Ražošana

Kā top? VENDEN ūdens produkcija

Laura Mazbērziņa,13.07.2018

Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Gūtā pieredze veicināja ideju par sava dabīgā ūdens ražošanas uzņēmuma izveidi. Izpētot situāciju Latvijā, kā arī, balstoties uz to, kādi paradumi un tendences ir ūdens nozarē pasaulē, tika veidots uzņēmums «VENDEN».

Šobrīd «VENDEN» ūdens tiek iegūts divās vietās.

Pašos uzņēmuma pirmsākumos viens no pirmajiem uzdevumiem un tajā pašā laikā viens no sarežģītākajiem bija ūdens ieguves vietas atrašana. Cēsis jau vēsturiski bija slavenas ar ūdens dziedniecību. Piemēram, astoņpadsmitā gadsimta vidū Cēsu ārsts Georgs fon Meiers atvēra pilsētā ūdens dziedniecības iestādi, kurā ārstējās ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī pacienti no Pēterburgas, Pleskavas, Rīgas un citām Eiropas pilsētām, kā arī Padomju laikā Cēsīs darbojās sanatorija «Cīrulīši». Tādēļ ūdens ieguves vieta un ražošanas iespējas mērķtiecīgi tika meklētas tieši Cēsīs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sanatorija «Cīrulīši» vairs nedarbojās, gan tās telpas, gan zeme tika privatizētas. «VENDEN» pārstāvji iegādājās sanatorijas bijušās ēdnīcas kompleksa ēku, kā arī tam blakus esošos dabīgā minerālūdens urbumus. Ēkā tika ierīkota ražotne, uzstādītas ūdens pildīšanas iekārtas.

Astoņdesmitajos gados bija veidota Gaujas Nacionālajā parkā esošo avotu karte, kas ietvēra informāciju par avotu veidiem (dzidravots, sēravots, ģipšavots, dzelzsavots, kaļķavots), to ģeogrāfiskajām koordinātām, avotu ķīmiskā sastāva būtiskākos rādītājus un avotu kapacitāti. Avotu informatīvā apkopojuma pasūtītāji tajā laikā bija Padomju Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas vadošie darbinieki, kuri vēlējās sev nodrošināt dzeramā ūdens rezerves gadījumā, ja iestājas trešais pasaules karš. Pētot un analizējot iegūtos datus, «VENDEN» pārstāvju uzmanību piesaistīja viens no avotiem - Mežuļu avots, kas atradās Vidzemes augstienē, Kocēnu novadā. Tika veikti visi nepieciešamie tehniskie darbi, lai ūdeni varētu iegūt tālākai transportēšanai un pildīšanai pudelēs. Tādējādi uzņēmums uzsāka avota ūdens «VENDEN Mežavots» pildīšanu 18,9 litru pudelēs.

«Lai nodarbotos ar šo biznesu, ir stingri jāievēro dažādi noteikumi, piemēram, gan tas, ko prasa Reģionālā vides pārvalde, gan Pārtikas un veterinārais dienests. Pirmais nosacījums, kurš mums strikti jāievēro, ir, tas, ka mūsu teritorijai ir jābūt nožogotai un regulāri nepieciešama stingra sanitārā pārbaude, kā arī šajā teritorijā nevar būt nekāda saimnieciskā darbība,» informē Ingrīda Rozenfelde, SIA «VENDEN» ražošanas direktore.

2008. gadā, izmantojot Eiropas struktūrfondu finanšu atbalstu, tika modernizēta ražotne, uzstādīta jauna, jaudīga ūdens pildīšanas un pudeļu mazgāšanas līnija, kuras jauda sasniedz vairāk nekā 1200 pudeļu pilnīgu apstrādi stundā. Vēl viens no ražotnes modernizācijas mērķiem bija maksimāli izslēgt ražotnes darbinieku fizisko noslogotību, tādējādi tika robotizēta produkcijas pārvietošana no līnijas uz transporta konteineriem. Visas šīs investīcijas nodrošināja pieaugošā produkcijas pieprasījuma izpildi, uzlaboja ražošanas efektivitāti un samazināja izmaksas.

