Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir veicis pārbaudi "Daily" pusdienu restorānā Liepājā, Ziemeļu ielā 19, kurā ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA "Baltic Restaurants Latvia", un konstatējis vispārējās higiēnas prasību, kā arī citus ar ēdiena gatavošanu un izsniegšanu saistītus pārkāpumus, informēja PVD pārstāve Ilze Meistere.

Pārbaude restorānā veikta pēc tam, kad tika saņemta informācija par vairākiem saslimšanas gadījumiem uzņēmumā "Lauma Fabrics", kura darbinieki ēduši "Daily" restorānā.

PVD ir paņēmis pārtikas produktu un nomazgājumu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. To rezultāti varētu būt zināmi ne ātrāk kā nākamās nedēļas vidū, teica Meistere.

Viņa norādīja, ka pagaidām nav zināms, vai cilvēku saslimšanu izraisījusi pārtika. PVD atgādina, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Jau ziņots, ka Liepājā ar akūtu zarnu infekciju saslimuši 70 cilvēki, kuri ēduši "Baltic Restaurants Latvia" pusdienu restorānā, kas atradies uzņēmuma "Lauma Fabrics" teritorijā.

Personālvadības tehnoloģiju uzņēmums «Motivio» ir izstrādājis pusdienu apmaksas mobilo lietotni «Motivio Meals»

«Mums visiem ir kāds paziņa, kas neēd pusdienas. Pārāk aizņemts, jātaupa līdzekļi vai kādi citi iemesli, bet rezultāts ir viens – negatīvi ietekmēta veselība, labsajūta un arī darbspējas. Ne velti ir teiciens paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks,» saka Ansis Līpenītis, «Motivio» līdzdibinātājs. Virknē pasaules valstu, piemēram, Čehijā, Polijā, Slovākijā un Ungārijā apmaksātas darbinieku pusdienas ir populārākais darbinieku labums. Latvijā daži lielie uzņēmumi ir izveidojuši savas ēdnīcas, bet mazāki uzņēmumi dažreiz mēdz noslēgt līgumu ar vienu ēdnīcu, kurā darbiniekiem pieejamas pilnībā vai daļēji subsidētas pusdienas. Ārzemēs ir populāras pusdienu kartes, kas darbiniekiem ļauj izvēlēties pusdienot dažādās vietās, saglabājot darba devēja apmaksātu pusdienu iespēju.

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs «Stock Pot» maijā plāno atvērt savu trešo ēdināšanas vietu - Ģertrūdes ielā, 200 metrus no oriģinālā «Stock Pot». Vēl viena «Stock Pot» vieta atrodas Pārdaugavā, Dzirciema ielā.

Sākumā šī vieta būs paredzēta vairāk kā telpu paplašinājums. «Stock Pot» jaunā ēdināšanas vieta būs atvērta tikai pusdienu laikā, taču nākotnē tiks domāti risinājumi par ilgāku darba laiku.

Ar jauno telpu palīdzību ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs plāno palielināt apgrozījumu par 50%.

Šajās telpās iepriekš jau ir bijusi ēdnīca, labi aprīkota virtuve, kura pieder telpu īpašniekam. «Stock Pot» saimnieki paši iegādāsies tikai traukus un virtuves piederumus.

Kopš 2012. gada 16. janvāra «Stock Pot» mērķis ir palicis nemainīgs - veidot pusdienu piedāvājumu, izmantojot Tuvo Austrumu, Indoķīnas, Kaukāza kalnu un Vidusjūras valstu garšas. «Stockpot» ideju realizē precēts pāris Linda un Ričards Džonsoni, kas abi kopā daudz ceļojuši un izgaršojuši pasauli, līdz kādā brīdī nolēmuši savu garšu pieredzi un uztveri nodot arī citiem.

Biznesa ideju par kafejnīcu, kurā biroja darbinieki varētu nobaudīt veselīgu maltīti Roberts Raubiško lolojis jau sen. «Ilgus gadus strādāju ofisos un tolaik saskāros ar problēmu, ka ne vienmēr bija iespējams ieturēt veselīgas pusdienas, kas dotu enerģiju, nevis nogurdinātu. Pusdienas maksāja vai nu pārlieku dārgi vai arī tās bija piesātinātas ar nevajadzīgām taukvielām,» stāsta Roberts, SIA Smartfood līdzīpašnieks.

