SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.
Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.
Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.
Savukārt Cido Grupas pārstāve Inese Lielpinka Aqua Riga eksporta plānus vērtē skeptiski, sakot, ka šobrīd neviens no Latvijas ražotājiem dzeramo ūdeni ārpus Baltijas neeksportē. Atsevišķi ražotāji gan realizē ūdeni Lietuvā un Igaunijā un dara to gadījumā, ja tiem ir ievērojami pārdošanas spēki. Cido Grupa, kas vietējā dzeramā ūdens tirgū aizņem 25%, dzeramo ūdeni neeksportē, jo neesot pieprasījuma eksporta tirgos. Ļoti skeptisks pret Rīgas pašvaldības ieceri ražot dzeramo ūdeni ir arī dabīgā minerālūdens ražotāja SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts. Viņš uzskata, ka jaunā projekta attīstītāji neņem vērā tirgus situāciju.
Arī Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, kas bija uzaicināta izteikt savu viedokli par minēto projektu, komitejas sēdē norādīja, ka šis stāsts izklausās skaists un veiksmīgs, taču biznesa ekonomiskajā pamatojumā esot daudz zemūdens akmeņu un pieņēmumu, kas neatbilstot realitātei. «Neviens šajos tirgos mūs negaida, kā jums šķiet, vai 14 ražotāji, kas ir Latvijā, negribētu būt tajās vietās. Lai nopirktu iekārtas, kas atbilstu ES prasībām, vajadzētu aptuveni 0,5 milj. Ls. Es baidos, ka šis variants varētu būt absolūti negatīvs. Varbūt vienkāršāk ir pacelt pakāpeniski tarifus, izvērtējot ekonomisko situāciju, nevis lēkt iekšā biznesā,» piebilst I. Šure.
Meitasuzņēmuma pamatkapitālā SIA Rīgas ūdens plāno ieguldīt 105 tūkst. Ls, kas nepieciešami apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Šos līdzekļus plānots atpelnīt aptuveni četru gadu laikā. Savukārt aizņēmums aptuveni 300 Ls apmērā tiks ņemts, lai nodrošinātu fasētā ūdens ražošanai nepieciešamie pamatlīdzekļus un daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem. Paredzētie ieguldījumi ražošanas telpu iekārtošanai un attīstībai trīs gadu periodā veido 180 tūkst. Ls, bet iekārtās sākotnēji plānots ieguldīt aptuveni 200 tūkst. Ls. Pagaidām vēl nav izlemts gan no kurienes varētu tikt ņemts dzeramais ūdens, kas tiktu pildīt pudelēs. Rīgas ūdens pieļauj, ka tās varētu būt trīs iespējamās vietas - Rīgas, Ādažu un Garkalnes novados.