Jaunākais izdevums

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Vislielāko biļešu cenu kāpumu šogad varētu piedzīvot vokāli simfoniskās mūzikas koncerts. Ja 2018.gadā dārgākās biļetes uz šo koncertu maksāja 35 eiro, bet tāpat varēja iegādāties lētāko grupu biļetes par 5, 7 un 10 eiro, tad šogad svētku rīkotāji uz koncertu "Šūpulis" dārgākās biļetes piedāvā par 90, 75 un 60 eiro, bet lētākā biļete maksās 20 eiro. Līdz ar to dārgākās biļetes cena ir vairāk nekā dubultojusies, bet lētākās biļetes cena ir augusi četras reizes. Turklāt atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem šogad vokāli simfoniskās mūzikas koncerts no "Arēnas Rīga" ir pārcelts uz Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku, līdz ar to klātienē šo koncertu varēs apmeklēt arī ievērojami mazāk skatītāju.

Otrs cenu pieauguma "rekordists" ir skatuviskās dejas lielkoncerts, kurš jau otros svētkus pēc kārtas notiks "Arēnā Rīga". Uz skatuviskās dejas lielkoncertu "Balts" šogad dārgākās biļetes būs pieejamas par 70, 60 un 50 eiro, bet lētākā biļete maksās 20 eiro. 2018.gada svētkos dārgākās biļetes uz skatuviskās dejas koncertu "Vēl simts gadu dejai" maksāja 35 eiro, bet lētākās biļetes bija pieejamas arī par 5, 7 un 10 eiro. Līdz ar to, līdzīgi kā vokāli simfoniskās mūzikas koncertā, dārgākās biļetes cena ir dubultojusies, bet lētākās biļetes cena augusi četras reizes.

Tradicionāli biļetes visātrāk tiek izpirktas uz Deju svētku lielkoncertu stadionā "Daugava". Šogad rīkotāji iecerējuši piedāvāt divus koncertus "Mūžīgais dzinējs" par atšķirīgām cenām. Dienas koncertā dārgākās biļetes maksās 65 un 50 eiro, bet lētākā - 20 eiro. Savukārt uz vakara koncertu dārgākās biļetes tiks piedāvātas par 100 un 80 eiro, bet lētākā maksās 25 eiro. Savukārt lielkoncerta ģenerālmēģinājums būs pieejams tikai svētku dalībniekiem, samaksājot 20 eiro.

2018.gadā Deju svētku lielkoncerta "Māras zeme" abos koncertos dārgākās biļetes maksāja 65 un 55 eiro, bet lētākā - 15 eiro. Uz ģenerālmēģinājumu biļetes maksāja no 45 līdz 7 eiro. Īpaši demokrātiskas cenas bija 2013.gada svētkos, kad deju lielkoncerta ģenerālmēģinājumu varēja apmeklēt, maksājot 1 un 3 latus jeb 1,4 un 4,3 eiro.

Līdz ar to šā gada svētkos uz Deju svētku lielkoncerta vakara koncertu dārgākā biļete maksā pusotru reizi vairāk nekā 2018.gadā un gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2013.gada svētkos. Savukārt lētākā biļete ir sadārdzinājusies par 67%, salīdzinot ar 2018.gadu, un ir teju sešas reizes dārgāka par lētāko biļeti 2013.gada svētkos.

Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem, šogad Mežaparka Lielajā estrādē notiks ne tikai noslēguma koncerts, bet arī koru lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš". Uz šo koncertu cenas ir nedaudz zemākas nekā uz noslēguma koncertu "Kopā augšup", kā arī ir pieejamas nevis piecas, bet septiņas biļešu cenu grupas. Uz koru lielkoncertu "Tīrums. Dziesmas ceļš" biļetes varēs iegādāties, sākot no 70 līdz 15 eiro.

Tāpat publika varēs vērot abu lielkoncertu Mežaparka Lielajā estrādē ģenerālmēģinājumu. Uz "Tīrums. Dziesmas ceļš" ģenerālmēģinājumu biļetes varēs nopirkt no 40 līdz 15 eiro, bet uz "Kopā augšup" ģenerālmēģinājumu - no 45 līdz 15 eiro.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos būs arī maksas pasākumi, kuros biļešu cenas, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, ir nedaudz samazinājušās.

Piemēram, tāds būs kokļu mūzikas lielkoncerts "Laika upe", uz kuru biļetes varēs nopirkt no 20 līdz 12 eiro. Samazinājums gan varētu būt skaidrojams ar to, ka šogad lielkoncerts notiks Ķīpsalas hallē. 2018.gadā, kad tas notika Dailes teātrī, biļetes maksāja no 35 līdz 10 eiro.

Zemākas cenas nekā iepriekšējos svētkos biļetēm būs arī uz pūtēju orķestru koncertu Lielajā Ģildē un vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncertu "Hanzas peronā".

