Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.

Nodokļu strīdu – starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem – mediācijas sistēma jau vairākus gadus sekmīgi darbojas Beļģijā, Lielbritānijā, šo valstu pieredzi var izmantot arī Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata nodokļu eksperts ar vairāk nekā 42 gadu pieredzi SIA BDO Tax starptautisko nodokļu daļas direktors Remi Trochs. Viņš gan atzīst, ka mediācija kā tāda Latvijā pašlaik ir jaunums, tomēr tas nebūt nav šķērslis, lai iedzīvinātu arī šo jomu nodokļu strīdu izskatīšanā. Pēc SIA BDO Tax ziņām, nodokļu mediācija sekmīgi darbojas tādās valstīs, kā Nīderlande, Beļģija, Vācija, kā arī Lielbritānijā.

«Ārvalstu pieredze liecina, ka Latvijā nav jāizdomā jauns divritenis, bet gan jāizvēlas mūsu apstākļiem piemērotākais,» DB pārliecību pauda Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņam vairāk interesētu tieši mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu nodokļu mediācijas iespējas, jo šādiem uzņēmumiem nav lielu iespēju savas intereses aizstāvēt tiesvedībās, kuras ir ļoti garas un dārgas.

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Jaunu un lietotu velosipēdu tirgotājiem sācies aktīvais pārdošanas laiks; uzvaras gājienā devušies pilsētas jeb komforta velosipēdi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aktīvāka velo kustība aizsākusies pirms aptuveni četriem gadiem, bet pēdējā gada laikā, līdz ar velo infrastruktūras uzlabošanu Rīgā, divriteņu tirgotājiem veicoties vēl labāk. Grūdiens bijis arī Rīgas satiksmes lēmums paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenu, līdz ar to aizvien vairāk rīdzinieku kā ikdienas transporta līdzekli izvēlas velosipēdu. Vai izvēlē krīt par labu jaunam vai lietotam velosipēdam lielā mērā nosaka pircēja maksātspēja, atzīst DB aptaujātie tirgotāji. «Kritiskā masa ir sasniegta. Pagaidām velo infrastruktūras attīstība Rīgā pat netiek līdzi braucēju skaita palielināšanās tempiem. Protams, Amsterdamas vai Kopenhāgenas apjomu velosipēdistu skaita ziņā vēl nesasniegsim vairākus gadus,» atzīst SIA Gandrs valdes loceklis Edgars Ražinskis.

Starptautiskās Bike To Work nedēļas ietvaros Latvijas Riteņbraucēju apvienība un velovortāls Divritenis.lv (Veloriga.lv) 13.maijā rīkos ikgadējo riteņbraucēju skaitīšanu ar mērķi noskaidrot braucēju skaita pieauguma tendences.

Latvijas Riteņbraucēju apvienība datu uzskaiti Rīgā veic kopš 2008. gada, savukārt biedrība Velo-redele Liepājā kopš 2014. gada. Pirmo reizi riteņbraucēju skaitīšanā ar velo draudzīgu organizāciju atbalstu iesaistīsies arī citas Latvijas pilsētas – Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala un Ventspils.

Skaitīšanas mērķis ir nevis noteikt kopējo riteņbraucēju skaitu, kas nav tehniski iespējams, bet gan fiksēt braucēju skaita izmaiņas, salīdzinot jaunākos datus ar iepriekš attiecīgajā vietā un laikā iegūtajiem. Atkārtotas skaitīšanas noteiktās vietās un datu salīdzināšana vairāku gadu griezumā ļauj izdarīt secinājumus par riteņbraucēju kā satiksmes dalībnieku skaita izmaiņām. Šie fakti ir noderīgi, lai konsultētu pašvaldības par nepieciešamo infrastruktūru un pētījumu veicējus par ikdienas riteņbraukšanu.

Finanšu tehnoloģiju kompānija SIA "Inbank Latvia" 2019. gadā sasniegusi augstākos finanšu rādītājus kopš uzņēmuma dibināšanas – pārdošanas apjomi pērn sasniedza 53 miljonus eiro, salīdzinot ar 42,3 miljoniem eiro 2018. gadā.

"Pērn "Inbank" divkāršoja savu tehnoloģiju un biznesa attīstības komandu, bet jau tagad redzam, ka ir vēl vairāk iespēju augt. Jaunajiem talantiem un asajiem prātiem, kuri vēlētos piedalīties inovatīvas bankas veidošanā, būtu jāmeklē darbs "Inbank"," aicina "Inbank Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Lediņš.

