Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Valdībai samazinot pašvaldību budžetos nonākošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, Rīgas budžets ir zaudējis 139 miljonus eiro, šorīt intervijā TV3 atzīmēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), kura pārstāvētā partija darbojas arī valdības valdošajā koalīcijā.

Pēc Staķa vārdiem, Rīgas pašvaldība būtu varējusi izdarīt daudz vairāk, tostarp bedraino Rīgas ielu sakārtošanā, ja pilsēta nebūtu zaudējusi šos līdzekļus.

Staķis uzskata, ka ar investīciju projektu piesaisti Rīgai viņa vadībā sekmējoties diezgan labi - ekonomiskā attīstība pilsētā esot un būšot.

Rīgas ielu uzturēšanai līdzekļu joprojām trūkstot - šim mērķim katru gadu vajagot ap 40 miljonus eiro, iepriekšējā domes vadība devusi līdz 20 miljonus eiro, šogad paredzēti 24 miljoni eiro, bet vajag vēl.

Politiķa vērtējumā, vienīgais pareizais ceļš ir pamatīga ielu rekonstrukciju, nevis bedrīšu lāpīšana, taču klimatiskie apstākļi neļauj to veikt agrāk par maiju.

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Samazinātās vietvarām pienākošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas dēļ Rīgas pašvaldībai nākamā gada budžets ir jākonsolidē par 20 miljoniem eiro.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP). Mērs skaidroja, ka nupat ir sākts darbs pie pašvaldības budžeta. Visi kontrolskaitļi un vadlīnijas ir nosūtītas departamentiem.

"Šie 20 miljoni eiro ir vajadzīgi, lai mēs būtu uz nulles budžetu un nebūtu jānogriež pat algas," sacīja politiķis. Pēc Staķa paustā, tagad tiks vērtēts, ko var atlikt, kas ir lieki, neefektīvi tēriņi.

Piemēram, ietaupījums redzams pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" pusē - gan attiecībā uz etalonu sistēmu, "kas bija uzpūsta dārga", gan uz "uzpūstajām subsīdijām mikroautobusiem", teica Staķis.

Tomēr katrā departamentā esot atrasti kādi ietaupījumi. Staķis sacīja, ka daži lēmumi varētu būt arī nepopulāri. Piemēram, viņš sprieda, vai ir nepieciešams turpināt uzturēt "Goda vārtus" Brīvības bulvārī, kas izmaksā 70 000 eiro gadā.

Uzvaras parka Rīgā pirmā pārbūves kārta, sakopjot teritoriju pēc okupekļa nojaukšanas, varētu izmaksāt 5 līdz 6 miljonus eiro, 6.martā Latvijas Radio stāstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Parku iecerēts veidot kā aktīvas atpūtas vietu, un, pēc M.Staķa teiktā, tuvākajā laikā sabiedrība tikšot iepazīstināta ar detalizētājiem attīstības plāniem.

M.Staķis atzīmēja, ka jau pavasarī būvnieki parkā sāks darbus, attiecīgi uz 9.maiju tur "ar garantiju" joprojām būs būvdarbus ierobežojošs žogs.

Savukārt runājot par Rīgas Pieminekļu padomes 3.marta rekomendāciju demontēt vai pārvietot sešus pilsētā esošus pieminekļus, tostarp 1982.gadā Kronvalda parkā uzstādīto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim, skulptūru "staļinisma perioda rakstniecei" Annai Saksei Gaujas ielā un krievu dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekli Kronvalda parkā, jo tie esot saistāmi ar padomju laiku slavināšanu, Staķis solījās, ka uz pieminekļu jautājumu skatīšoties "ar vēsu prātu".

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Rīgas dome vērsīsies valdībā, lūdzot tai piešķirt 115 miljonu eiro lielu aizdevumu galvaspilsētas infrastruktūras sakārtošanai, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Šāds aizdevums no Valsts kases būtu nepieciešams, ka lai sakārtotu tiltus, kā arī īstenotu citus infrastruktūras projektus galvaspilsētā.

