Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ dzērienu ražotājs "Aldaris" izjūt stikla pudeļu deficītu, sacīja kompānijas komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

"Aldaris" vairākiem produktiem sācis iepakojuma jeb taras maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Turklāt uzņēmums prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā.

Taujāts par pašreizējo situāciju uzņēmumā, Kursītis pauda, ka kopumā gads iesācies salīdzinoši labi - uzņēmuma iekšējie dati liecina par alus tirgus izaugsmi martā. Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu strādāt sācis arī viesnīcu, kafejnīcu un restorānu (HoReCa) segments.

"Jāsaka, ka šobrīd aug arī citas kategorijas - minerālūdens, enerģijas dzērieni, alus kokteiļi un kokteiļi," piebilda Kursītis, atzīmējot, ka minētajās kategorijās, līdz ar vairāku jaunumu ienākšanu tirgū, konkurence kļūst ar vien sīvāka.

AS «Aldaris» ir saņēmis pirmos 11 no kopumā 67 jaunajiem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar vadītāja izelpas pārbaudes sistēmu. Automašīnas tika iegādātas vienā no pēdējo gadu Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem un tiks izmantotas uzņēmuma darbinieku darba pienākumu pildīšanas nolūkos visā Latvijā.

«Ātra, droša un ērta darbinieku pārvietošanās ir ļoti būtiska veiksmīgai uzņēmuma darbībai, jaunās Ford automašīnas pilnā mērā apmierina šo vajadzību. Cik zinām, «Aldaris» ir pirmais uzņēmums alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanas nozarē Latvijā, kas savā autoparkā ievieš sistēmu, kas ļauj automašīnu iedarbināt tikai pēc izelpas testa veikšanas. Vēlamies rādīt piemēru un iedrošināt arī citas kompānijas izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu drošību uz ceļiem,» norāda AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

SEB bankas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2017. gada novembrī piešķīra 4,3 miljonus eiro starptautiskajam koncernam «Carlsberg», kuru Latvijā pārstāv «Aldaris», lai finansētu «Carlsberg» grupas autoparka modernizēšanu Baltijas valstīs. Šis ir viens no Baltijā lielākajiem autoparka līzinga darījumiem pēdējo gadu laikā.

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

"Aldara" zīmols “Mežpils alus” paplašinājis sortimentu ar trīs jaunām alus garšām, kuru izveidē investēti 30 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jauno produktu klāstu veido “Latviešu iecienītais alus”, “Apiņotais alus” un pirmais “Mežpils IPA” stila alus – “Session IPA”.

Visi trīs ali ieguvuši AS "Latvijas zaļais punkts" "Zaļi pakots" sertifikātu, kas apliecina, ka produkta iepakojums sertifikācijas procesā ir atzīts par 100% pārstrādājamu jeb videi draudzīgu.

"Aldaris" ir Dānijas alus ražotāja "Carlsberg" grupas uzņēmums. "Carlsberg" kontrolē uzņēmumu "Baltic Beverages Holding". "Aldara" produktu klāstu veido vairāk nekā 40 dzērienu, tostarp alus, sidrs, dzeramais ūdens, dažādi alkoholiskie un bezalkoholiskie kokteiļi.

"Mežpils alus" zīmola ražotājs "Aldaris" 2019.gadā "Aldaris" strādāja ar 25,882 miljonu apgrozījumu un zaudējumiem 3,303 miljonu eiro apmērā.

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2017. gadā, informē uzņēmumā.

Par 40% samazināti arī uzņēmuma zaudējumi no pamatdarbības. «Pateicoties pārdomātām investīcijām, kas veicinājušas ne tikai ražošanas un darbinieku efektivitātes celšanu, bet arī produkcijas klāsta paplašināšanu, aizvadītais gads bija ļoti labs biznesa rezultātu ziņā. Nozare ir pietiekami sarežģīta, jo tās attīstību un investīciju atdevi var ietekmēt subjektīvi un neparedzami ārējie faktori, piemēram, laikapstākļi. Tāpēc esam gandarīti par to, ka iepriekšējos gados ieguldītais pakāpeniski turpina atmaksāties,» komentē AS «Aldaris» valdes locekle Sigita Ozola.

Pērn Latvijas alus tirgus samazinājās par 2,3% un, neskatoties uz to, AS «Aldaris» izdevies palielināt gan pārdošanas apjomus, gan pārdotā alus vērtību, kas 2018. gadā palielinājās teju par trešdaļu jeb 27,3%, savukārt alus pārdošanas apjomi ir auguši par 9,6%, sasniedzot 31 miljonu litru.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Alus darītava "Ziemeļu Enkurs" izveidojusi patreiz Latvijā vienīgo alus brūvēšanas skolu, lai sniegtu iespēju interesentiem apgūt alus brūvēšanu mājas apstākļos, pastāstīja brūvētavas galvenais aldaris un līdzdibinātājs Dāvis Linde.

"ZE alus skolas" galvenā ideja esot pavisam vienkārša - iepazīstināt cilvēkus ar alus darīšanas procesu un parādīt tiem, kas vienmēr gribējuši mājās brūvēt savu alu, kā to izdarīt, stāsta D.Linde.

