Veselības ministrijas paspārnē esošā Uztura padome ir konceptuāli vienojusies par nepieciešamību kārtējo reizi veikt grozījumus Reklāmas likumā. Šoreiz — lai aizliegtu bērniem paredzētajā reklāmā reklamēt neveselīgus (bērnu uzturā nevēlamus) pārtikas produktus.
Piekrītu, ka situācija pasaulē patiesi ir dramatiska, jo šobrīd Eiropā no aptaukošanās cieš 3 miljoni bērnu un liekais svars ir vairāk kā 22 miljoniem bērnu. Lai gan Latvijā situācija ir daudz optimistiskāka, atbalstu Uztura padomes centienus cīnīties ar šīs sērgas izplatību arī mūsu valstī.
Taču kaut kas gaidāmajo grozījumos tomēr mulsija. ES ir uzsākusi cīņu ar lieko svaru un mazkustīgu dzīves veidu, savukārt Latvija, bez pastiprinātiem pētījumiem un situācijas analīzes, automātiskā režīmā mēģina pielāgot citās valstīs realizētos aizliegumus, nākot klajā ar ļoti radikāliem un dīvainiem ierosinājumiem. Aizmirstot, ka, pirmkārt, situācija šajās valstīs ir dramatiskāka, un, otrkārt, papildus ierobežojumiem tur tiek realizētas arī nopietnas iedzīvotāju informēšanas kampaņas.
Tieši iedzīvotāju (konkrēti – bērnu) informēšanas kampaņām par veselīgu un fiziski aktīvu dzīvesveidu jābūt prioritātei arī mūsu valstī, jo, izdarot izmaiņas Reklāmas likumā, netiks panākts vajadzīgais rezultāts - apturēta bērnu aptaukošanās, jo reklāma NAV cēlonis bērnu svara pieaugumam.
Kāpēc šādi radikāli ierosinājumi mani dara uzmanīgu? Ļoti «slidens» ir formulējums «bērniem paredzētā reklāma». Ražotājs pats izvēlas, uz kādu auditoriju virzīt savu produktu reklāmu gan televīzijā, gan arī citos plašsaziņas līdzekļos. Kurš būs tas, kurš izšķirs, kura ir un kura nav uz bērnu auditoriju virzīta reklāma?
Tikpat izplūdis un nesaprotams ir formulējums «bērnu uzturā nevēlami vai neveselīgi produkti». Ņemot vērā to, ka principā notiek cīņa pret pārāk saldiem, trekniem un sāļiem produktiem, šajā grupā «iekrīt» arī produkti, kas ir ārpus mūsu vispār pieņemtajiem neveselīgajiem produktiem — saldumiem, čipsiem, atspirdzinošiem dzērieniem. Tādi ir desas, sieri, kausētie sieri, saldie sieriņi, sviests, majonēze, kečups, tortes, saldējums. Var sanākt tā, ka, ieviešot ierobežojumus, kas saistīti ar produkta sastāvu, sekas var skart virkni produktu, kurus sabiedrība ēd ar gardu muti. Atļaušos nelielu ironiju un pajautāšu, vai tiešām vakariņas, kurās māmiņa pasniedz kartupeļu frī ar desiņām, ir veselīgākas par, piemēram, ātrajām uzkodām?
Reklāmas, kurā tiek popularizēta bērnu uzturā nevēlama pārtika, translēšanas aizliegums Latvijas TV raidlaikos kopumā nav iespējama. Ja, piemēram, Lielbritānijā ir specializētas bērnu programmas, tad Latvijā tas praktiski skar visu raidlaiku laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 22.00. Tādēļ, ierosinot jebkādus ierobežojumus, tiem jābūt rūpīgi izanalizētiem no dažādiem aspektiem.
