Latvijā ir gana plaši izplatīta ģimenes strīdu mediācija, taču vēl ir iespējas biznesa mediācijas attīstīšanā un mediatoru profesionālo iemaņu celšanā.

Tā DB norāda aptaujātie tieslietu nozares speciālisti. Iespējams, vajadzētu izskatīt iespēju paredzēt mediāciju kā alternatīvu strīdu risināšanas metodi arī administratīvo pārkāpumu un varbūt arī nodokļu strīdu gadījumos. Arvien ir svarīgi to popularizēt.

Latvijā Mediācijas likums stājās spēkā 2014. gadā, kopš 2015. gada ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Jāatgādina, ka vairākus gadus mediācija minēta kā viens no glābšanas riņķiem tiesām, lai tās atslogotu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperte Tatjana Teplova uzsver, ka tikai sarežģītākajos gadījumos būtu jāvēršas tiesā. «Latvijā ir progress attiecībā uz tiesvedībām. Ir izveidotas atsevišķas specializētās tiesas, ir spēcīgi attīstīti Mediācijas un Šķīrējtiesas likumi, līdz ar to ir bijušas darbības un reformas, lai celtu profesionālismu alternatīvo strīdu risināšanai. Ja tiesnešiem izveidojas specializācija, uzlabojas arī tiesas lēmumu kvalitāte,» viņa norāda. Tāpat būtu jāpopularizē alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes, lai uzņēmēji būtu informēti par šādām iespējām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienests.

Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā.

Mediācija likumā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums nosaka vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidro jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un nosaka prasības tiesas atvasinātai mediācijai.

Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci mediatoru starpā un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ paredzēts ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav noslēdzis un neplāno noslēgt vienošanos par mediācijas izmantošanu sarunās ar SIA Internet, kas saistīts ar sludinājumu portālu ss.lv, vai jebkuru citu nodokļu maksātāju, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz iespēju izmantot mediāciju administratīvajā strīdā ar nodokļu maksātāju, skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Savukārt uzņēmumam ir tiesības brīvi izvēlēties savu juridisko interešu pārstāvi. VID tās nevar ierobežot, un uzņēmuma izvēlētais mediators var piedalīties uzņēmuma un VID komunikācijā.Patlaban joprojām turpinās VID un uzņēmuma Internet pārstāvju komunikācija un tikšanās ar mērķi rast abpusēji pieņemamu situācijas risinājumu.«Mēs joprojām ceram, ka sarunās ar uzņēmēju izdosies panākt savstarpēju vienošanos par informācijas sniegšanu, tās apjomu un termiņu. Ja šāda vienošanās tiks panākta, tā tiks nostiprināta, parakstot VID un uzņēmuma administratīvo līgumu par administratīvā strīda risinājumu. Tas VID arī ļautu atjaunot uzņēmuma saimniecisko darbību, un uzņēmums arī varētu atsākt līdzšinējā domēna izmantošanu,» skaidroja VID.

Šogad Tieslietu ministrija sadarbībā ar tiesām un Sertificētu mediatoru padomi uzsāka mediācijas pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, informē Tieslietu ministrija.

Mediācijas pilotprojekts tika uzsākts 2016. gada 15. septembrī un jau šobrīd ir secināms, ka tas sekmējis mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās. Pilotprojekta ietvaros ikvienam, kas bija nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, bija iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tika iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tika izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā.

Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā, kā arī Vidzemes priekšpilsētas tiesā) – 35 mediācijas konsultācijas. Pamatojoties uz konsultācijām trešajā daļā gadījumu uzsākti mediācijas procesi, t.i. kopumā šobrīd uzsākti 19 mediācijas procesi, no kuriem 7 gadījumos jau ir panāktas vienošanās.

Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".

Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.

Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.

«To tiešām ir grūti prognozēt, jo situācija ir saspīlēta,» uz jautājumu, cik ilgā laikā mediācija varētu nest rezultātu ss.lv un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gadījumā, biznesa portālam db.lv atbildēja PwC pārstāve Evija Baula.