Īpašu ažiotāžu sociālajos tīklos šogad ir izraisījusi organizatoru iecere XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku gājiena maršrutā izvietot tribīnes, kurās vietas varēs iegādāties par 25 eiro. Tāpat šogad varēs iegādāties biļetes uz svētku atklāšanas koncertu, kurš tiek rīkots īpaši dalībniekiem un kurā uzstājas populāri mākslinieki, samaksājot 40 eiro. Tiesa arī 2018.gadā uz šo koncertu varēja iegādāties biļetes, samaksājot 25 eiro. Savukārt 2013.gadā varēja iekļūt īpašā gājiena tribīnē un kopā ar svētku virsvadītājiem vērot gājienu, samaksājot 30 latus jeb 42,7 eiro.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu norisināsies no 30.jūnija līdz 9.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 12.jūnijā, tirdzniecībā nonāks iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Ertmane.

No pirmdienas plkst.10 publiskajā tirdzniecībā būs pieejamas biļetes uz koru lielkoncertu "Tīrums. Dziesmas ceļš" un tā ģenerālmēģinājumu, uz noslēguma koncertu "Kopā Augšup" un tā ģenerālmēģinājumu - teju 2000 biļešu, uz deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" - vairāk kā 1000 biļešu, deju lielkoncertu "Balts" - vairāk kā 700 biļešu uz katru koncertu, un citiem pasākumiem.

Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu varēs iegādāties ne vairāk kā četras biļetes. Kopīgais vienā pirkumā nopērkamo biļešu skaits - 20. Biļešu tirdzniecību nodrošina "Biļešu paradīze".

No 12.jūnija ikvienam interesentam būs iespēja iegādāties biļetes arī uz tautas lietišķās mākslas izstādi "Mēs", kas no 1.jūlija līdz 30.jūlijam būs skatāma Sporta ielā 2. Ieejas biļeti iegādāties varēs arī pie ieejas izstādē. Svētku dalībniekiem izstādi būs iespējams apmeklēt bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Biļešu serviss” 27.martā iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB) iesniegumu, kurā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lēmumu par atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarētāju – SIA “Biļešu paradīze”.

SIA “Biļešu serviss” iesniegumā UIB norāda, ka SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums ir nepamatoti lēts, LNKC acīmredzami kļūdaini vērtējis SIA “Biļešu paradīze” finanšu piedāvājumu un nesniedz SIA “Biļešu serviss” informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos. Ja LNKC būtu ievērojis Publiskā iepirkuma likuma (PIL) 37.panta otrās daļas 2.punkta, 41.panta pirmās daļas un 53.panta prasības piedāvājumu vērtēšanas gaitā, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtu noraidāms un SIA “Biļešu serviss” ar lielāku piešķirto punktu skaitu būtu ieguvis tiesības slēgt Konkursa iepirkuma līgumu.

Dziesmu un deju svētku biļetes tirgos Biļešu paradīze 

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu...

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine skaidro, ka iesniegumā UIB norādīti vairāki faktori: "Viens no tiem - konkursa uzvarētāja piedāvājums ir nepamatoti lēts, vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti par EUR 0,00, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. Piemēram, SIA “Biļešu paradīze” savā piedāvājumā EUR 0,00 cenu norādījis tādās sadaļās, kā: - Biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas (Kritērijs D),- Izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas (Kritērijs E),- Biļešu un ielūgumu sagatavju cena (izdrukas un elektroniskā veidā ar vai bez norādītas vērtības (cenas)) (Kritērijs G).Citiem vārdiem sakot, par velti piedāvā šajās finanšu piedāvājuma pozīcijās algojamo personālu un aprakstītās darbības. Acīmredzams, ka EUR 0,00 cena šajos kritērijos nespēj segt kaut minimālākās darba spēka izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar darbinieku sociālo aizsardzību un tiesībām. Šāda nepamatoti lēta cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus un ir pamats piedāvājuma noraidīšanai PIL 53. panta ceturtās daļas kārtībā. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem kritērijiem, kur nav iekļautas izmaksas jeb piedāvājumā norādītā cena ir EUR 0,00 – izbraukuma tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai, biļešu un ielūgumu sagatavju sagatavošanai.

Pie tam, vairākās sadaļās norādot cenu EUR 0,00, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtībā “salauž” konkursa uzvarētāja noteikšanai paredzēto matemātisko formulu, kura acīmredzami nav paredzēta gadījumam ar EUR 0,00 cenu, kā rezultātā visi citi piedāvājumi neatkarīgi no to summas ir vērtējami ar 0 punktiem, kas nav samērīgi. Tādā veidā ir pārkāpts PIL 2. panta 2. punktā nostiprinātais un IUB un tiesu praksē regulāri konkretizētais vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāpat SIA “Biļešu serviss” nav saņēmis pieprasīto informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos.”

Izvērtējot visus faktorus, SIA “Biļešu serviss” iesniedzis UIB lūgumu atcelt atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” rezultātus un atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija var un māk pelnīt ar lielajiem sporta un kultūras pasākumiem?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors,18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru