret kuru iebilst Ēģiptes opozīcija, notiks kā plānots. Opozīcija solījusi turpināt protesta akcijas. Par atbalsta akciju organizēšanu pavēstījuši arī valsts islāmistu organizāciju pārstāvji.

Demonstrācijas Ēģiptē atsākās, kad novembrī M. Mursi pieņēma dekrētu, kas ievērojami paplašināja viņa pilnvaras.

Eksperti šādu soli vērtēja kā Ēģiptes atgriešanos pie autoritārisma. Starp dekrēta pretiniekiem un atbalstītājiem Ēģiptē izcēlās sadursmes, kurās gāja bojā un ievainojumus guva vairāki cilvēki.

Patlaban nav zināms, vai opozīcija izlems referendumu boikotēt. Opozīcija uzskata, ka konstitūcijas projekta izstrādāšanā dominējošā loma bijusi M. Mursi islāmistu sabiedrotajiem, tas nepārstāv visus Ēģiptes iedzīvotājus un novedīs pie lielākas sabiedrības noslāņošanās.