Ēdināšanas biznesā bez profesionāla pavāra nevar iztikt, tādēļ viņš aktīvi meklējis partneri, izmantojot paziņu ieteikumus un kontaktus. Un tādu arī atradis – ar desmit gadu darba pieredzi un vēlmi izveidot savu uzņēmumu. Jautāts par risku uzsākt biznesu kopā ar nepazīstamu cilvēku, šefpavārs Artūrs Beķeris atrauc, ka tas ir pat labāk, nekā strādāt kopā ar labāko draugu. Tandēms ir izveidots: Roberts atbild par mārketingu un finansēm, bet Artūrs – lai virtuvē valdītu kārtība un klientiem tiktu pasniegts kvalitatīvs ēdiens.Smartfood koncepts – veselīgā uztura ātras apkalpošanas pusdienu restorāns, turklāt ēdienkartē skaidri norādīts, cik daudz kalorijas satur katrs no ēdieniem.

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

“Preses Nama Kvartāla” attīstītāji parakstījuši nomas līgumu ar Lietuvas pusdienu restorānu “iLunch”.

Uzņēmuma ēdināšanas telpas 315 m2 platībā būs izvietotas biznesa kvartāla ēdināšanas jeb Food Court zonā Ātrijā.

Db.lv jau vēstīja, ka pusdienu restorāns “iLunch” tiks atvērts arī jaunuzceltajā biznesa centrā Gustavs.

“Esam gandarīti, ka Latvijas tirgū un mūsu ēdināšanas zonai pievienojas jauns spēlētājs – ikdienas pusdienu restorāns “iLunch”. Uzņēmums pozitīvi sevi apliecinājis mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, un ticam, ka tas iekaros arī rīdzinieku sirdis. Vēlamies kvartāla apmeklētājiem nodrošināt daudzpusīgu pieredzi, gan iespēju ieturēt maltīti, baudīt dzērienus un uzkodas uz vietas vai ceļā, gan plānot tikšanās un pasākumus plašā ēdināšanas zonā ar daudzveidīgu kafejnīcu un restorānu klāstu. Šī zona atradīsies stiklotā ātrijā, kas savienos biroju ēku ar multifunkcionālo centru,” stāsta Irēna Viļuma, projekta “Preses Nama Kvartāls” galvenā izpilddirektore.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Pēdējos gados audzis uzņēmumu pieprasījums pēc biznesa pārtraukšanas apdrošināšanas, liecina apdrošinātāju dati.

Jāpiebilst, ka uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana sedz finansiālos zaudējumus, ko izraisījis negadījums un kas uzņēmējam radušies biznesa darbības dīkstāves rezultātā.

Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības Ergo datiem, Latvijā īpaši straujš pieprasījums pēc uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas bija 2010.gadā, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu pieauga pat par 70%. 2012.gadā, salīdzinājumā ar 2011.gadu pieprasījuma pieaugums pēc šī apdrošināšanas veida ir bijis mērenāks – vidēji par 14%, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Inese Kronberga.

«Tirgū ir manāma interese par šo produktu, un to apliecina arī pērnā gada rezultāti, kur vērojams pieaugums gan prēmiju, gan klientu skaita ziņā,» norāda arī AAS Balta īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis, piebilstot, ka kopumā joprojām lielākajai daļai uzņēmēju trūkst izpratnes par šo produktu, it īpaši mazā un vidējā biznesa segmentā.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Investējot 40 tūkstošus eiro kosmētiskajā remontā, pēc divu nedēļu darbības pārtraukuma durvis ver «Valtera Restorāns».

Lai gan tieši tagad norit Rīgas Restorānu nedēļa, tas šefpavāru Valteru Zirdziņu nesatrauc, jo pats to novērtē kā sava veida akciju, kurā nepiedalās jau vairākus gadus.

«Valtera Restorāna», kas atrodas senā ēkā Vecrīgā, jauno interjeru veidojusi dizainere Anda Ozoliņa. Restaurētas mēbeles, atsegts trīsdesmito gadu flīžu grīdas segums, vietām ieklāts jauns. Lielas pārmaiņas paveiktas, pateicoties gaismas un skaņu speciālistu iesaistei. Jaunos gaismas ķermeņus no Francijas izvēlējusies dizainere A.Ozoliņa, savukārt daži izgatavoti vietējā galdniecībā.