"Vēlamies, lai uz nākamajām vēlēšanām varētu iet ar tīru sirdsapziņu, ka, saņemot tiltus un ceļus sliktā stāvoklī, tos sakārtojām," sacīja Staķis.

Rīgā jau sākusies virknes projektu īstenošana, un tuvāk triju gadu laikā galvaspilsētas iedzīvotājiem būs jārēķinās ar diezgan pamatīgām ceļu pārbūvēm, brīdināja domes priekšsēdētājs.

Staķis arī uzsvēra, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha atstādināšana no amata bijusi saistīta arī ar pilsētas ielu stāvokli. Staķis pauda, ka dome nevilcināsies ar konkursa organizēšanu uz departamenta direktora vadītāja amatu, darot to "pie pirmās iespējas".

Jārēķinās, ka Rīga šogad būs pamatīgi uzrakta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" brīdināja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Runājot par Rīgas 2023.gada budžeta prioritātēm, Staķis atzīmēja, ka lielākā budžeta daļa ir izdevumi izglītībai, kam šogad ir īpaša programma skolu labiekārtošanai un remontiem. Tā kā notiek pāreja uz izglītību latviešu valodā un kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, plānotas arī atbalsta programmas pedagogiem.

Otrā lielākā izdevumu pozīcija ir saistīta ar pilsētas satiksmes infrastruktūru. Summa ietver arī vēsturiski lielāko dotāciju pašvaldības uzņēmumam "Rīgas satiksme", lai tas varētu sniegt pakalpojumus atbilstošā līmenī. Paredzēta arī vēsturiski lielākā ceļu sakārtošanas programma.

Staķis uzsvēra, ka ceļu virsma būtu jāatjauno reizi desmit gados, un, ja tas nenotiek, ceļš tiek bojāts. "Vēlamies izdarīt tā, lai pavasarī sniegs nenokustu līdz ar ceļu," pauda politiķis. Ceļu seguma nomaiņai līdztekus paredzēti arī lielie ceļu infrastruktūras projekti, tostarp "Rail Baltica", Mūkusalas krastmalas pārbūve. "Rīga būs pamatīgi uzrakta šajā gadā, ar to ir jārēķinās," brīdināja Staķis.

Rīgas pašvaldība dibinās aģentūru, kuras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas galvaspilsētai un Rīgas popularizēšana tūristiem.

Jauno aģentūru pašvaldība plāno veidot uz Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) bāzes. RTAB valdes un dibinātāju sapulcē ceturtdien, 10.decembrī, nolemts sākt nodibinājuma likvidāciju.

Nodibinājums pastāvēs līdz jaunās aģentūras izveidei, lai nodrošinātu funkciju nepārtrauktību.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norāda, ka viens no Rīgas galvenajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā būs starptautisko investīciju piesaiste. Vienlaikus Rīgā pašlaik nav iestādes, kuras pamatmērķis ir Rīgas atvēršana starptautiskajam biznesam.

"Šis ir pirmais solis, lai Rīgā panāktu izrāvienu starptautisko investīciju piesaistē, kā to solījām pirms vēlēšanām. Jaunā aģentūra strādās tiešā Rīgas mēra pakļautībā, tādējādi vēl vairāk uzsverot šīs jomas nozīmi. Mums pasaules biznesam ir jāpiedāvā nevis tikai tikpat labs, bet labāks serviss nekā salīdzināma lieluma pilsētās mūsu reģionā," uzsver M.Staķis.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma Latvijā ir aizgājusi pilnīgi greizi, šādu vērtējumu intervijā LTV "Rīta panorāmai" sniedza Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš pauda neapmierinātību ar to, ka no šī gada budžeta jāatdod 125 miljoni eiro citām pašvaldībām finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Pēc viņa vārdiem, kamēr Rīgai ņems nost tik lielas naudas summas, tikmēr visu galvaspilsētas vajadzību apmierināšanai finanšu nepietiks.

Viņa skatījumā, šobrīd finanšu izlīdzināšanas sistēma ir aizgājusi pilnīgi greizi, jo finansējumu saņem arī pašvaldības, kurām nauda nepieciešama nevis pamata, bet papildfunkciju veikšanai.

Šo piektdien Staķis plānojis tikties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), lai runātu par pašvaldību finanšu jautājumu regulējumu un iespējamām izmaiņām sistēmā.

Mērs stāstīja, ka vairāk par apturēto pilsētas attīstības plānu investīciju piesaisti galvaspilsētai negatīvi ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā rezultātā tikuši apturēti trīs lieli investīciju projekti. Ar šiem investoriem joprojām tiek uzturēti kontakti, klāstīja politiķis.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Četriem Rīgas domes jaunajā sasaukumā ievēlētajiem spēkiem izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.

Trešajā individuālo sarunu piegājienā partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgā saraksta politiķi šodien panāca vienošanos ar partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) pārstāvjiem par koalīcijas veidošanu, kā arī atbildības jomu sadali.

APP tiks pie mēra krēsla, ko ieņems bijušais Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis. Tāpat lielākā domes frakcija tiks pie Finanšu un administrācijas lietu komitejas, Izglītības, kultūras un sporta komitejas, Sociālo jautājumu komitejas un Mājokļu un vides komitejas vadības.

Finanšu un administrācijas lietu komiteju vadīs Staķis. Viņš skaidroja, ka koalīcija vienojusies par trim prioritārajiem mērķiem, atbildību par kuriem uzņemsies trīs vicemēri.

Rīgas centrā šovasar iecerēts eksperimentēt ar tā dēvēto koka parkletu izvietošanu pie tirdzniecības vietām, kas nozīmē, ka iepretim veikaliem uzņēmējiem būs ļauts uz ielas ierīkot nelielas atpūtas vietas, piemēram, galdiņu vai soliņu, kur cilvēki varēs apsēsties, TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš norādīja, ka šis Rīgai būs jauna veida izmēģinājums - kā turpinājums eksperimentēšanai ar gājēju ielām. "Šogad mēģināsim ko citu - tā saucamos koka parkletus," stāstīja Staķis, skaidrojot, ka tie izpaudīsies kā ietves paplašinājums ar koka konstrukcijām. Šādu izmēģinājumu plānots veidot teritorijā un virzienā no Vecrīgas līdz Vidzemes tirgum un no Jaunās Ģertrūdes baznīcas atpakaļ uz Vecrīgu. Parkleti tikšot izvietoti uz vairākām ielām, lai izvairītos no nevēlamas cilvēku pulcēšanās vienuviet.

"Tas nozīmē, ka vienkārši var izvietot pretī savam veikalam ziedus vai galdiņu, kur cilvēki var apsēsties, un tas nozīmē, ka arī samazināsies brauktuve - mums būs jāpalielina satiksme, mums būs droši vien jāsamazina stāvvietu skaits," atzina Staķis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Balstoties uz pašreizējiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju informēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko.

Pašreizējās aplēses liecina, ka multifunkcionālais komplekss ar stadionu varētu izmaksāt aptuveni 44 miljonus eiro, no kuriem 12 miljonus jeb nedaudz vairāk kā ceturto daļu segtu Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). Papildu finansējums no citiem avotiem nepieciešams nepilnu 32 miljonu eiro apmērā. Šī brīža aplēses balstītas uz to, ka sadarbībā ar Rīgas domi nepieciešamā zemes gabala iegādei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi.

Apmēram trešā daļa no šīs summas jeb nepilni 16 miljoni eiro ir nepieciešami papildu funkcionalitātei, lai izveidotu kopā strādāšanas telpas, birojus, konferenču zāles, viesnīcu un restorānus.

