Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Nacionālas nozīmes Valmieras Industriālajā parkā 12.nove,brī norisinājās mediju diena, kuras laikā Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, projekta sadarbības partneri un būvdarbu veicēji medijus informēja par projekta vēsturi, līdz šim paveikto, kā arī svinīgi topošajā loģistikas laukumā iemūrēja laika kapsulu.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Pēteris Lejnieks, SIA “A.C.B.” valdes priekšsēdētājs, Māris Millers, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs.

“Vairāk nekā desmit gadu mērķtiecīgais darbs Valmieras Industriālajā parkā sāk iegūt rūpnieciskas teritorijas aprises – tiek izbūvēta nepieciešamā inženierkomunikāciju infrastruktūra, betonēts loģistikas laukums kravu pārkraušanai, veidots dzelzceļa uzbērums, stāvlaukumu pamatne. Esam liecinieki sākumam, lai Valmieras Industriālais parks kļūtu par nozīmīgu kravu pārvadājumu loģistikas centru, kā arī esam gatavi piesaistīt jaudīgus investorus, kuru uzņēmumu saražotā produkcija būtu globāli konkurētspējīga. Piekļuve dzelzceļam, inženiertīkliem, lielas jaudas elektroenerģijai, satiksmes infrastruktūra ir priekšrocības, ko varam nodrošināt ar Atveseļošanas fonda atbalstu. Tāpat, lai uzņēmēji te justos droši, tiek piedāvāts apbūves tiesību termiņš līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam,” par Valmieras Industriālo parku klātesošos informēja Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Valmieras Industriālā parka zemes vienībā ar 57,55 ha platību Valmieras novada pašvaldība attīsta jaunu nacionālas nozīmes industriālo parku viedās specializācijas nozares ražojošo uzņēmumu attīstībai Vidzemes reģionā.

Parka teritorijā divu gadu laikā Valmieras novada pašvaldība ar Eiropas Atveseļošanās fonda atbalstu potenciālajiem nomniekiem nodrošinās loģistikas savienojumu kravu pārvadājumiem ar publisko dzelzceļu, piekļuvi industriālajam elektroenerģijas pieslēgumam, iespēju pievienoties inženierkomunikācijām, kā arī veikt rūpniecisko apbūvi, piedāvājot nomas vai apbūves tiesību termiņu līdz 70 gadiem atbilstoši veikto investīciju apjomam.

Sekmīgi noslēgušies būvniecības priekšdarbi, iepirkumu procedūras un noslēgti līgumi par būvniecību, būvuzraudzību un autoruzraudzību.

Šī gada augustā Valmieras Industriālajā parkā uzsākti zemes darbi, lai sagatavotu būvlaukumu. Būtiskākā un stratēģiski nozīmīgākā kopējā būvniecības projekta daļa ir platsliežu dzelzceļa lietošanas tīkla izbūve parka teritorijā 2,3 km garumā un savienojuma izveide ar publisko dzelzceļu 0,8 km garumā. Šī savienojuma pieejamība nodrošinās industriālā parka konkurētspēju Latvijā, kā arī paplašinās Vidzemes reģiona kravu pārvadājumu un loģistikas iespējas.

Otrdien, 2.oktobrī apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins, kas uzskatāms par šobrīd vienīgo, 25m jaunuzcelto baseinu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai un tajā sasniegto rezultātu atzīšanai, informē pilsētas pašvaldībā.

Baseina svinīgā atklāšana notika 28.septembrī. Savukārt otrdien, 2.oktobrī Valmieras peldbaseins sāks darbību un apmeklētājiem būs pieejams viss Valmieras peldbaseina komplekss.

Jau vēstīts, ka Valmieras peldbaseinu kompleksā atrodas 25 metrus garš lielais peldbaseins ar astoņiem celiņiem, divi mazie peldbaseini (dziļums: 0,9m – 1,1m un 0,6m – 0,9m) bērnu peldētapmācībai, ūdens aerobikai un citām nodarbībām un ūdens atpūtas zona, kurā atrodas straumju baseins ar kaskādēm, masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, aukstais baseins, divas burbuļvannas, sauna, krievu pirts, tvaika pirts, sāls istaba, masāžas duša, aukstā ūdens spainis un bērnu atrakcijas ar strūklakām un slidkalniņu.

