Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis aizliegumu komercreģistrā ierakstīt aktīvās atpūtas preču tirgotāja SIA Gandrs reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu atsaukšanu un daļu īpašnieka izslēgšanu no dalībnieku reģistra, ja ar šādu pieteikumu komercreģistrā vēršas SIA Gandrs vai tās pārstāvis, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Vienlaikus dienests atļāvis uzņēmumam reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

SIA Gandrs vienīgais īpašnieks ir par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētais bijušais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šī gada 2.maijā pret viņu ierosināja kriminālprocesu. KNAB ir aizdomas, ka Askolds Kļaviņš izmantojis Saeimas deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto, ziņoja Latvijas Televīzija. Septembra sākumā televīzija arī ziņoja, ka SIA Gandrs jau vairākus mēnešus bijis VID redzes lokā. Drīz pēc šīs informācijas nonākšanas publiskajā telpā Askolds Kļaviņš nolika deputāta mandātu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemērojis jaunu nodrošinājumu atpūtas preču tirgotājam SIA «Gandrs», kuram aizliegts reģistrēt, pārreģistrēt, pārjaunot vai grozīt komercķīlu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde lēmumu pieņēmusi 18.aprīlī, bet 25.aprīlī tas ierakstīts komercreģistrā. «Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Gandrs» uz šī gada 7.martu bija izveidojies nodokļu parāds 4006 eiro apmērā.

Šis ir otrs SIA «Gandrs» piemērotais nodrošinājums. Joprojām ir spēkā 2018.gada septembrī VID piemērotais aizliegums komercreģistrā ierakstīt aktīvās atpūtas preču tirgotāja SIA «Gandrs» reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu atsaukšanu un daļu īpašnieka izslēgšanu no dalībnieku reģistra, ja ar šādu pieteikumu komercreģistrā vēršas SIA «Gandrs» vai tās pārstāvis.

SIA «Gandrs» nonāca mediju uzmanības lokā, kad 2018.gadā maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja kriminālprocesu pret uzņēmuma vienīgo īpašnieku - Askoldu Kļaviņu, kurš tajā brīdī vēl bija Saeimas deputāts. KNAB bija aizdomas, ka Askolds Kļaviņš izmantojis Saeimas deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto.

Sporta un tūrisma preču tirgotāja «Gandrs» apgrozījums pagājušajā gadā bija 3,656 miljoni eiro, kas ir par 4,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākas reizes un sasniedza 914 514 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pērn «Gandra» finanšu rezultātus ietekmēja nekustamo īpašumu nolietojuma un parādu samazinājums.

Tāpat kompānijas vadības ziņojumā atzīmēts, ka pērn «Gandrs» turpināja projekta «Latvijas daba» attīstīšanu un pārgājienu organizēšanu, kuru mērķis ir iepazīstināt iedzīvotājus ar Latvijas un pasaules dabas bagātībām.

Pērn turpinājās arī renovācijas darbi kompānijai piederošajos un apsaimniekotajos nekustamajos īpašumos. Darbi finansēti gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan arī 2018.gada nogalē saņemtā pašvaldību atbalsta nekustamā īpašuma Kalnciema ielā 32, Rīgā, remontdarbiem 19 980 eiro apmērā.

Pēc «Gandra» vadības vēstītā, kompānija turpmāk plāno apgrozījuma un peļņas pieaugumu.

Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam (ZZS) piederošajā veikalā «Gandrs» potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties sev interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu, pirmdien vēstīja LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Raidījums eksperimentā noskaidrojis, ka oficiālā darba samaksa darbiniekiem atšķiras no tās, ko darba ņēmējs var reāli saņemt. Sarunā ar raidījuma pārstāvi, kurš darbojies, neafišējot savu nodarbošanos, «Gandra» valdes locekle Laura Klūga esot skaidrojusi, ka bruto alga, kas tiktu ierakstīta darba līgumā, darbiniekam būtu 2,60 eiro stundā, taču «uz rokas» par vienu darba stundu realitātē darbinieks saņemtu 2,70 eiro.

Klūga raidījuma pārstāvim norādījusi, ka tas tiekot darīts, jo Latvijā nodokļi «kaut kā nav izdomāti pareizi un mēs šobrīd esam pirmajā vietā starp Baltijas valstīm ar vislielākajiem nodokļiem». Viņa izteikusies, ka uzņēmums meklē veidus, kā piesaistīt darbiniekus, taču «maksāt nodokļus ir pats dārgākais, pats neefektīvākais veids [..]».

Starp aktīvās atpūtas nodarbēm topā joprojām ir nūjošana, populāra kļūst vingrošana ar eliptiskiem trenažieriem mājas apstākļos, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja sagaidīsim sniegotu ziemu, daudzi noteikti pievērsīsies distanču slēpošanai. Kā izrādās, nūjošanu šobrīd lielākoties izvēlas lietišķas sievietes, – var secināt no specializēto sporta un aktīvās atpūtas inventāra veikalnieku aptaujas.

«Nūjošana ir populāra gan sieviešu, gan vīriešu vidū, nūjo arī bērni, tas ir kļuvis par daudzu Latvijas ģimeņu sporta veidu,» DB stāsta veikala Nūjas.lv vadītāja Kristīne Carjova. Šobrīd Latvijas Nūjošanas asociācijā ir vairāk nekā 30 tūkst. aktīvu nūjotāju. «Šogad Nūjošanas asociācijā ir iestājušies aptuveni 5 tūkst. jaunu biedru. Šis sporta veids ir kļuvis populārs lietišķo sieviešu, galvenokārt uzņēmēju un tādu sieviešu vidū, kuras ir vadošos amatos. No kopējā nūjotāju skaita sievietes ir aptuveni 70%,» stāsta Latvijas Tautas sporta asociācijas nūjošanas projekta vadītāja Katrīna Gorbatenkova. Uzņēmuma Johnson&Johnson profesionālo programmu vadītāja Baltijas valstīs Liene Starupeniece atklāj, ka ar nūjošanu nodarbojas aptuveni gadu. «Man patīk nūjot gar jūru, kādus 10 km ap Dubultiem vai Kauguriem. Cenšos nūjot vismaz divas reizes nedēļā. Nūjošu arī ziemā, ja būs atbilstoši laika apstākļi,» savā pieredzē dalās L. Starupeniece.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai materiālus pret nu jau Saeimas deputāta mandātu nolikušo Askoldu Kļaviņu (ZZS) par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Neminot personas vārdu, KNAB informēja, ka ceturtdien prokuratūrai nosūtīta krimināllieta kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu. Birojs gan piebilst, ka persona 13.septembrī nolikusi deputāta mandātu.

Kļaviņš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par viņam izvirzītajām apsūdzībām

Kā ierasts, līdz ar paziņojumu KNAB publiskojis infografiku, kas ļauj noprast, kas Kļaviņam tiek inkriminēts. No infografikas noprotams, ka Kļaviņš no kādas trešās personas saņēmis čekus par degvielas uzpildi, kurus tā laika deputāts tālāk iesniedzis Saeimas kancelejā kā savus personīgos izdevumus un saņēmis transporta kompensāciju. Infografikā kā reālais degvielas izmantotājs un čeku saņēmējs, kas tālāk tos nodevis Kļaviņam, attēlota persona, kas pārvietojusies ar automašīnu ar melna putna attēlu uz durvīm, kas sasaucas ar Kļaviņa uzņēmuma «Gandrs» logotipu.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

Septembrī vadošais Latvijas alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia novērojis nozīmīgu interesi par kapitāla piesaisti no uzņēmumiem.

Pieprasījums pēc finansējuma kopumā pieaudzis par 10%, salīdzinot ar augustu. Vislielāko interesi izrādījuši tieši lauksaimniecības un mežizstrādes izņēmumi. Kopumā septembrī Capitalia finansēja 18 uzņēmumus par kopējo summu 1,919 miljoni eiro.

“Pēc gausas vasaras, daudziem uzņēmumiem rudens ir attīstības un izaugsmes laiks, kad atkal ieguldīt jaunās iekārtās un sistēmās, lai sagatavotos nākamajai aktīvajai sezonai. Tāpat Capitalia klientu lokā novērojam, ka pastiprināti palielinās uzņēmumu skaits, kas finansējumu izmanto ilgtermiņa plānu realizācijai. Savukārt tie biznesi, kuru pieprasījums strauji palielinās ziemas sezonas ietekmē, ķer pēdējos mirkļus krājumu palielināšanai, lai klientiem sniegtu nepieciešamo pakalpojumu. Attiecīgi papildu finansējums var noderēt, lai iegādātos lielāku krājumu apjomu vienā piegājienā,” stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

No šī gada uzņēmumiem Baltijas valstīs ir vēl nebijusi iespēja piesaistīt finansējumu sava uzņēmuma attīstībai ar savstarpējās aizdevumu platformas www.capitalia.com palīdzību. Vadošais uzņēmumu alternatīvais finansētājs Baltijas valstīs Capitalia ir izstrādājis jauna koncepta savstarpējo aizdevumu platformu, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt investīcijas sākot no 50 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan biznesa attīstībai.

Jau šobrīd ar platformas starpniecību finansējumu saņēmuši 12 investīciju projekti vairāk nekā miljons eiro apmērā, to vidū mežistrādes un IT uzņēmumi, tā arī mazumtirdzniecības, būvniecības un citu pakalpojumu uzņēmumi. Finansējumu piesaiste uzņēmumam ar savstarpējās aizdevumu platformas palīdzību ir līdzīgi kā akciju izvietošana fondu biržā vai riska kapitāla piesaiste. Šādā veidā uzņēmums apliecina, ka par savu biznesa potenciālu var pārliecināt daudzus privātos investorus un, iegūstot šo investoru uzticību, stiprina savu zīmolu. Savukārt privātajiem investoriem ieguldījums vietējos uzņēmumos ir arī ne tikai finansiāls ieguvums, bet personisks pienesums vietējās ekonomikas attīstībā.