Pērn uzņēmums alus skolu organizēja divas reizes, bet šogad, līdz aktīvās sezonas sākumam, tā norisinās ik mēnesi. D.Linde paredz, ka aktīvajā bāra un darītavas darba sezonā apmācību organizēšanai laika neatliks, bet, tā kā atsaucība ir liela un atsauksmes labas, rudenī noteikti to atsāks.

Citviet pasaulē alus brūvēšanas apmācības esot ļoti izplatītas. "Ziemeļu Enkurā" apmācības ilgst līdz sešām stundām. "Mēs vāram alu no A līdz Z. Parādu visu - kas un kā notiek, cilvēkiem ir iespēja uzdot jautājumus. Pastāstu, kur var smelties idejas, kādos forumos atrast vēl informāciju un kā to visu paveikt mājas apstākļos, ja pašam nav profesionālas iekārtas," stāsta D.Linde. Alus brūvēšanai mājās pietiekot vien ar katlu, marli, termometru un sietu.

Notikušas izmaiņas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja un izplatītāja AS "Aldaris" valdes sastāvā – darbu valdē uzsāk "Carlsberg Baltic" personāla direktore Baltijā Elīna Aščuka, informē AS "Aldaris".

Līdzšinējais valdes loceklis Aurimas Šimas turpinās pildīt savus pienākumus valdē, kā arī Pārdošanas direktora amatā, savukārt, valdes locekle Lina Markevičiūte turpinās darbu "Carlsberg Baltic" Finanšu direktores amatā. Stratēģiskas izmaiņas uzņēmuma darbībā netiek plānotas. Rotācija valdes sastāvā ir rutīnas prakse ar mērķi iesaistīt profesionāļus ar citu skatījumu un jaunām idejām.

E.Aščuka līdz šim bija atbildīga par HR funkcijas vadību Baltijas valstīs, savukārt pirms pievienošanās "Carlsberg Baltic" komandai viņa guvusi nozīmīgu pieredzi personāla vadības jomā Baltijas līmenī, strādājot "Premier Restaurants" Baltijas komandā. Kopumā E.Aščuka savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā karjerā darbojusies dažādās nozarēs – no banku un valsts sektora līdz HoReCa uzņēmumiem.

Lai turpinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu nodrošināt pieaugošo alus pieprasījumu, AS Aldaris paplašinājis vēsturisko alus darītavu Sarkandaugavā, Tvaika ielā 44, uzstādot divas jaunas alus raudzēšanas tvertnes, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tās jau šajā sezonā ļaus palielināt ražošanas jaudu par 20%. Kopējās investīcijas iekārtu ieviešanā sasniedz 140 000 eiro.

«Pēdējo gadu laikā esam spējuši ievērojami palielināt apgrozījumu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū un efektīvi izmantojuši uzņēmumā pieejamos resursus. Pērnā gada vasarā ražošanas apjomi sasniedza teju 100% no kopējās kapacitātes, nodrošinot strauju uzņēmuma izaugsmi. Arī šogad prognozējam nemainīgi augstu uzņēmuma attīstību, tādēļ pieņēmām stratēģisku lēmumu būtiski palielināt brūvēšanas apjomu un investēt jaunās ražošanas iekārtās, uzstādot divas 12 tonnu tvertnes. Tās ļaus ne tikai kāpināt saražotā alus daudzumu, bet arī turpmāk eksperimentēt un radīt arvien jaunas alus šķirnes,» komentē Aldaris valdes locekle Sigita Ozola.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Paplašinot bezalkoholisko dzērienu tirgu, alus ražotājs «Aldaris» radījis jaunas paaudzes dzērienu «Barley Bros», kura sastāvā ir tikai dabīgas izejvielas un kas apvieno labākās alus un atspirdzinošo dzērienu īpašības, informē uzņēmumā.

«Globālās dzērienu patēriņa tendences iezīmē veselīga dzīvesveida nozīmes palielināšanos mūsu klientu vidū. Aizvien vairāk cilvēku cenšas ikdienā lietot mazāk alkoholu un dzērienus, kuriem pievienots cukurs. Tas liek ražotājiem visā pasaulē radīt arvien jaunus augstākās kvalitātes produktus, ko parāda arī Nielsen dati par šī gada 1. ceturksni, kurā vairāk nekā par trešdaļu pieauga bezalkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, salīdzinot ar 2018.gada rādītājiem šajā periodā. Jaunie «Barley Bros» ir mūsu piedāvājums prasīgākajiem klientiem, ko brūvējuši labākie amata meistari. Dzērieni ir viegli dzirkstoši un putojoši, bez pievienota cukura, saldinātājiem un citiem mākslīgiem papildinātājiem,» stāsta Inese Vētra, «Barley Bros» zīmola vadītāja.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Aizvadītā gada dati liecina, ka AS “Aldaris” apgrozījums pieauga par 6% un sasniedza 28,2 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Uzlabojot darba procesus un paplašinot preču portfeli, uzņēmums ir spējis būtiski uzlabot rezultātus, samazinot zaudējumus no 8,2 miljoniem (2022. gadā) līdz 1,2 miljonam eiro.