SIA Valmieras ūdens piedāvā pilsētas iedzīvotājiem bez maksas veikt dzeramā ūdens analīzes no lokālām tā ieguves vietām (akas, dziļurbumi u.c.), lai pārliecinātos par ikdienā izmantotā ūdens kvalitāti, informē Valmieras ūdens” laboratorijas vadītāja Gunta Pavlovska.

«Jebkurš cilvēks pats var novērtēt piegādātā ūdens kvalitāti pēc ūdens organoleptiskajām īpašībām – garšas, krāsas, smaržas, duļķainības, bet objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot laboratoriskus izmeklējumus,» norāda G.Pavlovska.

Koliformas baktērijas ir plaši sastopamas apkārtējā vidē (augsnē un veģetācijā) un parasti ir nekaitīgas, neizraisa saslimšanu. Tomēr to klātbūtne norāda, ka līdzīgi tam, kādā veidā šīs baktērijas nokļuvušas ūdenī, tādā pat veidā pastāv iespēja tajā iekļūt patogēnām slimības izraisošām baktērijām. Piemēram, grodu akās koliformu baktēriju klātbūtne parāda, ka akā var iekļūt apkārtējās vides piesārņojums (lietus ūdeņi u.c.), ja akas grodi zaudējuši hermētiskumu vai arī tās virszemes daļa nav cieši noslēgta, un aka nav sen tīrīta. E.coli ir viens no koliformas baktēriju veidiem. To klātbūtne liecina par fekālu piesārņojumu. Ja ūdenī atrastas E.coli, pastāv lielāka citu patogēno baktēriju klātbūtnes iespējamība nekā, ja konstatētas tikai kopējās koliformas baktērijas. Savukārt amonija jonu klātbūtne ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT piegādājis pirmos 770 viedos ūdens skaitītājus Valmieras un Strenču iedzīvotājiem. Viedie ultraskaņas NB-IoT ūdens skaitītāji tiek uzstādīti pakāpeniski, nodrošinot datu pārraidi licencētā mobilajā lietu interneta tīklā un šo datu analīzi lietu interneta platformā.

Viedie ultraskaņas skaitītāji ļaus “Valmieras ūdenim” automātiski ģenerēt rēķinus, ietaupīt laiku, kas iepriekš bija jāpatērē manuālai skaitītāju rādījumu nolasīšanai, optimizēt administratīvo procesu ikmēneša rēķinu sagatavošanā un savlaicīgi pamanīt dažādas tehniskas trauksmes. Kopumā Valmieras un Strenču iedzīvotājiem 4 gadu laikā plānots piegādāt 4040 viedos ūdens skaitītājus.

“Esam gandarīti par šo sadarbību ar LMT, kas ļaus uzlabot ikdienas administratīvos procesus. Viedie ūdens skaitītāji Valmierā un Strenčos ir lielisks piemērs tam, kā, gudri izmantojot internetu, ir iespējams panākt virkni uzlabojumu sadzīvē un centralizēto pakalpojumu sniegšanā. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem tas ļaus saņemt vēl kvalitatīvāku pakalpojumu un atvieglos skaitītāju rādījumu nodošanas procesu,” saka SIA “Valmieras ūdens” Klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Valmierā piektdien, 22.maijā atklāta AS Valmieras Enerģija jaunā bio kurināmā katlumāja. Projekta kopējās izmaksas ir teju 2,6 miljoni eiro, no kuriem puse ir piesaistītais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunā katlumāja siltumu sāks ražot līdz ar jaunās apkures sezonas sākumu. Siltā ūdens sagatavošanu 2015. gada vasaras sezonā nodrošinās AS Valmieras Enerģija koģenerācijas iekārta.

Uzstādot bio kurināmā apkures katlu, uzņēmums daļēji pārgājis no dabasgāzes izmantošanas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, sasniedzot 81% īpatsvaru atjaunojamo energoresursu izmantošanā katlumājā Dzelzceļa ielā 7.