Pēc projekta realizēšanas objekts ik gadu varētu ģenerēt piecus miljonus eiro ienākumus, tādējādi nosedzot visas uzturēšanas izmaksas, norādīja Ļašenko. Arī LFF viceprezidents un valdes loceklis Olafs Pulks (JV), kurš ir arī Rīgas domes deputāts, atzīmēja, ka stadions pēc darbības sākšanas neprasīs papildu investīcijas.

Šodien stājas spēkā Rīgas pilsētas pagaidu administrācijas pieņemtie grozījumi noteikumos par "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajām stāvvietām, ar kuriem tiek samazināta autostāvvietu B zonas teritorija pie Vecrīgas.

Saskaņā ar šiem noteikumiem tiks veiktas izmaiņas pašvaldības maksas autostāvvietu R zonas teritorijā, samazinot B zonas teritoriju. Zonas maiņa tiks veikta 11.novembra krastmalā (bruģētajos ielas posmos) no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un no Bīskapa gātes līdz Poļu gātei. Tādājādi veicinot transporta plūsmas samazināšanu Rīgas vēsturiskajā centrā A un R zonā.

Savukārt Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis (APP) jau ir paziņojis, ka šos grozījumus vajadzētu apturēt.

Kā savā "Facebook" kontā raksta Staķis, Rīgas domes koalīcija ir vienisprātis par to, ka jāaptur un jāpārvērtē noteikumu izmaiņas, kas no 1.oktobra ievērojami palielina maksu par "Rīgas satiksmes" apsaimniekotajām stāvvietām 11.novembra krastmalā. Viņš raksta, ka R zonas noteikšana šajā posmā šķiet nesamērīga.

Šī gada 1. aprīlī darbu sāks Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra, ceturtdien, 18. martā lēma Finanšu un administrācijas lietu komiteja, informē Rīgas dome.

Aģentūras pamatmērķi būs ārvalstu investīciju piesaiste Latvijas galvaspilsētai, Rīgas starptautiska popularizēšana un tūrisma attīstība. Gala lēmums par aģentūras izveidi vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Pagājušā gada oktobrī, pieņemot konceptuālu lēmumu par aģentūras izveidi, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis norādīja, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā būs starptautisko investīciju piesaiste, jo šobrīd Rīgā nav iestādes, kuras pamatmērķis būtu galvaspilsētas atvēršana starptautiskajam biznesam.

"Rīga kļūst par starptautiskajam biznesam atvērtu pilsētu. Rūpīgs darbs investīciju piesaistē, kā arī ieinteresēta sadarbība un pretimnākšana jau esošajiem investoriem – bez tā mūsdienās vairs nav iedomājama sekmīga pilsētu attīstība globālās konkurences apstākļos. Tāpēc mēs strauji rīkojamies, lai stiprinātu un centralizētu investīciju piesaistes kompetences Latvijas galvaspilsētā. Šis lēmums nāks par labu gan Rīgai, gan mūsu valstij kopumā," tā uzsver M.Staķis.

"Pēdējos gados Rīga pat nebija iekļauta investoru kartē. Tagad pilsēta tur ir. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijā līdz 2023. gadam sasniegt 1 miljardu eiro ārvalstu tiešajās investīcijās. Mēs uzskatām, ka to ir iespējams realizēt, ņemot vērā, ka 2020. gadā tie bija 763 miljoni eiro".

Tā nekustamā īpašuma tirgus forumā BREL (Baltic Real Estate Leaders’), ko 15.oktobrī rīkoja Colliers un Idea House kopā ar vairākiem atbalstītājiem, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

"Mani iedvesmo arī Rail Baltica projekts, lai gan būs izaicinājums iegūt nepieciešamo finansējumu, bet man patīk izaicinājumi,” − BREL forumā sacīja M.Staķis.

Daži lielāki ārvalstu investori forumā apstiprināja, ka tagad jūtas Rīgā gaidīti un saprot, pilsētas administrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar investoriem, un viņu redzējumu, kādā veidā sasniegt savus mērķus.

