SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

Uzņēmums Orkla Foods Latvija dzeramā ūdens zīmola Everest jaunās identitātes ieviešanā - vizuālajā izskatā un komunikācijā - šogad investē 100 000 eiro, informē uzņēmumā

Dzeramais ūdens Everest tiek ražots vienā no divām Orkla Foods Latvija ražotnēm - Ķekavas novada Valdlaučos.

«Dzeramā ūdens zīmols Everest Latvijas tirgū ir labi pazīstams un ir ieguvis savu cienītāju loku. Tomēr tam ir pienācis laiks kļūt modernākam un pievilcīgākam. Tādēļ nolēmām atsvaidzināt tā vizuālo izskatu, saglabājot tā saturu – nemainīgu kvalitāti,» informē zīmola Everest pārstāve un Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Pašlaik jaunā izskatā ir pieejams Everest gāzēts dzeramais ūdens, bet turpmākā mēneša gaitā arī citus Everest ūdens veidus aizstās jaunā dizaina produkcija.

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Sakarā ar ūdensvada remontdarbiem, kas saistīti ar vairāku liela diametra aizbīdņu nomaiņu, piektdien, 30.oktobra vakarā ap plkst. 22:00 tiks pārtraukta centralizētā ūdensapgāde Brīvības ielas posmā no Tallinas ielas līdz Gaisa tiltam, kā arī šim posmam pieguļošajos kvartālos, informē Rīgas ūdens.

Ūdensapgādi plānots atjaunot līdz sestdienas, 31.oktobra dienas beigām.

SIA Rīgas ūdens lūdz iedzīvotājus nodrošināties ar ūdens rezervēm. Remontdarbu laikā dzeramais ūdens būs pieejams arī no autocisternām. Tomēr autocisternu skaits ir ierobežots, to atrašanās vieta būs mainīga. Informāciju par autocisternu atrašanās vietu varēs saņemt, zvanot uz bezmaksas tālruni 80002122.

Norādītais ūdensapgādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs. Ūdensapgādes pārtraukums var beigties pirms norādītā laika vai turpināties ilgāk, ja neparedzētu apstākļu dēļ remontdarbi ieilgs.

Pēc ūdensapgādes atjaunošanās centralizētajā ūdensvadā iespējama ūdens uzduļķošanās. Lai maksimāli mazinātu ūdens uzduļķošanos, SIA Rīgas ūdens veiks intensīvus ūdensvada posmu skalošanas darbus.

«Cilvēkam vajag vitamīnus. A, B, C un daudzus citus. Bet visvairāk cilvēkam vajag ūdeni. Ūdens ir kā vitamīns,» pauž jaunas iniciatīvas autori. «Innocent Cafe» kopā ar domubiedriem dibina biedrību «Ū vitamīns», kas rūpēsies, lai visiem tik nepieciešamais dzeramais ūdens būtu pieejams visur un bez maksas.

Ūdens ir resurss, kam ir jābūt pieejamam bez maksas vairāku iemeslu dēļ, uzsver biedrībā. Pirmkārt, par to cilvēki vienreiz jau ir samaksājuši ar saviem nodokļiem. Otrkārt, ir svarīgi samazināt atkritumu, īpaši plastmasas daudzumu, kas neizbēgami rodas no ūdens pudeļu iegādes. Treškārt, ūdens ir pamatvajadzība, tāpēc tam sabiedriskās vietās ir jābūt pieejamam arī bez maksas.

«Ū vitamīns» informatīvas uzlīmes un plakāti izcels tās labās vietas, kur jau šobrīd ūdeni pasniedz bez maksas. Visu «Ū vitamīns» domubiedru – kafejnīcu, restorānu un sabiedrisku vietu adreses visā Latvijā ir apkopotas mājaslapā www.udensparbrivu.lv , turklāt ikviens ir aicināts ieteikt arī tās vietas, kas mājaslapā vēl nav publicētas.

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Rīgas universālveikala «Stockmann» 1. stāvā sāk darboties bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts. Tas ļaus nodrošināt ūdens nepieciešamību, kā arī mudinās veikala klientus izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes, tā samazinot plastmasas atkritumu daudzumu.