Visas vasaras garumā šefpavārs Valters Zirdziņš sadarbojās ar fotogrāfu, kas iemūžināja gan maizes cepšanu no dabīga ierauga, gan noliktavas produktus, un tagad darbi lielformātā apskatāmi vakariņotājiem. V. Zirdziņš norāda, ka tās nav tikai «gleznas», bet stāsta par restorānā notiekošo.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

IKEA ir ne tikai plaši pazīstams mājokļa iekārtojuma risinājumu uzņēmums, bet ietver arī vienu no pasaulē lielākajām restorānu ķēdēm. Zviedrijas uzņēmums pircējiem reizē piedāvā gan iepirkšanās pieredzi veikalā, gan Zviedru restorāna un Zviedru bistro apmeklējumu.

Paplašinot darbību ēdināšanas jomā, uzņēmums Latvijā ievieš jaunumu – svaigi ceptas picas.

Uzņēmums, ievērojot vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, paplašinot ēdienkarti un iekļaujot tajā arī picas, ieguldījis ap 90 tūkstošiem eiro. Atkarībā no pircēju atsauksmēm picu IKEA ēdienkartē paredzēts iekļaut arī Igaunijā un Lietuvā.

“Ēdināšana ir svarīga IKEA darbības daļa, kas uzlabo pircēju pieredzi un palielina apmeklētāju plūsmu. Veikalos, kuru platība mērāma desmitos tūkstošu kvadrātmetru, vēlamies visai ģimenei nodrošināt ērtības, piedāvājot iespēju nobaudīt brokastis, pusdienas vai vakariņas Zviedru restorānā vai ātri un ērti iegādāties karstas vai aukstas uzkodas Zviedru bistro. Un no piektdienas, 6. oktobra, IKEA veikalā piedāvāsim arī svaigi ceptas picas,” stāsta IKEA ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.

Apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance Igaunijā un tās filiāļu Latvijā un Lietuvā peļņa 2016. gadā bija 13,6 miljoni eiro (2015. gadā – 20 miljoni eiro), informē apdrošinātājs.

Apdrošināšanas sabiedrības parakstītās bruto prēmijas Baltijas tirgū 2016. gadā bija 130,8 miljoni eiro (2015. gadā – 133,2 miljoni eiro).

Savukārt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) bruto parakstīto prēmiju apmērs 2016. gadā bija 26,6 miljoni eiro (2015. gadā 28,1 miljons eiro).

If kombinētais rādītājs Baltijā pagājušajā gadā bija 90,1 % (iepriekš 86,4 %). Savukārt If P&C Insurance AS zaudējumu rādītājs 2016. gadā bija 64,0 % (iepriekš 59,6 %), bet izdevumu rādītājs 26,0 % (iepriekš 26,8 %).

2016. gadā If Grupas tehniskais rezultāts, iekļaujot ieguldījumu darbību, bija 6 227 miljoni zviedru kronu (2015 .gadā – 5 753 miljoni zviedru kronu), kombinētais rādītājs – 84,4 % (iepriekš – 85,4 %), bet apdrošinātāja peļņa pirms nodokļu samaksas bija 12 387 miljoni zviedru kronu (2015. gadā – 8 589 miljoni zviedru kronu), iekļaujot 4 044 miljonu zviedru kronu peļņu, kas saistīta ar akciju pārdošanu saistītajā uzņēmumā Topdanmark Sampo 2016. gada septembrī.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu vairākumu otrdien apstiprinājis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā bloka dalībvalstu līderu izvēlēto kandidāti Urzulu fon der Leienu.

Par līdzšinējo Vācijas aizsardzības ministri balsoja 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.

1.novembrī 60 gadus vecā Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.

«Uzdevums, kas mūs gaida, liek man justies necienīgai,» atzina Leiena, vienlaikus izskatot pateicību tiem deputātiem, kas izšķīrušies viņu atbalstīt.

Pirms balsojuma, pēdējo reizi cenšoties pārliecināt EP deputātus, balsot par savu kandidatūru, Leiena solīja «klimata neitrālu Eiropu līdz 2050.gadam, sociālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, Eiropu, kas izmanto visu savu potenciālu, Eiropu, kas ieguvusi jaunu eiropeiskās demokrātijas impulsu, un stipru Eiropu, kas aizsargā mūsu eiropeisko dzīvesveidu».

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.