Gada laikā fintech uzņēmums ir sācis sadarbību ar "1a.lv", "K-Senukai", "Studio Moderna (Top Shop)", "Bite" un "OC Vision" ("Vision Express", "Optio", "Pasaules optika", "Vizionette") palīdzot sadarbības partneriem palielināt pārdošanas apjomus un nodrošinot vienkāršu un ātru preču nomaksas pakalpojumu to klientiem.

"Mūsu mērķis šogad ir turpināt pēdējos divos gados sasniegto izaugsmi, ar finanšu risinājumu izstrādi piesaistot arvien jaunus partnerus. Arī Latvijā jaunatvērtie Sotka un Asko mēbeļu interneta veikali ir mūsu partneri," norāda Ģ. Lediņš.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

Giant Manufacturing Co. Ltd. ir Taivānas uzņēmums - lielākais velosipēdu ražotājs pasaulē.

Aģentūra AFP publicējusi fotogrāfijas, kurās atspoguļots ražošanas process Taivānas rūpnīcā, kā arī tikusies ar Giant Manufacturing Co. dibinātāju Kingu Liu, kurš pats, neraugoties uz gadu skaitu, aizrāvies ar riteņbraukšanu.

«Braukšana ar automašīnu ir pārāk ātra, iešana ar kājām ir pārāk lēna. Braucot ar divriteni, var saplūst ar Taivānu un novērtēt šo vietu,» paudis K. Liu, kurš par savu misiju uzskata riteņbraukšanas kultūras popularizēšanu. 82 gadus vecais vīrs 30 kilometrus ar divriteni nobraucot vismaz trīs reizes nedēļā.

Apzinoties tehnoloģiju nozīmi globālajā konkurētspējā, Eiropas Savienība būtisku daļu Atveseļošanās fonda līdzekļu ir atvēlējusi digitālajai transformācijai. Latvijai, sākot no šī gada, būs pieejami 365,2 miljoni eiro, un daļa līdzekļu paredzēta arī digitalizācijai komercdarbībā un komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

Tā ir lieliska iespēja celt uzņēmuma konkurētspēju un ar ieviesto tehnoloģiju palīdzību risināt virkni problēmu, kas saistītas ar procesu paātrināšanu, darbaspēka trūkumu, produktivitātes celšanu u.c. Lai gan digitalizācija ir mūsdienīga un uz izaugsmi vērsta uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa, spert pirmos soļus šajā virzienā ne vienmēr ir viegli. Ar ko sākt?

Pirms jebkādu digitālu risinājumu ieviešanas vienmēr jānovērtē šī brīža situācija, lai vēlāk daudz skaidrāk un precīzāk izvērtētu sasniegto rezultātu. Piefiksējiet, kādus tehnoloģiskos risinājumus un procesu izmaiņas uzņēmumā esat ieviesuši pēdējo gadu laikā, vai tas ir sniedzis gaidīto rezultātu, kādi procesi vēl būtu jāpilnveido. Iespējams, jāveic digitālo sistēmu audits un tam jāpiesaista kāds eksperts ārpus uzņēmuma. Tāpat ir svarīgi uzstādīt mērķus uzņēmuma izaugsmei nākotnē - kā vēlaties uzlabot klientu apkalpošanu, attīstīt jaunus produktus, paplašināt tirgu.

Pirmais un pagaidām vienīgais atjaunotās Latvijas velosipēdu zīmols Ērenpreiss, kurš sākotnēji pārsteidzis ne vien ar eleganci, bet arī latviešu maciņam augsto cenu, jaunus eksporta tirgus nemeklēs, bet paplašināsies jau esošajos. Tālākā nākotnē cerēts sākt velosipēdu detaļu ražošanu Rīgā.

Starpkaru perioda Latvijas laikā populārā velosipēdu zīmola Ērenpreiss atjaunošana sākās 2006. gadā, kad Toms Ērenpreiss, pirmās Ērenpreisa divriteņu ražotnes izveidotāja Gustava Ērenpreisa mazmazdēls, vēra vaļā velosipēdu restaurācijas darbnīcu. Līdz šim brīdim tajā restaurēti vairāk nekā simts seni pilsētas velosipēdi. Savukārt pirms aptuveni trīs gadiem sācies darbs pie jaunu velosipēdu ražošanas, un pirmie jaunie Ērenpreiss velosipēdi ielās izbrauca 2012. gadā.

Pagājušā gada jūlijā Ērenpreiss prezentēja otro divriteņu kolekciju, un kopumā trīs gadu laikā ir pārdoti vairāk nekā 800 velosipēdi. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar nelielu peļņu, ko paredzēts ieguldīt attīstībā. «Nulles periodu» plānots noslēgt trīs četru gadu laikā, cer T. Ērenpreiss.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pārdevis savu automobili Jeep Grand Cherokee SRT, viņš paziņojis sociālajā tīklā Facebook.

