Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.
— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?
— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.
Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.
Ogres HES ūdenskrātuves apjoms ir tik neliels, ka neietekmē ledus masas daudzumu upē. Nelielais dambis nespētu noturēt ledus masas, kas pavasaros peld lejup pa straumi. Slūžas jāatver, lai ledus dambi nesagrautu. Ietekmēt procesus upes lejtecē šis dambis nespēj.
— Kādā stāvoklī ir citas hidrotehniskās būves Ogrē?
— Ir kāda būtiska nianse, ko atbildīgās amatpersonas piemirst — ja tiek ierīkota kāda būve, īpaši hidrotehniska, piemēram, dambis, tā rūpīgi jāapsaimnieko. Ogrē aizsargdambi ierīkoja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Dambis bija apaudzis ar lieliem kokiem un krūmiem, apaugums arī dambja pakājē. Tas nozīmē, ka dambis vairāk nekā 30 gadu nav kopts un tas var būt tikai avārijas cēlonis.
Par to Ogres iedzīvotāji varēja pārliecināties 2013. gada pavasarī.
Dambji regulāri būtu jāapseko un jāveic nepieciešamie uzturēšanas remonti. Tas attiecas gan uz lielākiem dambjiem, piemēram, Rīgas HES ūdenskrātuvē, kuri paredzēti plūdiem, kuri varētu būt reizi 1000 gados, gan maziem, kā tiem, kas pagājušajā gadsimtā uzbūvēti Ogres upes krastos.
Arī pie Norupītes ietekas Ogres upē pagājušā gadā uzbūvēta vērtīga hidrotehniska būve un sūkņu stacija. Taču arī tā, lai cilvēki varētu justies droši, būs nepārtraukti jāapsaimnieko.
Vēl kāda lieta — cilvēki apbūvējuši teritorijas, kur to darīt nedrīkstēja. Vēl padomju laikos bija stingri noteikts, ka teritorijas, kuras applūst vismaz reizi 100 gados, apbūvēt nedrīkst. Vēl pirms gadiem desmit šāda prasība bija ierakstīta arī Aizsargjoslu likumā. Vēlāk, pakļaujoties pašvaldību spiedienam, atļāva pašvaldībām pašām noteikt savos Teritorijas plānojumos applūduma riska teritorijas, kur būvēt pastāvīgas būves nav atļauts, arī dārza mājiņas, kuras nemanāmi pārtapa par dzīvojamajām ēkām. Diezin vai to bez būvvaldes atļaujas uz savu roku darīja cilvēki, kuri nu laiku pa laikam mēdz pamosties applūdušā mājā.
Šāda situācija nav tikai Ogres upes krastos, bet arī Urgas krastos. Turklāt cilvēks jau nav būvējis tikai māju, bet arī tiltiņus un dambīšus, kas ierobežo ūdens plūdumu un palu laikā šķietami nevainīgā ūdens ņemšanas vieta siltumnīcas laistīšanai būtiski paceļ ūdenslīmeni.
— Vai 2013. gada plūdi bija kas ārkārtējs?
— Nē. Cilvēkiem ir īsa atmiņa. Pēc 2013. gada plūdiem presē rakstīja, ka tik vērienīgi plūdi nav bijuši pēdējo 200 gadu laikā. Tas bija aplams paziņojums. Šāda mēroga plūdi upē mēdz būt reizi desmit gados, liecina statistika. Cilvēki šausminās par applūdušajām mājām, taču tikai un vienīgi tāpēc, ka tās uzceltas applūstošās teritorijās.
Pavasaros upē ir liels ledus daudzums, mēdz veidoties sastrēgumi. Šādā gadījumā pat pie nelielas ūdens caurplūdes var strauji celties ūdenslīmenis un zemākās vietas aplūst. Applūdumi veidojas arī pie ļoti liela ūdens daudzuma. Tad ūdens plūst lielā straumē bez ledus.
Liela mēroga plūdi bija 1931. gadā un pēc tam 1956. Tad caurplūde bija tik liela (Daugavā attiecīgi 8800 un 8200 kubikmetru sekundē — aut.), ka applūda plašas teritorijas gan Daugavas, gan Ogres upes krastos. Bet toreiz applūda pļavas un palienes, neviens par to neuztraucās. Šodien tās ir apbūvētas.
Ja vēlas zināt, cik plašas teritorijas applūst, atliek tikai ieskatīties šo gadu meteoroloģisko novērojumu datos. Šos līmeņus var līdzināt tiem, ko mēdz dēvēt par simtgades plūdu līmeņiem.
— Vai problēmu varētu atrisināt upes sanešu iztīrīšana pie tās ietekas Daugavā?
— Pašlaik tiešām sākusies diskusija par iespējamo upes lejteces tīrīšanu. Šo ideju uztur arī Ogres novada dome. Bet vai to saka arī nozares profesionāļi? Tajā pašā Ogrē ir pietiekami daudz kvalificētu melioratoru. Kāpēc neizskan viņu viedoklis? Runā tikai politiķi. Par šādas darbības lietderību neesmu īsti pārliecināts, jo lejpus autoceļa tiltam ūdens tecēšanas ātrums ir tik mazs (liels plūsmas šķērsgriezums), ka ledu iznest nevar . Un vajag saprast, ka nekādi pasākumi tiltu rajonā nenovērsīs plūdus dārziņu rajonā.
Būtu interesanti redzēt, kāds tad īsti ir plūdu risku novēršanas plāns Ogrei.
