Rīgas ūdens izstrādājis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, kas nedaudz sadārdzinās pakalpojumus iedzīvotājiem.
Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) izstrādājis un pagājušajā nedēļā iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunos ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tagad komisija trīs mēnešus projektu vērtēs un, ja nebūs aizķeršanās, tad jaunie tarifi pēc optimistiskās prognozes varētu stāties spēkā 1. maijā vai, vēlākais, jūnijā. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas teiktā, tarifu paaugstināšana nekādā ziņā nav saistīta ar eiro ieviešanu Latvijā no šā gada 1. janvāra. Šādai rīcībai ir citi iemesli.
RŪ prognozē, ka statistiski vidējai ģimenei, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un patērē vidēji piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, maksājumi par kanalizāciju un ūdeni kopumā varētu pieaugt par 1,4 eiro mēnesī. Šobrīd ūdens apgādes tarifs Rīgā ir 0,361 Ls jeb 0,517 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs ir 0,359 Ls jeb 0,511 eiro par kubikmetru. Savukārt jaunais tarifu projekts paredz, ka ūdens apgādes tarifs varētu būt 0,65 eiro jeb 0,457 Ls par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs – 0,66 eiro jeb 0,464 Ls par kubikmetru. Jāmin, ka iepriekšējo reizi tarifi tika apstiprināti 2007. gada oktobrī un kopš tās reizes nav mainīti. Pirmo reizi Rīgas ūdens tarifus skata SPRK, iepriekš to darīja pašvaldības institūcija.
Skaits un izmaksas
«Viens no būtiskākajiem iemesliem tarifu paaugstināšanai ir vajadzība iedzīvotājiem nodrošināt uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Ja mēs skatāmies no šī konteksta tarifu paaugstināšanas jautājumu, tad pirmkārt gribētos uzsvērt, ka pēdējo gadu laikā, sākot no 2011. gada, RŪ ir ieguldījis lielas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas jomā, proti, veicis vērienīgu bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva rekonstrukcijas projektu. Projekta realizācija ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības direktīvu ievērošanu. Līdz šim notekūdeņu sastāvā bija paaugstināts slāpekļa un fosfora sastāvs, un tika pārkāptas direktīvas. Šis no ūdens attīrīšanas projektiem ir pats būtiskākais, kas ietekmēs tarifa paaugstinājumu, jo ir realizēts tikai par RŪ līdzekļiem un tā izmaksas ir vairāk nekā deviņi miljoni lati,» stāsta D. Kalniņa. Viņa atzīmē, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums realizējis arī citus investīciju projektus. Veikti arī ieguldījumi aizbīdņu hidrantu nomaiņā, proti, ir Rīgas rajoni, kuros aizbīdņi ir apmainīti lielā skaitā un nodrošina iespēju avārijas situācijās lokalizēt ūdens padeves pārtraukšanu teritoriāli. Tarifu kontekstā D. Kalniņa norāda, ka šai programmai investīcijas ir paredzētas arī turpmāk. Aizbīdņu nomaiņa ir arī pirmais solis uz to, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Rīgā, jo neesot noslēpums, ka atsevišķos Rīgas rajonos ūdens kvalitāte varētu būt labāka.
«Nākamajos gados nepieciešams būtiski atjaunot gan kanalizācijas, gan ūdensvadu tīklus. Diemžēl šo tīklu vecuma struktūra Rīgā nav vērtējama kā optimistiska. Rīga ir būvēta stipri lielākam iedzīvotāju skaitam un apjomiem, kā rezultātā mūsu infrastruktūra ir plaši attīstīta un tās atjaunošanai ir vajadzīgi lieli līdzekļi. Mūsu darbību būtiski ietekmējis arī tas, ka Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās un tas atsaucas arī uz tarifu. Ūdenssaimniecības izmaksu specifika ir tāda, ka neatkarīgi no patērētā ūdens aptuveni 70% izmaksu ir patstāvīgas. Faktiski jo mazāk ūdens pa komunikācijām plūst, jo vairāk sadārdzinās šo komunikāciju uzturēšana uz vienu kubikmetru. Ja salīdzina ar 2007. gadu, tad realizētais ūdens patēriņš ir samazinājies par 16%. Aptuveni 10% no tarifa pieauguma ir tieši apjoma samazinājuma dēļ,» skaidro RŪ valdes priekšsēdētāja.