Jaunajā katlumājā uzstādīts viens ūdens sildāmais katls un vides prasībām atbilstošs dūmu kondensācijas ekonomaizers, kas palielina katlumājas kopējo efektivitāti un atbilstību vides prasībām, pat ievērojami pārsniedzot tās. Jaunā katlu māja vasaras periodā nodrošinās karstā ūdens sagatavošanu Valmieras pilsētas Gaujas kreisā krasta iedzīvotājiem. Šķelda būs pamata kurināmais, bet siltuma slodzes pīķi nodrošinās jau esošie dabasgāzes katli.

Valmierā ir labi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības – īpaši ražošanas - attīstībai, tomēr rokas saista brīvu teritoriju trūkums, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sakārtota infrastruktūra, laba energoresursu pieejamība un pietiekami lielas jaudas rezerves, kā arī kvalificēta darbaspēka resursi ir argumenti, kas jau vairākus gadus liek pilsētas vadībai apsvērt domu par industrijas paplašināšanos, gan piedāvājot papildu iespējas te esošajiem uzņēmumiem, gan plānojot piesaistīt jaunus investorus. Monētas otra puse nav tik spoža – Valmierai sāk pietrūkt vietas, lai attīstītu kaut ko patiešām lielu.

«Apmēram trešdaļu pilsētas veido zaļā zona, turklāt lielu daļu aizņem mūsu galvenā «iela» Gauja ar visām savām attekām un pārplūstošajām teritorijām. Pēdējā piecgadē Gauja trīs reizes ir mums parādījusi, ka ūdens līmenis var pakāpties par pieciem metriem. Tādējādi liela daļa Valmieras ir skaista un zaļa, bet tā nav izmantojama būvniecībai,» skaidro Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) galveno mācību korpusu pēc tā pārbūves, informē pašvaldības pārstāve Liene Zālīte.

Pārbūvējot VPĢ, ir uzlabota drošība un telpu izkārtojums. Skolas ēkā nomainīta elektroinstalācija un gaismekļi, apkures sistēma, pārbūvēta ūdens apgādes sistēma, izbūvēta pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kā arī izbūvēta jauna ugunsdrošības sistēma. Uzstādītas ugunsdrošās durvis un atjaunota iekšējā apdare visā ēkā. Skolēnu grupu darbam izveidota atsevišķa tam paredzēta telpa. Ēkā ierīkoti moderni dabaszinību kabineti, multimediju telpa un robotikas laboratorija.

Mācību kabineti ir aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm, tāpat kabinetos, gaiteņos un citviet ēkā ir izvietotas arī dizaina mēbeles atbilstoši interjera projektam. Pašlaik notiek informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, robotikas un zāles aprīkojuma iegāde. Plānots, ka viss aprīkojums tiks uzstādīts līdz maija beigām.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā pabeigta aprīlī sāktā sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība.

Parks ekspluatācijā nodots novembrī.

Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase.

Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm.

Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā.

Latvijā AS Valmieras stikla šķiedra attīstīs augsti tehnoloģiskus produktus, kuru pamatizmaksas nav noteicošās to konkurētspējai, saka kompānijas valdes priekšsēdētājs un prezidents Andrē Švionteks (André Schwiontek).

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Mana interese ir par Valmieras stikla šķiedras starptautiskajām investīcijām, sinerģiju starp Vācijas, Latvijas, Lielbritānijas un ASV ražotnēm un jūsu kā vācu investora skatījumu uz šo biznesu.

Pēc tik daudziem gadiem šeit es pat vairs nevaru īsti pateikt, vai esmu latvietis vai vācietis. Es domāju, ka mūsdienās tam arī nav nozīmes. Godīgi sakot, man ir vienalga, kas kuram pasē rakstīts – Vācija, Latvija vai Polija. Tā ir tikai dzimšanas vieta. Mūsdienu pasaule ir tik mobila, ka tu vienubrīd esi šeit, citu – tur, un tas, no kurienes tu esi, man nešķiet svarīgi. Svarīgi ir, ko tu esi nolēmis darīt un kur tu to vari darīt vissekmīgāk.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

#Plānota esošā stadiona pārbūve, jaunas vieglatlētikas manēžas un viesnīcas celtniecība.