Tagad viņš vairākas reizes nedēļā uz darbu brauc ar velosipēdu. «Jā, starp citu, savu SRT es pārdevu. Visi tā plusi ar uzrāvienu līdz 100 km/h 4,8 sekundēs netiek pārāk atbalstīti Latvijas Ceļu satiksmes noteikumos. Un benzīnu pa pilsētu tas rija kā neliels traktors. Es, protams, nesaku, ka divritenis ir labāks par SRT. Taču tas ir labs savā veidā,» raksta N.Ušakovs.

N.Ušakovs 2014.gada izlaiduma Jeep Grand Cherokee SRT iegādājās 2014.gadā, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2014.gadu. Rīgas mēram vēl pieder arī 2010.gada izlaiduma Toyota Land Cruiser.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Cēsīs bāzētā uzņēmuma SIA «Shaman Inventions» radītais bērnu līdzsvara divritenis Leg&go atzīts par gada inovatīvāko un modernāko pilsētvides velosipēdu vadošajā velo industrijas konkursā Design & Innovation Award 2019, informē uzņēmumā.

Leg&go ir Latvijā radīts koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos. Daudzfunkcionālais līdzsvara ritenis par labāko tika atzīts kategorijā Pilsētvides Velosipēdi. Žūrijas komandas sastāvā bija starptautiski žurnālisti, nozares eksperti un profesionāli testa braucēji, kas izmēģināja velosipēdu reālās dzīves situācijās un sniedza savu vērtējumu.

«Runā, ka jaunu riteni izgudrot nav iespējams, taču mēs esam pārliecināti, ka to vienmēr ir iespējams uzlabot tā, lai tas atbilstu nepārtraukti mainīgām bērnu un vecāku vajadzībām. Mēs esam pagodināti saņemt prestižo balvu. Tas gan apstiprina to, ka darbojamies pareizā virzienā, gan kārtējo reizi atgādina, ka inovācijām un attīstībai nav robežu,» saka Egons Garklāvs, Leg&go vadošais dizainers un radītājs.

Vislabākā sociālā programma ir darbs visiem; lai to nodrošinātu politiķiem jākoncentrējas uz investīcijām, nevis uz pārlieku taupīšanu.

Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet arī no jaunākā OECD nodarbinātības apskata 2014. gadam. Par esošo situāciju darba tirgū minētais OECD apskats neatstāj lielu vietu optimismam, jo paredz, ka bezdarbs OECD valstīs līdz pat 2015. gada beigām saglabāsies virs pirmskrīzes līmeņa. Šajās valstīs pašlaik bez darba ir 45 miljoni cilvēku jeb par 17 miljoniem vairāk nekā 2007. gadā un nākamā gada beigās šis skaitlim neprognozē būtisku samazinājumu. Vidējais bezdarbs OECD valstīs samazinās ļoti lēnām – no 7,4% šā gada vidū līdz 7,1% 2015. gada beigās. Te gan jāpiebilst, ka bezdarba situācija starp šīs savienības valstīm ir stipri atšķirīga. Vissliktākā situācija ir Grieķijā un Spānijā, kur, neskatoties uz nelielu bezdarba samazinājumu, bez darba joprojām ir aptuveni 25% darbaspējīgo iedzīvotāju. Taču arī Itālijā, Portugālē, Slovēnijā un Slovākijā bezdarbs pārskatāmā laika periodā, visticamāk, nesaruks zem 10%, kamēr, piemēram, Vācijā tas varētu paslīdēt pat zem 5% robežas.

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

No garāžas ērmiem frīkbaikiem līdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgotiem trīsriteņiem. Jau ceturto gadu Latvijā tiek ražoti trīsriteņi Transformer – Hopp, kas ir pielāgoti dažāda vecuma cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī senioriem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Uzņēmums DIZZ produktu ir izstrādājis, konsultējoties ar fizioterapeitiem un rehabilitologiem, kā rezultātā trīsriteņi ir droši, ergonomiski un stabili, piemēroti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,» stāsta SIA DIZZ trīsriteņu projekta Hopp vadītāja Madara Makare, piebilstot, ka pēdējās sezonas pieredze liecina šādus trīsriteņus izvēlas arī cilvēki bez īpašām vajadzībām, piemēram, cilvēki, kas nav iemācījušies braukt ar trīsriteni, un jaunās māmiņas, kuras jūtas stabilāk, vedot mazuļus. SIA DIZZ ar šiem trīsriteņiem startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Inovatīvākais produkts.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.