Jebkuram pārtikas produktam, kuru ražotājs vai tirgotājs gribēs reklamēt, būs jādabū «zīme» no kārtējās valsts iestādes, kas, pirmkārt, rada šķēršļus normālā uzņēmējdarbībā, piemēram, pārtikas, un, otrkārt, rada augsni korupcijai.
Nenostājoties neviena pusē, ar reklāmas aizliegumu TV labākas konkurences pozīcijas pārtikas jomā, ieguvēji būs citi mediji. Domāju, ka TV kanāli varētu nesamierināties ar kārtējo aizliegumu tieši viņu medijā un vienā dienā sāks iesniegt prasības tiesā.
Pieļaujot, ka tiek ieviests jau minētais aizliegums, tas skars tikai daļu produktu un zīmolu, salīdzinot ar tirgū un veikalu plauktos esošo potenciāli «bīstamo» produktu skaitu, kas ir milzīgs. Lielākā daļa no šo produktu ražotājiem nekad nav reklamējuši un netaisās reklamēt savus produktus un zīmolus, bet cilvēki tos pērk tāpat un arī turpinās pirkt.
Būtiski, ka šo normu nevarēs attiecināt uz programmām, kuras redzamas no «ne Latvijas». Tas nozīmē, ka kādam mākslīgi tiks radīta izdevīga situācija palielināt ienākumus no reklāmas, kuras avots nebūs Latvija!
Aizliegt kaut ko ilgtermiņā nav iespējams, jo, pateicoties jaunām tehnoloģijām, drīzumā būs iespējams apiet šāda veida likumus – būs gan jaunas komunikāciju, gan iesaistīšanas formas.
Kā vajadzētu rīkoties? Padomāsim par to, kā, pieaugot dzīves tempam, vispār ir mainījies mūsu dzīves stils, ēšanas un brīvā laika pavadīšanas ieradumi. Bieži iemesls neveselīgas pārtikas un ātro uzkodu patēriņam ir laika trūkums. Bērnu gadījumā tā var būt situācija, kad vecāki nav raduši iespēju pagatavot tiem normālas un sabalansēta uztura maltītes. Pajautājiet sev paši, cik bieži jūsu bērni ēd jūsu pagatavotus, veselīgus un skaisti noformētus ēdienus un cik bieži viņi ēd ko citu, kas pagatavots trekni, saldi vai sāļi kādā no lielveikalu kulinārijas nodaļā? Manuprāt, jāizšķir 2 galvenie cēloņi, kāpēc arī Latvijā dzīvojošie bērni (arī pieaugušie!) sāk aptaukoties. Tie ir: informācijas nepietiekamība par veselīgu uzturu un ātri pagatavojām maltītēm, pirmkārt, un mazkustīgs dzīvesveids, otrkārt.
Pirms kādam kaut kas tiek aizliegts, ir jārada izpratne, kāpēc tas, ko viņš dara, ir slikti? Līdz ar to ir nepieciešama sabiedrības informēšanas plāna izstrāde un tā realizācija, skaidrojot, par veselīgu uzturu; e-vielām un to ietekmi uz cilvēka organismu; dažādiem aizvietotājiem; utt..
Iespējams, ražotājiem vajadzētu marķēt produkcijas iepakojumu, norādot kaitīgo vielu saturu un to speciāli izceļot (rakstot tos lielākiem, uzkrītošākiem burtiem).
Un, protams, pašām valsts un pašvaldību iestādēm vajadzētu būt daudz aktīvākām. Pirmkārt, jau bērniem nodrošinot iespējas aktīvāk un vairāk sportot, dejot. Es domāju, ja mēs apkopotu informāciju, cik no mūsu valsts budžeta ir ieguldīti līdzekļi sporta zāļu, veloceliņu, sporta laukumu, utt būvniecībā, kurās bērnu aktivitātēm ir īpaša loma, rastos jautājums par to, vai kārtējo izmaiņu ieviešana Reklāmas likumā, gadījumā nav acu aizmālēšana atsevišķu ierēdņu nekā nedarīšanai?