Izmaksu ietekme
«RŪ pakalpojumu izmaksās ir tādi elementi, kurus mēs nevaram ietekmēt. Viens no būtiskākajiem ir elektroenerģijas apjomu un tarifa izmaiņas. Mēs veicam tādu uzņēmējdarbību, kura ir energoietilpīga un 10% no mūsu izmaksām veido tieši izmaksas, kas ir saistītas ar elektroenerģiju. Kā jau minēju, RŪ tarifs, kas spēkā ir arī šobrīd, ir apstiprināts vēl 2007. gadā, un, ja salīdzinām to elektroenerģijas tarifa līmeni, kāds bija spēkā tad un šā gada sākumā, tad jāatzīmē, ka pieaugums ir 84%. Mēs gan esam samazinājuši elektroenerģijas patēriņu par 30%, tāpēc ietekme uz jauno tarifu ir mazāka nekā minētie 84%,» uzsver D. Kalniņa.
Pirmo reizi tarifs ir sagatavots pēc jaunas metodes. 2010. gadā pēc RŪ priekšlikuma SPRK atbalstīja un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu metodikā iekļāva kapitāla atdeves likmi. Šobrīd jau ir pieņemts SPRK lēmums par šīs likmes noteikšanu RŪ un tiek prognozēts, ka standarta gadā papildu ienākumu apjoms, ko RŪ nodrošinās, un kapitāla atdeves komponente varētu būt nedaudz virs pieciem miljoniem latu jeb vairāk nekā astoņi milj. eiro. Tas nozīmē, ka šo summu varēs izmantot papildu investīciju projektiem un ūdenssaimniecības sistēmas atjaunošanai. Tomēr, neskatoties uz tarifa paaugstināšanu, RŪ šogad palielinās arī savu aizņemto līdzekļu līmeni. 2013. gada beigās kredītsaistību vērtība pret uzņēmuma aktīviem bija līdz 10%, bet nākamajā gadā uzņēmuma saistības pieaugs aptuveni par pieciem līdz sešiem procentiem.
«Mēs neesam plānojuši palielināt tarifu tik nozīmīgi, lai mums nebūtu jāpiesaista arī aizņēmuma līdzekļi. Mēs cenšamies to sabalansēt. Vidēji mēs prognozējam, ka tarifs varētu pieaugt 28% līdz 29%. Izmaksu līmenis un investīcijām nepieciešamā summa varētu būt par pamatu lielākam tarifu kāpumam, bet mēs uzskatām, ka piesaistīsim vairāk kredītlīdzekļu un tādā veidā nodrošināsim sabalansētu tarifu pieaugumu,» piebilst D. Kalniņa.
Nevar prognozēt
DB aptaujātie uzņēmumi pagaidām nevarēja komentēt, kā tarifu palielinājums varētu ietekmēt viņu darbību. Piemēram, a/s Lido finanšu direktore Baiba Sleže norāda: «Jebkurš izmaksu palielinājums protams, mūs ietekmē, tajā skaitā arī ūdens cenu kāpums, jo ūdens izmaksas a/s Lido gada laikā veido ap 100 tūkst. eiro.» Vai un kā tas atsauksies uz produktu cenām, pagaidām vēl esot grūti pateikt, jo šī izmaksu daļa neesot tik liela, lai ietekmētu gala cenas.
Ja skatās no starptautiskā konteksta, kā tiek vērtēti tarifu līmeņi, tad pēc ES metodiskajiem principiem tiek uzskatīts, ka ūdenssaimniecības tarifam nevajadzētu pārsniegt 4% no mājsaimniecību ienākumiem, skaidro RŪ, atzīmējot, ka uzņēmuma tarifs šobrīd ir 0,9% no mājsaimniecību ienākumiem, kas liecinot par to, ka iespēja palielināt tarifu ir daudz lielāka, taču RŪ uzskata, ka šobrīd līmenis, par kādu lūgts tarifus palielināt, ir iedzīvotāju maksātspējai atbilstošs.