Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.
Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.
"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.
WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.
Nasdaq Veles California Water indeksa izmaiņas (aptver arī teorētisko ūdens cenu izmaiņu pagātnē) liecina, ka, piemēram, pagājušajā nedēļā akru pēdas ūdens cena atradās pie 526 ASV dolāriem. Divu gadu laikā šī cena esot vairāk nekā dubultojusies.
Katrā ziņā nu būsim aizdzīvojušies arī līdz ūdens tirdzniecībai biržā, kas, šķiet, tāpat bija vien laika jautājums. Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi jau tiek apspriests tas pats nākotnes ūdens pieejamības jautājums. Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudz dažādos citos procesos, piemēram, elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt. Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai "zilais zelts", kam nav aizvietojuma. Tiek pat spriests, ka ūdens trūkums varētu būt galvenais iemesls nākotnes ģeopolitiskajiem konfliktiem un arī cilvēku migrācijai. Piemēram, Apvienoto Nāciju pētījumi liecina, ka iepriekšējo 100 gadu laikā ūdens patēriņš pasaulē audzis divreiz straujāk, nekā palielinājies iedzīvotāju skaits. Ūdens trūkums un tā pieejamība tiek minēts kā galvenais iemesls nākotnes ģeopolitiskajiem konfliktiem.
Pirms dažiem gadiem Šveices pārtikas kompānijas "Nestle" vadība klāstīja, ka pasaulē svaigs un tīrs ūdens izbeigsies ātrāk par naftu. Uzņēmums lēš, ka esot liela iespēja tam, ka jau 2030. gadā globālā līmenī novērosim milzīgu šī resursa deficītu. Šī kompānija teic, kopš 1950. gada cilvēku skaits uz pasaules ir dubultojies, bet ūdens patēriņš – trīskāršojies. Līdzīga tendence tiek zīmēta arī nākotnei.
Daži spekulē, ka varētu rasties kas līdzīgs pat ūdens eksportējošo valstu kartelim (gluži kā OPEC). Apvienotās Nācijas arī lēsušas, ka pēc 30 gadiem gandrīz seši miljardi pasaules iedzīvotāji savu dzīvi vadīs tādos reģionos, kur gadā vismaz vienu mēnesi ir aktuāla ūdens nepietiekamība. Pasaulē turpinoties industrializācijai, attīstoties intensīvai zemkopībai un pamainoties klimatam, ūdens pieejamības problēma pēdējos gados saasinājusies Ķīnā, Indijā, Meksikā, daudzās vietās Āfrikā un pat ASV tajā pašā jau minētajā Kalifornijā (un ne tikai šajos reģionos). Šāda situācija potenciāli rada labu fonu tam, lai ieguldījumus šajā resursā varētu uzskatīt par visai perspektīvām ilgtermiņa investīcijām. Labā lieta, ka šādām investīcijām klāt var piesiet arī mūsdienās nepieciešamo "zaļā kursa" ideoloģiju.