Pieejams būs dzeramais ūdens, kas iegūts, uzstādot sešpakāpju osmozes filtru.

Realizējot ilgtspējas programmu, «Stockmann» arī pārtrauc vienreizlietojamo plastikāta trauku tirdzniecību, tos aizstājot ar videi draudzīgiem risinājumiem.

Ūdens sagatavošanā netiek izmantoti ķīmiskie reaģenti. Sešpakāpju filtrēšanas procesā ūdens tiek atbrīvots no piemaisījumiem, bet, plūstot cauri mineralizācijas filtram, ūdens uzņem minerālelementus – kalciju, magniju, nātriju, kāliju. Punkta izveidē ieguldīti 4800 eiro.

«Stockmann» ilgtspējas programma stimulē klientus un darbiniekus izvēlēties veselībai un videi draudzīgus risinājumus. «Stockmann» darbiniekiem pieejamas vairākas velosipēdu novietnes, liels akcents tiek likts uz ikdienā lietoto energoresursu, papīra un plastmasas patēriņa samazināšanu. Ikdienā, piemēram, iegādājoties kafiju «Stockmann» pārtikas nodaļā un izmantojot savu krūzi, katrs darbinieks kafiju var iegādāties ar papildu atlaidi.

Lai paaugstinātu ūdensapgādes drošību, SIA Rīgas ūdens no 25.janvāra līdz 29.janvārim veiks Rīgas pilsētas ūdensvadu dezinfekciju. Dezinfekcijai pilsētas ūdensvados tiks izmantots hlors.

Rīgas pilsētas ūdensvada tīklā ikdienā tiek nodrošināta hlora koncentrācija, kas nepārsniedz 0,2 mg/L, kas nodrošina to, ka dzeramais ūdens pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst droša un nekaitīga ūdens prasībām. Bet šāda hlora koncentrācija ir par zemu, lai aizturētu tā saucamās «bioplēves» veidošanos, kā rezultātā notiek ūdensvadu aizaugšana, mikroorganismu pastiprināta vairošanās ūdensvada tīklā un ilgākā laikā tas var novest pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās. Tādēļ, lai aizkavētu bioplēves un nelabvēlīgās mikrofloras un mikrofaunas veidošanos Rīgas pilsētas ūdensvados, ir nolemts īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju līdz 0,5 mg/L. Šāda prakse tiek izmantota daudzās pasaules pilsētās, kā arī daudzās Latvijas pilsētas pēdējos gados veikta ūdensvadu dezinfekcija.

Investējot 210 000 eiro, "Orkla Latvija" 2019. gada nogalē īstenojusi ilgtspējas projektu "Everest" ražotnē Valdlaučos, lai samazinātu izmantotās plastmasas daudzumu "Everest" ūdens pudeļu ražošanā.

No 2019. gada nogales "Everest" ūdens tiek pildīts līdzšinējā tilpuma, taču vieglākās un plānākās plastmasas pudelēs, kurām ir īsāks kakliņš un korķis.

"Jau 2019. gada pirmajā pusē "Everest" ražotnē pildām ūdeni vieglākās plastmasas pudelēs, bet pērnā gada nogalē īstenojām vēl vienu projektu, samazinot gan pudeles kakliņu, gan korķi, līdz ar to vēl papildus reducējot izmantotās plastmasas daudzumu. Šis process prasīja rūpīgu esošo iekārtu pielāgošanu, jaunu detaļu iegādi, kā arī pārdomātu plānošanu un testēšanu, lai garantētu, ka pudeles, kurām samazināts izmantotās plastmasas daudzums, var izturēt slodzi dažādos apstākļos un nonāk pie patērētājiem atbilstoši augstākās kvalitātes prasībām," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsos par priekšlikumiem palielināt iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

Jaunais likums, par kuru EP balsos otrdien, noteiks maksimālo pieļaujamo daudzumu atsevišķām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), polifluoralkilvielām (PFAS) un kaitīgām baktērijām, kā arī nosaka mikroplastmasas līmeņa monitoringu iepakotajā ūdenī, kas rada arvien lielākas bažas.

