Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

Neraugoties uz Eiropas Savienības vispārēju atbalstu konkurences iestāžu stiprināšanā visās valstīs, kas pilnās burās uzsāka savu gaitu jau pirms pieciem gadiem līdz ar īpašas direktīvas pieņemšanu, sodu politikas pastiprināšanu, tostarp noteicot lielāku iestāžu neatkarību, lietu iztiesāšana tomēr kļūst aizvien ilgāka.

Dienas Bizness uzmanību vērš tikai uz administratīvām tiesvedībām, jo Konkurences padomes lēmumi tieši tiek izskatīti administratīvā kārtībā un pārējie procesi uzskatāmi par saistītiem vai atvasinātiem no sākotnējās konkurences lietas. Tas, ko nešaubīgi parāda Tiesu administrācijas statistika, - konkurences lietu izskatīšanas vidējais ilgums kopš 2019. gada aug.

2019. gadu var uzskatīt par starta punktu Eiropas mēroga pārmaiņām, un, visticamāk, visa sistēma tobrīd strādāja kampaņveidīgi, samazinot lietu vidējo izskatīšanas ilgumu līdz 7 mēnešiem administratīvajās lietās. Jau 2020. gadā lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 17 mēneši. Šobrīd – 2023. gadā - to izskatīšanas vidējais ilgums ir 19 mēneši, pat neievērojot to, ka viena otra desmit gadus ilga lieta pērn tika pārtraukta, nomaksājot soda naudu, lai arī vainu neatzīstot. Ir aktuāls jautājums, vai līdz ar izskatīšanas ilgumu aug arī lietu izskatīšanas kvalitāte, vai lēmumi tādēļ kļūst taisnīgāki un pārliecinošāki, vai arī šāda lietu izskatīšanas paildzināšanās drīzāk saistāma ar uzņēmēju augošo pieredzi.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», pārstāvis Administratīvās rajona tiesā atkārtoti izteicis noraidījumu visam tiesas sastāvam, motivējot to ar objektivitātes principu neievērošanu tiesas izmeklēšanā, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā šodien plkst.10 bija paredzēts turpināt skatīt lietu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Tomēr pirms lietas skatīšanas pēc būtības tika izteiks noraidījums tiesas sastāvam. Patlaban izsludināts pārtraukum līdz plkst.11.30, lai pieņemtu lēmumu par izteikto noraidījumu.

«Biju iesniedzis 23 jautājums Latvijas Arhitektu savienības ekspertam, taču tiesa uzdeva tikai piecus no tiem. Tāpat nav pieprasīts skaidrojums, kas ir »reprezentatīva celtne«, jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Tādējādi rodas aizdomas, ka tiesa objektīvi neveic izmeklēšanas darbības, turklāt rīkojas ļoti pasīvi, nepieprasot visus nepieciešamos dokumentus,» tiesas sēdē norādīja «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze.

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 5%, sasniedzot 65 miljonus eiro (neskaitot PVN), liecina Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Turklāt tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir palicis nemainīgs - aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

«Jau otro gadu pēc kārtas ir vērojams stabils tiešās pārdošanas tirgus pieaugums 5% apmērā, un tas pārsniedz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas pagājušajā gadā pieauga par 4%. Tiešās pārdošanas straujo izaugsmi veicina ne tikai mājsaimniecību ienākumu un privātā patēriņa palielināšanās, bet arī tiešās pārdošanas straujā digitalizācija», uzsver Baltijas Tiešās Tirdzniecības Asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas.

Kā norāda Gintautas Zaleckas, šodien tiešās pārdošanas konsultantiem nav nepieciešams fiziski satikt savus klientus, lai iepazīstinātu ar kādu jaunu produktu vai nodrošinātu konsultāciju, jo to ir iespējams veikt ar interneta palīdzību. Starptautiska sociāli ekonomiska pētījuma rezultāti par tiešo pārdošanu, kas veikts 11 Eiropas valstu tirgos, atklāj, ka gan uzņēmumi, gan viņu izplatītāji arvien efektīvāk izmanto internetu, lai vadītu un attīstītu savu biznesu, kā arī, lai ātrāk sasniegtu savus klientus. Piemēram, kompānijas piedāvā izplatītājiem un klientiem virkni dažādu digitālo rīku, kas ļauj prezentēt un pasūtīt preces, līdz ar to produktu demonstrācijas, kas līdz šim ir viens no visizplatītākajiem tiešās pārdošanas veidiem, kļūst virtuālas, un pārdošanas darījumi notiek sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai citos.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosūtījis vēstuli, kurā iebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Augstākajā tiesā, kā to paredz Saeimā 2.lasījumā pieņemtais likumprojekts grozījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, informē AT.

Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas parakstītajā vēstulē norādīts, ka KNAB priekšnieka izvērtēšanas komisijas lēmums uzskatāms par starplēmumu, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas. Proti, komisija tikai izvērtē ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju un pieņem lēmumu, vai rosināt Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt lēmumu par atbrīvošanu no amata pieņem Saeima, kuras lēmums nav pārsūdzams.