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē 25.janvārī deputāti lēma atbalstīt līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību Lemminkainen par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvniecības darbus plānots uzsākt jau 2018.gada februārī un pabeigt divu gadu laikā. Kopējās projekta realizācijas izmaksas plānotas 17 850 287 eiro apmērā (bez PVN), tai skaitā valsts budžeta finansējums ne mazāks kā 5 300 000 eiro.

«Vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā. Tā kā Valmiera jau izsenis bijusi pasaules līmeņa vieglatlētu «šūpulis» un Vidzemes sporta centrs, likumsakarīgi ir turpināt pilnveidot sporta infrastruktūru pilsētā. J.Daliņa stadions pašreizējā izskatā ir kalpojis jau ilgus gadus, šobrīd tas ir tehniski un morāli novecojis, kā arī ir nepietiekama platība, lai nodrošinātu treniņu iespējas visiem sportot gribētājiem. Tam ir nepieciešama pārbūve. Savukārt manēža pēc projekta realizācijas atbilstoši starptautiskiem standartiem būs modernākā Latvijā. Varēsim Valmierā organizēt augsta līmeņa sacensības, vienlaikus nodrošinot ērtu un patīkamu vidi sportam un veselīgam dzīvesveidam valmieriešiem,» uzsver Valmieras mērs Jānis Baiks.

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs izsludinājusi iepirkumu mehanizētai zāles pļaušanai ceļa nodalījumu joslās Latvijas reģionos un Pierīgā, informē LAU.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts 9 lotēs: Alūksnes, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonu vajadzībām. Pretendenti var iesniegt piedāvājumu par vienu vai vairākām lotēm.

Zāles pļaušana autoceļu nodalījumu joslās ir nepieciešama, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību, veicinātu ūdens atvadi no ceļa, kā arī ierobežotu zāles sēšanos un kūlas veidošanos.

Vērienīgākie zāles pļaušanas darbi lauksaimniekiem paredzēti Talsu ceļu rajonā kopumā uz 28 autoceļiem 637 pārgājiena kilometru apmērā, Valmieras ceļu rajonā uz 20 autoceļiem 432 pārgājiena kilometru apmērā, bet Alūksnē uz 17 autoceļiem 384 pārgājiena kilometru apmērā.

Pirmdien, 10. oktobrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja kultūras un sporta kvartāla izveides projektu Grīziņkalna apkaimē, kurš paredz arī infrastruktūras labiekārtošanu Daugavas stadionam pieguļošajā teritorijā.

Projekta ietvaros plānoto objektu būvniecību ir paredzēts veikt trijās kārtās. Pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem A.Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu ielas un Pērnavas ielas krustojumam.

Savukārt otrās kārtas ietvaros tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielā (no Vagonu ielas un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa ielas un Valmieras ielas krustojumam), Valmieras ielā, kā arī Satekles ielā līdz Lāčplēša ielas un Satekles ielas krustojumam.

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Grīziņkalna apkaimē, Valmieras ielā, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

"Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms," norāda projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union atvainojas par kļūdu, kuras dēļ dažos veikalos nonācis kvalitātes prasībām neatbilstošs piens, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Linda Mežgaile.

Par to, ka uzņēmumā ražotajam pienam konstatētas problēmas, trešdien aktīvi ziņoja Twitter konta lietotāji, norādot, ka nopirktais Limbažu piens izskatoties pēc «nanotehnoloģiju piena», «krāsota ūdens», «homeopātiska piena» un «īsta meistardarba».

Neprecizējot notikušā detaļas, Mežgaile norādīja, ka notikusi kļūda ražošanā, kura trešdien ir apzināta un novērsta.

«Visa Limbažu piena partija nav skarta. Kļūdainie produkti tiek izņemti no veikalu plauktiem,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Tāpat viņa norādīja, ka pircējiem, kuri iegādājušies pienu, kura garša un izskats neatbilst prasībām, nepieciešams atsūtīt ražošanas datumu un laiku, kā arī kontaktinfomāciju, lai būtu iespējams pienu samainīt.