ES dalībvalstīm arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos un ēdnīcās, kā arī aicina uz to ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

Cilvēki, kuri pārtikas iegādi internetā sākotnēji veica piespiedu kārtā, ir novērtējuši komfortu un arī turpmāk kaut kādā mērā izmantos interneta veikalu pakalpojumus, tomēr kopumā interese ir mazinājusies, biznesa portālam db.lv apliecināja tirdzniecības uzņēmumi.

"Kopš valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, jutām ievērojami lielāku interesi par mūsu pakalpojumu – pieprasījums palielinājās līdz pat četrām reizēm. Jau pirmajā ārkārtējās situācijas dienā, 12. martā, mūsu serverim bija pārslodze, tādēļ, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs palielinājām darbinieku skaitu, būtiski palielinot gan komplektētāju, gan kurjeru skaitu. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, kā arī ir sākusies vasara, kas interneta pārtikas veikaliem tiek uzskatīta par nesezonu, jo cilvēki dodas atvaļinājumos, ārpus Rīgas un pēc straujā pieprasījuma kāpuma vērojams lēzens kritums," stāstīja interneta veikala "Barbora.lv" pārstāve Jekaterina Pukinska.

Lietuvas mazpilsētu Birštonu vēlas izveidot par Eiropas nozīmes kūrortu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazā medicīnas kūrorta – Birštonas – platība ir tikai 13 kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000. Šajā vietā nav tik daudz tūristu cik Palangā un Druskininkos, taču tajā ir savas priekšrocības, kas nav nekur citur Lietuvā. Var teikt, ka Birštona, kas 2016.gadā svinēja savu 170 gadu jubileju, atrodas uz minerālūdens pamatiem, kas nāk no dabiskiem avotiem. Turklāt šī vieta ir ļoti tuvu Latvijai – no Rīgas tā atrodas 300 kilometru attālumā.

Pilsētā ir 28 minerālie avoti 50-300 metru dziļumā, turklāt 16-18 avoti ir ar dažādu sāļuma pakāpi. Šeit uz katra soļa ir pieejams minerālūdens, taču tajā pašā laikā dzeramais ūdens pilsētā nav iegūstams vispār, to iegūst 7 kilometru attālumā no Birštonas. «Šeit ir arī ļoti sāļš ūdens, piemēram, ūdenī, kas ir pie veselības centra Vytautas Mineral Spa, sāls saturs ir 10 miligrami uz vienu litru, tas ir jāatšķaida,» skaidro Birštonas mēre Nijole Dirginčene. Pēc viņas teiktā, avoti lielākoties pieder pilsētai, taču ir arī tādi avoti, kurus iegādājušās sanatorijas, piemēram, sanatorija Egle vienu avotu izpirkusi, savukārt citus avotus pašvaldība izsola. Runājot par cenām, viņa skaidro, ka par viena avota īri Egle maksā 12 eiro mēnesī, bet sanatorija Vytautas, kas noīrējusi avotu vēlāk, par diviem avotiem maksā jau 180 eiro mēnesī – tādi ir izsoles rezultāti. Karjers ar ārstējošiem dubļiem pieder sanatorijai Versme, bet sanatorija Tulpes pati ved baltos dubļus no Francijas.

Dzērienu ražotājs SIA CIDO Grupa pērn sasniedza uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu – 58,3 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 9% vairāk nekā gadu iepriekš, informē kompānijā.

«Šāda izaugsme ir vērtējama kā labs rezultāts, ņemot vērā kopējo dzērienu tirgu kritumu Latvijā, it īpaši alus segmentā, pateicoties akcīzes likmju palielināšanai. Šobrīd vienīgā kategorija, kas turpina pieaugt, ir ūdens,» komentē CIDO Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas atzīmējot, ka pārējās kategorijās ražotāji izjūt iedzīvotāju skaita un produkcijas patēriņa samazināšanos, līdz ar to kompānija ir spiesta daudz vairāk strādāt, lai palielinātu eksportu.

Tomēr neskatoties uz pieaugušajiem pārdošanas un apgrozījuma rezultātiem, pērn uzņēmuma bruto peļņa nedaudz samazinājās - par 4%, sasniedzot 14,9 miljonus eiro, kas galvenokārt tiek saistīts ar akcīzes nodokļa pieaugumu.

Jau astoto peldsezonu Vakarbuļļu pludmalē plīvos Zilais karogs, kas ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Karogs tika uzvilkts piektdien, 5. jūnijā, apliecinot, ka peldvieta atbilst visiem kvalitātes standartiem pieaugušo un bērnu drošai atpūtai, informē Rīgas dome.

Iestājoties siltam laikam, iedzīvotāji Vakarbuļļos varēs droši peldēties jūrā un uzlabot sportisko formu, nododoties fiziskām aktivitātēm tur ierīkotajos sporta laukumos.

Lai pretendētu uz Zilo karogu, pašvaldība ir nodrošinājusi 29 kvalitātes kritēriju izpildi. Vakarbuļļu peldvietas apmeklētājiem ir pieejamas dušas kabīnes, medpunkts, dzeramais ūdens, pludmale tiek uzkopta vismaz vienreiz diennaktī, tiek nodrošināta arī smilšu izsijāšana, peldūdens kvalitāte tiek regulāri pārbaudīta. Visu peldsezonu par drošību uz ūdens gādā glābšanas dienests.

Zilā karoga programma Latvijā tiek realizēta kopš 1998.gada.

Vienota zīmola stratēģijā turpmāk neaizrausies ar produktu «apakšpersonību» radīšanu, saka Coca-Cola ģenerāldirektore Polijā un Baltijā Anna Jakubovska.

Fragments no intervijas:

Cik svarīga loma jūsu kompānijas produktu portfelī aizvien ir jūsu ikoniskajam flagmanim?

Ir tieši tā, kā jūs sakāt – tas ir flagmanis. Šim zīmolam ir svarīga loma ne vien tāpēc, ka tas ir kompānijas nosaukums, bet arī tāpēc, ka tas ir galvenais zīmols ienākumu u.c. rādītāju ziņā. Protams, mūsu stratēģija vispārīgi ir iegūt tirgus bezalkoholisko dzērienu segmentu. Tāpēc mēs ar lielu sava portfeļa daļu konkurējam dzirkstošo dzērienu tirgū, kā arī ar ūdeni un sulām. Mērķis ir līderība bezalkoholisko dzērienu lietošanai gatavo dzērienu tirgū. Baltijas valstīs līdz šim esam bijuši veiksmīgi un tiešām esam līderi, un lielā mērā sava flagmaņa Coca-Cola dēļ.

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Rudenī Rīgā tiks atklāta modernākā futbola halle Baltijā "Playoff Arena" ar septiņiem mini-pitch jeb mazā izmēra futbola laukumiem, informē "Playoff Arena" futbola halles vadītājs Ilvars Koscinkevičs.

Futbola halle "Playoff Arena" atradīsies Pārdaugavā, blakus Kalnciema tiltam, pretim viesnīcai "Elephant". Tās atklāšana iecerēta 3.septembrī.

"Pirms 11 gadiem, kad studēju Francijā, draugi mani uzaicināja uzspēlēt futbolu. Spēlējām hallē mini-pitch laukumā, kas man bija pirmā tāda pieredze, un es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka spēlēt četri pret četri nelielā laukumā var būt tik aizraujoši. Pēdējos gados, strādājot daudzviet Eiropā, pamanīju, ka šāda veida futbols ir ārkārtīgi populārs. Piemēram, Francijā ir vairāk nekā 200, Vācijā - pat vairāk nekā 300 šādu haļļu. Zinot, ka Rīgā pieprasījums pēc futbola laukumiem ir krietni lielāks nekā iespējas, nolēmu, ka šāds projekts ir jārealizē arī pie mums. Domāju, "Playoff Arena" ieņems ļoti nozīmīgu vietu Rīgas futbola infrastruktūrā un būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā," skaidro Kristofers Ritovs, uzņēmējs un "Playoff Arena" futbola halles projekta autors.