Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Trešdien, 1.februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - darbības teritorijas. Izmaiņas ir saistītas ar 2015.gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus, informē Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Ivulāne.

Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58).

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: «Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi, tiesas apvienojot, tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.»

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, no šā gada 1.oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra, apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūru un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūru.

Kā norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns: "Šāda abu rajona līmeņa prokuratūru apvienošana ļaus ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo tiks likvidēta virsprokurora amata vakance, bet arī veidos saskaņotu izpratni, jo šobrīd jau ir Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Būtiski uzsvērt, ka reorganizācijas rezultātā visi strādājošie darbu saglabās."

Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra atradīsies tajās pašās telpās, kur līdz šim abas prokuratūras, proti, Rīgā, Kalnciema ielā 14.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Ierosināts AS "Rīgas Taksometru parks" tiesiskās aizsardzības process, liecina ieraksts maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības process Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ierosināts 14.februārī.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā informēja, ka uzņēmumam līdz 14.aprīlim tiesā jāiesniedz ar kreditoriem apstiprinātais tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

"Rīgas Taksometru parka" pārstāvji tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu nekomentēja.

"Rīgas Taksometru parks" reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 894 790 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 3,09 miljoni eiro, kas ir par 44,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi bija 570 000 eiro, kas ir par 26,9% mazāki nekā 2019.gadā. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts SIA RBSSKALS Būvsabiedrība maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA ARIS BŪVE.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 27. aprīlī.

SIA RBSSKALS Būvsabiedrība reģistrācijas datums ir 2007.gada janvāris, bet apmaksātais pamatkapitāls – 142,3 tūkstoši eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma darbības veidi ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

2015.gadā kompānijas apgrozījums bija 12,1 miljons eiro, bet zaudējumi – 43,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 92 darbinieki.

Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts budžetā veidoja 95,69 tūkstošus eiro.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Māris Saukāns.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludinājusi SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums atzīt būvmateriālu tirgotāju «Kesko Senukai Latvia» par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Brīvības centrs».

«Brīvības centra» valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks sacīja, ka «Kesko Senukai Latvia» ir parādā uzņēmumam 56 000 eiro par 2017.gadu. «Runa ir par meliem un krāpšanos par vienu no nomas maksas komponentēm - veikala apgrozījumu. Ir bijušas daudzas sarunas, mūs ir barojuši ar solījumiem, taču nevienu dokumentu par Liepājas veikala apgrozījumu tā arī nav varējuši parādīt. Tā ir jauna, lietuviešiem raksturīga biznesa kultūra Latvijā, tāpēc nācās vērsties tiesā,» viņš teica.

Kā norādīja «Kesko Senukai Latvija», SIA «Brīvības centrs» tiesā iesniegtais pieteikums par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu ir pilnībā nepamatots. «Kesko Senukai Latvija» ieskatā SIA «Brīvības centrs» pieteikumam nav tiesiskā pamata, turklāt tas galvenokārt balstās uz nepatiesiem argumentiem un pieņēmumiem, kas nostiprina uzņēmuma pozīciju tam, ka SIA «Brīvības centrs» un tā pārstāvji bez tiesiskā pamata vēlas netaisnīgi iedzīvoties uz kompānijas rēķina.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pasludinājusi AS "Rīgas taksometru parks" par maksātnespējīgu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Maksātnespējas process pasludināts 21.jūnijā, un par maksātnespējas procesa administratori iecelta Natālija Sidorova.

Kreditoru pieteikšanās termiņš noteikts 27.jūlijs.

Jau ziņots, ka 2022.gada 14.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tika ierosināta "Rīgas taksometru parka" tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet 20.aprīlī lieta tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

"Rīgas taksometru parka" pārstāvji tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu aģentūrai LETA iepriekš nekomentēja.

Kompānija "Rīgas taksometru parks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 894 790 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums ierosināt gaļas produktu ražotāja «'Gaļas Meistars'» maksātnespējas procesu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir ķīmisko un pārtikas vielu tirgotājs SIA «HIM LAT».

Aģentūrai LETA neizdevās sazināties ar kompānijas vadību.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa maksātnespējas procesa lietu skatīs šā gada 14.novembrī, plkst.10.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka šā gada 13.septembrī ir apturēta kompānijas saimnieciskā darbība un saskaņā ar pēdējiem Valsts ieņēmuma dienesta datiem uzņēmumam šā gada 7.oktobrī bija 914 454 eiro nodokļu parāds valstij.

2017.gadā «Gaļas Meistars» strādāja ar 4,608 miljonu eiro apgrozījumu, bet kompānijas zaudējumi bija 916 040 eiro.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka uzņēmums ir reģistrēts 2015.gadā un tā pamatkapitāls ir 6000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Sergejs Gromovs.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmumam «Zilā lagūna» ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2.maijā «Zilā lagūna» iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos piekritības noteikumus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Elita Stelte-Auziņa pārbaudīja kompānijas pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un saskaņā ar Civilprocesa likumu nolēma pieņemt pieteikumu un ierosināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem tiesnese «Zilajai lagūnai» noteikusi divus mēnešu - līdz 3.jūlijam - ilgu termiņu.

LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā «Zilā lagūna» apgrozījums bija 4,351 miljons eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 177 152 eiro, pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas.

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Viņi arī tiks brīdināti par apzināti nepatiesu atzinuma došanu.

Tiesa norādīja, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā un neatkarīgā tiesā, kā arī kriminālprocesā nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai.

Savā lēmumā tiesa ekspertiem uzdevusi izlemšanai vairākus jautājumus, piemēram, vai vidējā virsbetona slāņa svars virs pārseguma paneļiem ir lielāks nekā paredzēts projektā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma, noskaidroja aģentūra LETA.

Savukārt daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.

Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.

Apgabaltiesa Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. AT spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam atsavināta preču zīme "Dzintars" un atjaunota maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi, noskaidrots Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tagad lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.

Pērn 23.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Administratora pārstāvji skaidroja, ka tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.