«Lai ūdens būtu veiksmīga eksporta prece citos tirgos, ir daudz jāinvestē mārketingā. Ūdens ir vairāk lokāla prece, kas turklāt arī ir «smaga» loģistikai, tādēļ ne visi grib «izlauzties» citos tirgos. Mēs vēlamies nostiprināt savas pozīcijas Latvijas tirgū, kas arī ir mūsu galvenais mērķis,» stāsta Aldis Škutāns, SIA «VENDEN» izpilddirektors.

«VENDEN» par saviem galvenajiem konkurentiem atzīst «Evian», «Mangaļi» un «Cido» grupu, «Everest» no Orkla Group, Cēsu alus ar «Lielbāta» no Olvi Group. «Piemēram, «Evian» nāk no Francijas, kur ūdens tirgus ir krietni lielāks, līdz ar to zīmolam ir resursi, lai īstenotu starptautiskas mārketinga kampaņas. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc «Evian» spēj īstenot veiksmīgu eksportu, mums tā nav prioritāte. Kvalitātes un minerālvielu sastāva ziņā «Evian» un «VENDEN» ir ļoti līdzīgi – slēptajās degustācijās cilvēki tos savā starpā neatšķir,» stāsta A. Škutāns.

Biznesa fakti:

Juridiskā adrese: Rīga, Ganību dambis 33

Reģistrācijas datums: 10.11.2004.

Apmaksātais pamatkapitāls: 28440 eiro

Darbības veids: Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana

Apgrozījums: 11,6 miljoni eiro (2017. gadā)

Peļņa: 618,6 tūkstoši eiro (2017. gadā)

Darbinieku skaits: 216 (2017. gadā)

(Avots: Lursoft)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzeramā ūdens ražotāja un tirgotāja «Venden» vienīgo īpašnieku kļuvusi SIA «Mica Tehnoloģijas», kurai iepriekš piederēja puse uzņēmuma kapitāldaļu, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš 50%«Venden» kapitāldaļu piederēja «Mica Tehnoloģijas», bet otra puse - Eduardam Magelim, kurš bija kompānijas līdzīpašnieks kopš 1997.gada 23.janvāra. Taču tagad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvusi «Mica Tehnoloģijas», kuras 100% īpašnieks ir Polijas pilsonis Andžejs Pavlovs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā notikušas 6.martā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Venden» 2017.gadā strādāja ar 11,565 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 5,3% un bija 618 654 eiro. Kompānijas 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

«Venden» reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 440 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "SEB līzings" izsniedzis finansējumu minerālūdens ražotājam SIA "Venden" 916 tūkstošu eiro apmērā, lai uzņēmums varētu atjaunot savu autoparku.

"Venden" iegādāsies 17 jaunus mikroautobusus un 10 kravas automašīnas.

""Venden" ir ne tikai viens no bankas ilgtermiņa sadarbības partneriem, kas ar pārdomātu darbības stratēģiju ir izaudzis par nopietnu tirgus spēlētāju, bet arī no tiem bankas klientiem, kurš nepārtraukti domā par to, kā attīstīt savu darbību plašāk. Tā, piemēram, 2021. gadā uzņēmums jau ir ieplānojis palielināt savu auto parku vēl par 10 mikroautobusiem, izmantojot mūsu bankas finansējuma iespējas vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā. Ir patiess gandarījums sniegt atbalstu uzņēmumam, ar kuru mums saskan gan ilgtermiņa skatījums uz darbības attīstību, gan vērtības, kas saistītas ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību," norāda "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected].

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,08.11.2022

Dalies ar šo rakstu

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.novembra žurnālā lasi:

Statistika. ES naudas apguvē esam pirmrindnieki

Tēma. Imports ir izspiedis vietējo ūdens ražošanu

Aktuāli. Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Transports. Elektroauto uzrāviens

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos jaunajā birojā

Anda Asere,04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz cilvēku rada daudz atkritumu, bet, sperot mazus soļus, ar pamudinājumu var panākt to samazinājumu

Kopš gada sākuma finanšu tehnoloģiju kompānijas Mintos darbinieku skaits pieaudzis vairāk nekā divtik, sasniedzot 150, un tas arvien turpina augt. Plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, bija iespēja iekārtot tās tā, kā pašiem patīk, tāpēc īpaša uzmanība pievērsta ne vien biroja izskatam un ergonomikai, bet arī cilvēkam un videi draudzīgām iniciatīvām bezatkritumu principu ievērošanā.