Tiesību sistēmai neatbilstošs ir risinājums, ka pārsūdzams ir procesa ietvaros pieņemtais starplēmums, kas pats par sevi nerada tiesiskas sekas – savus iebildumus pamato Administratīvo lietu departaments. Tāpat vēstulē vērsta uzmanība, ka komisijas sastāvs un tās lēmuma pieņemšanas process nav vērsts uz politisko kritēriju izvērtējumu KNAB priekšnieka darbībā. Tas samazina iespējamās priekšrocības tiesības vienam vai otram politiskajam spēkam Saeimas lēmuma pieņemšanā, tādējādi izslēdzot tiesas kontroles nepieciešamību pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Saeima 17.jūnijā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", ar kuriem ieviesta Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, informē Saeimas Preses dienestā.

Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt tiesas procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā, un tās darbības teritorija būs visa Latvija.

Komerctiesu Latvijā grib jau pēc pusotra gada  

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar...

Eiropas Komisija un Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte.

Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.

Uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.

Nemainot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesu tiesnešu kopskaitu, Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai tiks novirzītas desmit tiesneša amata vietas. Tiesa savu darbību sāks 2021.gadā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nesaskata pārkāpumus VAS «Pasažieru vilciens» (PV) vilcienu iepirkuma konkursā un atstāj bez izskatīšanas uzņēmuma «Stadler Polska Sp.z.o.o» («Stadler») sūdzību par Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.U.» («Talgo») atbilstību iepirkuma nolikumam, liecina IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums.

«Stadler» iesniegumā norādīja, ka no publiski pieejamās informācijas «Talgo» tīmekļvietnē, šī ražotāja komercdarbības virziens attiecībā uz piepilsētas elektrovilcienu ražošanu, kura konstruktīvais ātrums ir no 120 kilometriem stundā līdz 160 kilometriem stundā, ir izveides stadijā. Tādējādi «Stadler» norādīja, ka «Talgo» neatbilst PV iepirkuma nolikumam.

Savukārt PV norādīja, ka tam nerādās šaubas par «Talgo» atbilstību visām iepirkumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, tostarp pieredzei piepilsētas pasažieru elektrovilcienu piegādē atbilstoši sarunu procedūras kandidātu atlases nolikumam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija norādīja, ka «Stadler» iesniegums nesatur faktus, kas norāda uz iespējamo PV pārkāpumu, jo «Stadler» iebildumi tiek pamatoti ar to, ka «Talgo», iespējams, nav pieredzes piepilsētas elektrovilcienu, kuru konstruktīvais ātrums ir no 120 kilometriem stundā līdz 160 kilometriem stundā, ražošanā, taču pieredze šādu elektrovilcienu ražošanā šīs sarunu procedūras ietvaros nav nepieciešama.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Administratīvā rajona tiesa Jelgavā trešdien, 25.aprīlī nolēma līdz 5.septembrim atlikt lietas skatīšanu par trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala Depo būvniecībai izsniegtā būvatļauja.

Kā tiesas sēdē skaidroja tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, tiesai nav radusies pārliecība, ka ir iesniegti visi lietā nepieciešamie dokumenti, tādēļ nav iespējams sākt skatīt lietu pēc būtības.

«Piemēram, trešās personas (SIA Auras centrs) blakusprasībā ir atrodama transporta organizācijas shēma ar pieslēgumu Rīgas ielai. Tiesa vēlas pārliecināties, vai šis un citi lietā trūkstošie dokumenti ir Jelgavas domes rīcībā, un pievienot tos lietai,» pamatoja Birkmanis.

Tiesa uzskata par nepieciešamu uzklausīt ekspertus no Latvijas Arhitektu savienības, lai saņemtu atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, kas ir «reprezentatīva celtne», jo šāds termins minēts lokālplānojumā. Lietas dalībniekiem mēneša laikā būs iespējams sagatavot un iesniegt tiesā interesējošos jautājumus speciālistam, uz kuriem atbildes tiks sniegtas, sākot skatīt lietu pēc būtības.

Šodien ekspluatācijā nodots jaunais Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas nams, kas atrodas Mazajā nometņu ielā 39.

Atklāšanas ceremonijā uzrunu sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka nama rekonstrukcijas laikā Tieslietu ministrijai nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, taču, sadarbojoties ar Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu, tos veiksmīgi izdevās pārvarēt.

Paredzēts, ka jaunajā tiesu namā aktīva darbība sāksies nākamā gada sākumā, kad uz to tiks pārceltas lietas, kas šobrīd atrodas vecajā tiesas ēkā Baložu ielā 14. Taču uz jauno tiesas ēku, visticamākais, netiks pārcelta Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, jo tās izskatīšanā tiek izmantots liels apjoms ar tehniskajiem līdzekļiem, kuru pārvietošana nebūtu ekonomiska, aģentūrai LETA norādīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.