Kopējā realizētā alus tirgus daļa sastādījusi aptuveni 25% jeb 31,75 miljonus litru, kamēr kopējais alus tirgus Latvijā 2023. gadā turpināja kristies un salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies par 8,6%.

Viens no lielākajiem zīmoliem uzņēmuma portfelī ir “Mežpils alus” – tā kopējā tirgus daļa pērn sasniedza 5,2%, savukārt pārdošanas apjomi veidoja 5,46 miljonus litru.

Alkoholisko kokteiļu segmentā zīmola “Garage” pārdošanas apjomi Latvijā 2023. gadā samazinājās pret 2022. gadu par 5%, kamēr sidru kategorijā pārdošanas apjoms samazinājās par 18%. Savukārt enerģijas dzēriena “Battery” pārdošanas apjomi pieauga par 38% salīdzinot ar 2022. gadu.

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Alus cienītāju vidū arvien lielāku interesi izpelnās netradicionālas alus šķirnes un eksperimentālas brūvēšanas metodes, tādēļ AS "Aldaris" paplašinājis eila alu sortimentu, laižot klajā alkoholisko dzērienu "Mežpils Bērzs", informē uzņēmumā.

Jaunā dzēriena izveidē ieguldīti aptuveni 10 000 eiro. "Šovasar "Mežpils alus" sortimentu papildina interesants eksperiments - "Mežpils Bērzs". Tas ir brūvēts, kā vienu no galvenajām sastāvdaļām izmantojot bērzu sulu," komentē"Mežpils alus" someljē Andris Rasiņš.

Jaunais alus ir beļģu stila eils, kas brūvēts no šampanieša raugiem un bioloģiski sertificētas bērzu sulas.

"Mežpils alus" zīmola ražotājs "Aldaris" 2018.gadā strādāja ar 27,073 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi bija 1,165 miljoni eiro. Uzņēmuma 2019.gada finanšu dati pagaidām nav publiskoti.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Valsts vides dienests (VVD) un SIA "Depozīta iepakojuma operators" parakstījuši līgumu par depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanu, preses konferencē informēja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Līgums paredz depozīta sistēmas ieviešanu nākamā gada februārī un ietver nosacījumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un sistēmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei.

Līdz janvāra beigām "Depozīta iepakojuma operators" VVD iesniegs detalizētu sistēmas ieviešanas plānu, iekļaujot nepieciešamo sistēmu izveidi, līgumu slēgšanu ar mazumtirgotājiem u.c.

"Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis informēja, ka kopumā Latvijā tiks ierīkotas 1500 depozīta taras pieņemšanas vietas. No tām 700 būs taromāti jeb automātiskās pieņemšanas vietas, kur varēs pieņemt vismaz 3000 iepakojumu vienības mēnesī.

Savukārt 800 vietas būs ar manuālu pieņemšanu un mazāku pieņemtā iepakojuma vienību skaitu.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un mazumtirgotāju SIA “Maxima Latvija” uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET iepakojumiem un skārdenēm vienlaikus.

Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie Maxima XXX veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā, un pieejams ikvienam depozīta sistēmas lietotājam. Plānots, ka jau tuvākajā laikā darbību uzsāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra “Spice”, bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes.

“Pieredze rāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumus, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus, līdz ar to esam spēruši soli pretim arī šiem klientiem, lai nodrošinātu vēl ātrāku un ērtāku iepakojumu nodošana procesu. Beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai. Esmu patiesi priecīgs, ka tik agrīnā depozīta sistēmas darbības posmā varam papildināt taromātu tīklu ar šo jauno lielapjoma modeli, tādēļ izsaku pateicību tirgotājiem un taromātu uzstādītājiem par operatīvo sadarbību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Lietuvas Konkurences padome par izmeklēšanas kavēšanu noteikusi vairāk nekā 800 000 eiro sodu Lietuvā lielākajam alus ražotājam "Švyturys-Utenos alus".

Kompānija pārkāpumus atzīst un sola samaksāt sodu, tomēr apsver iespēju apstrīdēt soda apmēru.

Kā secināja Lietuvas Konkurences padome, "Švyturys-Utenos alus" pārbaudes laikā izdzēsa informāciju un nesniedza regulatoram datu kopiju, tādējādi traucējot izmeklēšanu.

Kompānija atzina, ka ar tādu rīcību ir pārkāpusi konkurences likumu un sadarbojās ar izmeklētājiem, tādēļ tai noteiktais sods samazināts par nepilniem 200 000 eiro līdz 810 800 eiro, informēja regulators.

"Uzņēmumu rīcība, kas traucē Konkurences padomei savākt izmeklēšanai nepieciešamos datus, kā konkrētajā gadījumā iznīcinot informāciju, pati par sevi ir bīstams procesuāls pārkāpums, jo var novērst Konkurences likuma pārkāpuma atklāšanu, tādējādi kaitējot patērētājiem," paskaidroja Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētāja Jolanta Ivanauskiene.