"2018.−2019. gadā Baltija bija vadošais reģions, kurā strādāja GBS (Global Business Services) uzņēmumi. Sākot ar 2020. gadu un turpmāk konkurence ir sīva, jo sacensībām ir pievienojies jauns konkurents − attālinātais darbs. Rīgai ir potenciāls līdz 2030. gadam piesaistīt 38 000 darbavietu GBS sektorā (šobrīd 15 500). Vienīgais iemesls, kāpēc tas vēl nav noticis, − tas tika atstāts bez ievērības, jo Rīga sevi nepietiekami reklamēja. GBS centrs vairs nav zvanu centrs, tajā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar matemātikas, IT vai biznesa vadības grādu," sacīja Jans Kamodži-Čapinskis (Jan Kamoji-Czapinski), Colliers EMEA asociētais direktors.

Par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuvis vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Par Ķirsi deputāti nebalsoja jo saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pausto atzinumu, Rīgā ir ievēlēti trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, kuriem esot tiesības savstarpēji vienoties, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus.

Savukārt vicemēra Linda Ozola ("Kods Rīgai") atsauca savu priekšlikumu par Ķirša iecelšanu par domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

VARAM skaidro, ka Pašvaldību likums noteic, ka, ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.

Šodien Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par galvaspilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis (APP).

Par Staķi Rīgas mēra amatā nobalsoja 46 deputāti, pret bija 11, bet neviens atturējās.

Staķa ievēlēšanu šajā amatā atbalstīja arī daļa opozīcijas, nevis tikai koalīcijas partneri.

Staķis būs 11.galvaspilsētas mērs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Jaunajā koalīcijā darbosies "Attīstībai/Par"/"Progresīvie" (APP), "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) jeb kopumā septiņas dažādas partijas no četriem vēlēšanu sarakstiem.

Jaunās koalīcijas partneri vienojušies, ka Rīgas domes priekšsēdētājam būs trīs vietnieki, kas pārstāvēs pārējos koalīcijas sadarbības partnerus.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis tiešsaistes preses konferencē rosināja skolām izskatīt iespēju nepieciešamības gadījumā arī 5. un 6. klašu audzēkņiem mācību procesu organizēt attālināti.

Lēmumu par šajā klašu grupā mācību procesa organizēšanu attālināti ir jāpieņem izglītības iestādei un jāsaskaņo to ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu (IKSD) gadījumos, ja izglītības iestādē konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar COVID-19 vīrusu vai Slimības profilakses kontroles centrs (SPKC) ir noteicis ierobežojumus gadījumos, kad skolai skolotāju saslimstība vai atrašanās kontaktpersonu sarakstā ir tik liela, ka resursu trūkuma dēļ nevar nodrošināt klātienes mācību procesu.

Attālināto mācību procesu var noteikt arī citos gadījumos, kad skolu vadība to uzskata par nepieciešamu.

"Valdība ir noteikusi jaunus ierobežojumus, īpaši attiecībā uz izglītības iestāžu darbu. Attālinātās mācības no 7. līdz 12. klasei noteiktas līdz 15.novembrim. Vērtējot situāciju galvaspilsētā, esam lēmuši par nebūt ne vieglu, bet šajā gadījumā nepieciešamu lēmumu. Jaunākās klases - no 1. līdz 4. - turpinās mācības klātienē, ja izglītības iestādē to būs iespējams nodrošināt. Pirmkārt, šajās klasēs skolēnus apmāca 1-2 pedagogi, tāpēc risks ir mazāks. Otrkārt, šo klašu skolēniem būtu nepieciešama pieskatīšana mājās. Šobrīd valdība nenosaka attālinātās mācības 5. un 6. klasēm, un šeit dod rīcības brīvību pašvaldībām. Šajā klasēs saslimšanas risks ir lielāks, jo notiek kontakts ar lielāku pedagogu skaitu. Mums kā pašvaldībai ir jāreaģē. Mēs esam noteikuši, ka skolas varēs pieņemt lēmumu par attālinātajām mācībām 5. un 6. klasēm no 2. līdz 15.novembrim," skaidro M.Staķis.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".