Kā vēstīts, PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS (sludinājumu portāls ss.lv/ss.com). Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

«Pozitīvs signāls ir uzņēmuma vēlme meklēt risinājumu, taču rezultāts būs atkarīgs no abu pušu vēlmes vienoties par kopīgu risinājumu. Katrs gadījums ir individuāls, taču rezultātu lielā mērā nosaka vēlme sadarboties un nonākt pie abpusēji pieņemama rezultāta. Citreiz tas notiek ātrāk, citreiz ir vajadzīgs ilgāks laiks,» skaidroja E. Baula.

PwC kopā ar zvērinātu advokātu biroju PwC Legal ir piekritis kļūt par mediācijas partneri strīdā starp LR Valsts ieņēmumu dienestu un SIA SS.

Mediācijas mērķis būs panākt mierizlīgumu un nodrošināt abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka valsts iestādei un privātajam uzņēmumam ir jāievēro gan tiesības, gan jāpilda likumā noteiktās prasības: «PwC ir par taisnīgu iznākumu, ievērojot samērības principu attiecībā uz abām strīdā iesaistītajām pusēm».

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Zvērinātu advokātu birojs PwC Legal ir daļa no PwC globālā tīkla.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc VID pieprasījuma «ss.lv» domēna vārds tika atslēgts. VID nolēma apturēt «ss.lv» darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturēja arī ar «ss.lv» īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Mediāciju Latvijā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs varēs vadīt arī zvērināti notāri un tiesu izpildītāji. To paredz priekšlikumi izmaiņām likumos, par kuru virzību Saeimā otrdien, 21.aprīlī, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

Piedāvātās izmaiņas Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā nosaka, ka mediācijas vadīšana būs atļautā, bet ne obligāti veicamā amata darbība. Tādējādi mediācijas procesa vadīšana būs amatpersonas brīva izvēle. Notāriem un tiesu izpildītājiem, kuri vēlēsies to darīt, būs jāsaņem mediatora sertifikāts.

Mediācijas likums stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā, radot tiesiskus priekšnoteikumus mediācijai kā alternatīvam domstarpību risināšanas veidam, kas civiltiesiskus strīdus ļauj risināt ārpus tiesas. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu iniciatīvu jau pavasarī Ārvalstu investoru padome Latvijā piedāvāja tikšanās laikā ar Latvijas valdību, tomēr tā paliks jaunās valdības un Saeimas lemšanai, jo pašlaik ir idejas līmenī. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju strīdi ir aizvēruši ne tikai nelielus un vidējus, bet arī Latvijas apstākļiem lielākus uzņēmumus, jo tiesvedība ilgst gadiem. Tādējādi nodokļu maksātājam, cenšoties pierādīt savu taisnību, ir «jāspēj nodzīvot», līdz tiesa Latvijā ir pieņēmusi galīgo lēmumu, vēl jo vairāk, ja uzrēķins ir jāsamaksā nekavējoties, nevis tad, kad spēkā stājas galīgais tiesas lēmums. Tas nozīmē, ka miljonu eiro uzrēķinu gadījumos izdzīvot var tikai retais vai arī tas, kuram ir finansiāli spēcīga «mamma».

Alternatīvu strīdu risināšanā izvēlas piesardzīgi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības sēdē izskatīts noteikumu projekts, kas paredz nedaudz grozīt līdzšinējo mediatoru sertificēšanas un testēšanas kārtību. Izvērtējot pirmā mediatoru sertifikācijas eksāmena norises gaitu, secināts, ka nepieciešams precizēt un pilnveidot mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas darbības kārtību un kompetenci, mediatora sertifikācijas pārbaudījuma saturu, mediatora sertifikācijas pārbaudījuma norises un vērtēšanas kārtību, kā arī atestācijas pārbaudījuma kārtību. «Šobrīd Latvijā joprojām ir 24 sertificēti mediatori, bet to skaits palielināsies pēc šī gada Mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma,» norāda Mediācijas padomes valdes priekšsēdētāja Laima Zelmene.

VID un ss.lv skaļais strīds bija tests mediācijas procesam Latvijā; jāpilnveido regulējums, jo normatīvie akti pagaidām neparedz mediāciju nodokļu strīdos

To intervijā DB stāsta ZAB Pricewaterhouse Coopers Legal vadošais partneris Jānis Lagzdiņš, kurš pildīja mediatora funkcijas Valsts ieņēmumu dienesta un sludinājumu portāla ss.lv īpašnieka strīdā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik viegli vai grūti bija būt par mediatoru plašu rezonansi ieguvušajā nodokļu administrācijas strīdā ar sludinājuma portāla ss.lv īpašniekiem?

Nenoliedzami, ka šis skaļais strīds bija un ir sava veida tests mediācijas procesam Latvijā. Lai arī mediācija no spēkā esošā normatīvā regulējuma viedokļa pagaidām nav iespējama administratīvo pārkāpumu lietās ar valsts un pašvaldību iestādēm, taču pozitīvs piemērs ir Valsts ieņēmumu dienesta un ss.lv strīda iznākums. Šajā strīdā nebija jautājums par to, ka uzņēmums būtu nodokļu nemaksātājs vai parādnieks. Strīds vai, pareizāk sakot, nesaprašanās bija par informācijas apjomu, kurš ir vai nav jānodod VID rīcībā. Vēl jo vairāk, ja nav skaidra regulējuma normatīvajos aktos – cik tad viena puse var pieprasīt informāciju un cik otra atteikties sniegt šādas ziņas. Minēto iemeslu dēļ arī abas puses nevēlējās turpināt eskalēt situāciju, un tas kalpoja kā motivācija, lai sēstos pie sarunu galda un sarunas vadītu neatkarīga trešā puse – mediators. Ir liels gandarījums, ka faktiski no tā brīža, kad kļuvām par mediatoru šajā strīdā, divu nedēļu laikā mums izdevās palīdzēt abām pusēm rast abpusēji apmierinošu risinājumu. Jāatzīst, ka šāda procesa laikā mediatoram ir nepieciešama arī spēcīga speciālistu komanda, jo runa nav tikai par juridiskiem, bet arī biznesa vadības, IT un datu aizsardzības jautājumiem. Sīkākas detaļas par šo procesu gan paust atturēšos, jo man kā mediatoram ir svarīgi ievērot pilnīgu neitralitāti un konfidencialitāti gan attiecībā pret trešajām personām, gan arī pret mediācijas dalībniekiem par to informāciju, ar kuru tās dalījās individuālajās sarunās, un mediācijas procesu kopumā. Vēlos vēlreiz uzsvērt – strīdu risināšana nav tikai juridiska rakstura pasākums.

Līdz ar jauno mācību gadu par Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni kļūs Komercdarbības katedras docente, socioloģe un sertificēta mediatore Dr.sc.soc. Evija Kļave, kuras pārziņā būs jautājumi saistībā ar fakultātes stratēģisko un finanšu vadību, studiju programmu plānošanu, īstenošanas uzraudzību un kvalitātes vadību, kā arī ar nacionālo un starptautisku akreditāciju, zinātnisko un pētniecisko darbību.

Vakance uz Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāna amatu kļuva aktuāla, kad līdzšinējā dekāne Zane Driņķe kopš šī gada jūlija tika ievēlēta par Turības rektori.

Ar Biznesa augstskolu Turība Evija Kļave ir saistīta kopš 2020. gada, pasniedzot Uzņēmējdarbības vadības fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem tādus studiju kursus kā “Konfliktu risināšana un mediācija”, “Stratēģiskā un pārmaiņu vadība”, “Cilvēkresursu vadība un attīstība”, “Laika plānošana”, “Analītiskā domāšana”, “Taktiskā plānošana un stresa vadība” un “Pētījumu dizains un prognozēšana”. Vadītājas pieredzi E.Kļave ir ieguvusi kā ilggadīga nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” valdes locekle un vadošā pētniece, nacionālu un starptautisku projektu vadītāja, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja.

Šodien ar sludinājumu portālu «SS» saistītās SIA Internet pārstāvji ir pieņēmuši lēmumu, ka «SS» strīdā ar VID meklēs konstruktīvu risinājumu ar mediācijas partnera palīdzību. «SS» sludinājumu portāla pārstāvji šodien uzrunās tā sauktā «lielā četrinieka» starptautiskās auditorfirmas, apzinot iespējas uzsākt mediācijas procesu, lai strīdā ar VID panāktu uz labticīgas sadarbības principiem balstītu risinājumu.

«Jāuzsver, ka mūsu domstarpības ar VID nav par nodokļu nomaksu - uzņēmums vienmēr ir bijis godīgs nodokļu maksātājs. Nav šaubu - likums paredz, ka VID ir tiesības pieprasīt informāciju par sludinājumiem un to izvietotājiem. SS.LV jau gadiem sadarbojas ar VID, sniedzot visu informāciju, kas tiek prasīta konkrētos gadījumos. Mūsu strīds ar VID ir par informācijas apjomu, kas mums ir jāsniedz par klientu sludinājumiem un šīs informācijas samērīgumu.

Mēs esam viens no Latvijas IT nozares veiksmes stāstiem un mūsu mērķis nav portāla darbību vai mūsu uzņēmējdarbību pārcelt uz ārzemēm – mēs vēlamies strādāt un turpināt maksāt nodokļus Latvijā.

Apzinoties, ka faktiski šīs domstarpības ir tehniskas dabas, mēs redzam, ka «SS» un VID strīds ir aizgājis pārāk tālu. Tādēļ, lai risinātu mūsu domstarpības, mēs esam izlēmuši aicināt vienu no Latvijā strādājošajām starptautiskajām auditorfirmām kļūt par strīda mediatoru un mūsu domstarpības risināt kopīgā sadarbībā, atrodot abām pusēm pieņemamu risinājumu. Uzskatām, ka mediatora piesaiste palīdzēs situācijā, kurā pēdējā laikā ir bijis arī daudz emociju. Tuvākajā laikā informēsim, kā mums sokas ar šī procesa attīstību,» saka Juris Līnis, viens no «SS» dibinātājiem un SIA Internet valdes loceklis.

Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 22.vietā, pakāpjoties par vienu pozīciju augstāk nekā pagājušajā gadā. Pasaules Banka Latviju novērtē kā vienu no TOP 30 līderēm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā, informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas novērtējums ir pierādījums, ka līdz šim veiktās reformas ir pareizs virziens tautsaimniecības konkurētspējas celšanai ilgtermiņā. Vienlaikus tas ir apliecinājums, ka investori arvien augstāk novērtē Latviju kā investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīgu valsti.

Sakārtota uzņēmējdarbības vide - tiesisks un uzņēmējdarbībai labvēlīgs normatīvais regulējums, samērīgas prasības un mūsdienīgi, lietotājam ērti valsts pārvaldes pakalpojum - ir galvenais nosacījums, lai uzņēmēji vēlētos Latvijā uzsākt un paplašināt uzņēmējdarbību. Tas ir pamatnosacījums arī investoru ieinteresētībai veikt ieguldījumus mūsu valstī, nešauboties par tā drošību un aizsargātību.

Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam, informē KP.

Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte.

Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: «Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei.»

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos, informē ministrija.

Vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un jaunievedumi sistēmā, piemēram, zemesgrāmatu nodaļas iekļautas tiesu sastāvā un zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē nodotas vairākas bezstrīdus civillietu kategorijas. Ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju tiesvedībā pieņemtu lietu nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Tāpat arī katra tiesa ir nodrošināta ar vismaz 1 videokonferenču zāli, kas ir mūsdienīgs risinājums gadījumos, kad lietas dalībnieki nevar piedalīties sēdē klātienē.