Pašlaik valsts mērogā tiek izstrādāti plūdu risku pārvaldības plāni četru upju baseiniem. Tajā skaitā Daugavas baseinam, kurā ietilpst arī Ogres upe. Plāniem bija jābūt gataviem 2013. gada beigās. Es vērsos ar lūgumu Vides un reģionālās attīstības ministrijā precizēt, kas tieši paredzēts darīt Ogrē. Taču, izrādās, ka šo plānu nav vēl šobrīd. Ministru kabinetā tiek apspriesti valdības rīcības plāni. Tajos paredzēts, ka līdz šī gada beigām tiks izstrādāta plūdu risku pārvaldības programma. Man izdevās noskaidrot, ka tajā Ogres upes baseinā pie Ogres pilsētas nevienas riska teritorijas nav… Mī un žē — Ogrē jau kuru reizi plūdu dēļ izsludina ārkārtas stāvokli, bet riska teritoriju nav. Un tas ir valsts plāns… Uzrakstīju vēstuli un saņēmu neprofesionālu atbildi, kurā minēts, ka applūstošās teritorijas izvērtē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, apkopojot ziņas par teritorijām, kurās paši strādājuši. Tieši VUGD darbinieki taču palīdzēja cilvēkiem applūdušajās mājās Ogrē. Rodas sajūta, ka plānus veido uz papīra, nevis izvērtējot reālo situāciju…
— Ogres upes lejtecē regulāru veidojas ledus masu sablīvējumi. Vai to nav iespējams novērst?
— Ledus sablīvējumi nāk pa visu upi, tie, kas «ieķērušies» krastos, spēj izkustēties tad, ja straumes ātrums ir lielāks par diviem metriem sekundē (apmēram) vai ir liels līmeņa pacēlums - spiediens. Par to katru pavasari hidrologi pārliecinās Daugavā pie Pļaviņām. Ogrē situācija ir tāda pati. Rīgas HES ūdenskrātuves ietekmes zona Ogres upē iesniedzas aptuveni līdz gājēju tiltiņam iepretim estrādei. Šeit upe paliek arvien platāka un dziļāka, līdz ar to straumes ātrums mazāks. Tāpēc arī nosēžas nogulsnes un ledus sastrēgumi apstājas. Upes straume ir par lēnu, lai tos izkustinātu un ienestu ūdenskrātuvē.
Visi, vēlas, lai ledus iepeldētu Rīgas HES ūdenskrātuvē. Taču, palielinot upes dziļumu un platumu, straumes ātrums saruks vēl vairāk un ledus krāvumi turpinās veidoties, neraugoties uz iztērētajiem miljoniem. Teorētiski straumes ātrumu varētu palielināt upi ievadot šaurā un garā kanālā, taču arī tas, visticamāk, nesekmētu visu ledus krāvumu iziešanu. Turklāt, pastāv risks, ka palu laikā šāds kanāls bremzēs ledus iziešanu Daugavā un var tikt apdraudēti Pārogres iedzīvotāji Daugavas krastā. Būtu nepieciešama rūpīga situācijas modelēšana, arī tiltu ietekme. Speciālisti, kas to spētu paveikt, Latvijā ir LLU.
Vienkārša matemātika. Teorētiski maksimālais iespējamais ūdens caurplūdums Ogres upē ir aptuveni 320 kubikmetru sekundē. Tik liels vēl ne reizi nav novērots. Ja upe ir 300 metru plata un vienu metru dziļa, tad pat pie šāda ūdens daudzuma straumes ātrums ir viens metrs sekundē. Lai izkustinātu ledu, vajadzīgs divas reizes lielāks ātrums. Bet Ogres upe pie ietekas ir vismaz 300 metru plata. Ja to padziļinās vēl, piemēram, par metru, straumes ātrums saruks vēl uz pusi…
— Vai situācijai vispār ir risinājums?
— Protams! Ļoti vienkāršs, taču nepopulārs. Jāpanāk, lai applūstošās teritorijas netiktu apbūvētas, vai arī apbūve droši jāaizsargā. Piemēram, aizsargāt dārziņu rajonu teorētiski var ar gariem un dārgiem dambjiem, bet pārcelt dažus desmitus māju maksās daudz lētāk, nekā ierīkot dambjus, izsmelt sanesas vai īstenot citus dārgus projektus ar apstrīdamu iznākumu. Šāds risinājums, starp citu, minēts arī Rīgas HES ūdenskrātuves pieņemšanas aktā…
Precedents, kad Latvijā piedāvāts šāds risinājums, jau bijis. 1981. gada pavasarī applūda daļa Jēkabpils. Tika piešķirti 30 miljoni rubļu, uzbūvētas dzīvojamās mājas, jauna skola un… visi palika savās vietās. Daudzi nepārcēlās un joprojām katru pavasari jāuztraucas par tiem, kuru mājas var applūst.
Varbūt Ogrē varētu rādīt pozitīvu piemēru — pārcelt iedzīvotājus un plūdu riska teritorijā ierīkot parku vai atpūtas zonu, kurā pēc plūdiem soliņus var nolikt atpakaļ. Protams, daļa būs pret, taču cilvēkiem jāsaprot, ka viņiem dota iespēja palu laikā gulēt mierīgi.
— Vai šopavasar atkal gaidāmi nopietni plūdi?
— Viss, protams, atkarīgs no meteoroloģiskās situācijas. Ogres upe nav aizsalusi, sniega ir maz. Ja arī izveidosies neliela ledus sega, dambis to noturēs un spēkstacija var normāli strādāt. Savukārt to ledu, kas sastājies lejpusē, straume, visticamāk izskalos. Ja negadīsies nekas ārkārtējs, plūdiem nevajadzētu būt. Pieredze liecina, ka laikā, kamēr sastrēgums stāv, ledus daudzums tajā ik dienu samazinās par vairākiem procentiem. Straume to vienkārši izskalo.