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Saeimas sēdē ceturtdien, 21.jūnijā 61 deputāts deva piekrišanu kolēģa Askolda Kļaviņa kratīšanai.

Akcepts dots kratīšanas uzsākšanai viņa deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei.

«Man tas ir pārsteigums, bet ja vajag visu var apskatīt gan manā dzīvesvietā, gan mašīnā,» uzsvēra pats A. Kļaviņš. Saeimas deputāts Augusts Brigmanis norādīja, ka uzticas tiesību aizsardzības iestādēm un uzskata, ka tas nav politisks pasūtījums. «Nevaru balsot ne par, ne pret, ne atturēties, jo pamatojuma nav,» tā Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

Kļaviņš pauda pārsteigumu par šo situāciju. Reizē viņš norādīja, ka jau kādu laiku esot klīdušas baumas saistībā ar to, ka viņš ir nomainījis savu deklarēto dzīvesvietu uz Liepāju. Deputāts uzsvēra, ka Liepājā viņam ir mājas, kur viņš arī uzturas.

Zviedru brīvdabas apģērbu, apavu un inventāra ražotājs un tirgotājs" Fenix Outdoor Emerging Markets GmbH" (Fenix Outdoor) Latvijā ir investējis vairāk nekā 100 000 eiro, atverot vairumtirdzniecības salonveikalu Rīgā.

Tas radīts, balstoties uz līdzšinēji veidotiem konceptiem citās pasaules valstīs, kas sniedz iespēju nozares mazumtirgotājiem iepazīties ar uzņēmuma pārstāvēto zīmolu Fjällräven, Hanwag, Primus, Brunton un Royal Robbins kolekcijām un produktiem vienuviet.

Fenix Outdoor ir starptautiska grupa, kuras darbības lauks ietver pilnīgu ciklu - sākot ar produktu dizaina radīšanu un ražošanu, līdz pat gatava produkta nodošanai tiešajam patērētājam vai mazumtirdzniecības partneriem.

Biznesa koncepts ir attīstīt un tirgot brīvdabas produktus ar uzticamu mazumtirgotāju tīklu starpniecību.

"Lai gan zīmolu klāsts, ko apvieno Fenix Outdoor, ir liels, tos vieno mērķis - piedāvāt ilgtspējīgus un mūsdienīgus produktus aktīvai laika pavadīšanai dabā, kā arī ikdienai. Mūsu pārstāvētie zīmoli īpašu uzmanību pievērš atbildīgai resursu izvēlei un izmantošanai. Piemēram, Fjällräven nākamā gada rudens/ziemas sezonā klajā nāks Vardag apģērba līnija, kuras radīšanā ir izmantota organiska kokvilna, un šīs līnijas būtiskākais elements - G-1000 Eco materiāls. Šī Fjällräven zīmola radītā inovācija ir pārstrādāts poliesters kombinācijā ar organisko kokvilnu, kas nodrošina augstu izturību, elpojošās īpašības, aizsardzību pret vēju un vieglu lietu, kā arī ātru žūšanu," teic Fenix Outdoor pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Lauris Piņķis.

Saskatot Latvijā lielu potenciālu, zviedru brīvdabas apģērbu, apavu un inventāra ražotājs un tirgotājs "Fenix Outdoor Emerging Markets GmbH" (Fenix Outdoor) izveidojis šeit Baltijas pārstāvniecību un kā nākamo attīstības tirgu noskatījis Lietuvu.

Pirms 70 gadiem Zviedrijā dibinātais uzņēmums zīmolu darbību Igaunijā jau ir nostabilizējis, tāpēc nu kārta Latvijai, kurā uzņēmuma turpmākie plāni esot lieli - uzņēmums ir izveidojis savu koncepta tirdzniecības vietu, kā arī plāno dibināt sadarbību arī ar citiem partneriem, pastāstīja uzņēmuma pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Lauris Piņķis.

Lai gan uzņēmuma produkcija pasaulē ir vienāda, Latvijas tirgus klimata apstākļu dēļ vairāk pielīdzināms Ziemeļvalstīm, tādēļ pieprasījums vairāk novērojams attiecībā tieši uz ziemas un mitrumu aizturošu apģērbu. Zīmola pārstāve Sanela Krisat pauž, ka aizvien biežāk "Fjällräven" apģērbus sākušie iecienīt arī pilsētu iedzīvotāji, mainoties jaunāko pircēju vēlmēm un pieaugot pieprasījumam pēc "vintage" stila apģērbiem.

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.