«Tā kā veidojām jaunu biroju, mums bija iespēja visu darīt tā, kā paši gribējām. Izmantojām visas lietas, kas mums šķiet mūsdienīgas. Pie šāda cilvēku skaita mēs noteikti varam nodrošināt mazāku atkritumu daudzumu. Tam palīdz dažādas mazas lietas, piemēram, agrāk dzeramo ūdeni mums nodrošināja lielie Venden ūdens bunduļi, bet bijām pārliecināti, ka jābūt kādam alternatīvam risinājumam. Tagad izmantojam ūdens filtrēšanas aparātus un vairs nav jāizmanto pudeles,» stāsta Mārtiņš Šulte, savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

LaTS paplašina e-veikala piegādes Kurzemē un audzē apgrozījumu

Db.lv,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkls “LaTS”, turpinot paplašināt piegādes zonas visā Latvijā, ietvēris Kurzemes reģionu, kur gūst arvien lielāku pircēju atsaucību – jaunums ir tiešsaistes veikala pakalpojumi teritorijā ap Kuldīgu, Vārmi un Saldu, pastāstīja SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Pircēji novērtē “LaTS” e-veikala īpašos piedāvājumus – piemēram, “e-latts.lv” līdz šim bija vienīgais internetveikals Rīgā un apkārtnē, kas pieņem depozīta taru. Tagad depozīta taru pieņem arī Kuldīgas, Saldus un Vārmes komplektēšanas centru piegādes zonā. Tāpat šajos reģionos iespējams pasūtīt un nomainīt arī “Venden” lielos ūdens balonus,” jaunumus iezīmēja R. Okmanis.

Pēc R. Okmaņa vārdiem, tādējādi reģionu iedzīvotāji var ietaupīt ne tikai laiku, bet arī naudas līdzekļus, retāk tērējot degvielu braucienam uz iepirkšanās centriem, turklāt cenas internetveikalā neatšķiras no klātienes veikalu cenām, un ir spēkā arī visas atlaides un akcijas. “Daudzi izmanto iespēju pasūtīt pārtikas un nepārtikas preces no pilsētām saviem tuviniekiem lauku reģionos, turklāt šādas piegādes, kā esam novērojuši, kļūst regulāras, pircējiem e-veikala grozā liekot līdzīgus pirkumus. Tas liecina par stabila ieraduma veidošanos,” gandarīts ir R. Okmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ kapitālsabiedrība “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) uzsācis jaunas ražošanas ēkas būvniecību aptuveni 2000 m2 platībā. Jaunajā ēkā plānots izvietot ražošanas uzņēmumus, kurus VOBP pagaidām vēl neatklāj.

Biznesa parka attīstītāji plāno jau nākamgad pabeigt būvniecību, lai darbu var uzsākt jauni ražošanas uzņēmumi. Būvdarbus veic SIA “Būve LK”, bet būvniecības līguma summa ir ~825 tūkstoši eiro bez PVN.

VOBP apsaimnieko 3,5 ha Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Tā ir bijušā mēbeļu fabrika ar padomju gados izbūvētām ēkām un infrastruktūru, kas soli pa solim tiek sakārtota, pārbūvēta un modernizēta, atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides prasībām.

LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” attīstībā iegulda savus finanšu līdzekļus, piesaista ERAF publisko finansējumu un izmanto Liepājas SEZ priekšrocības. Šobrīd biznesa parkā telpas ražošanai, noliktavām un birojiem atraduši nedaudz vairāk kā 20 nomnieki, piemēram, “AE Partner”, “VIA-S modular houses”, “CALJAN”, “BALTU KOKS, “Venden” un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru