Pakalpojumi

Pavāri piedāvā lētas alternatīvas skolu pusdienām

Ilze Žaime,01.10.2019

Jaunākais izdevums

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Pavāres izstrādāts pusdienu piedāvājums, kurā ietilpst truša zupa ar pupiņām un dārzeņiem, ķirbju-tomātu salāti un deserts - jogurta panna cotta ar brūkleņu marmelādi un auzu pārslām, vienai porcijai izmaksā EUR 1,69.

Savukārt, S. Riškovas kolēģis, šefpavārs Raimonds Zommers prezentēja skolas pusdienu piedāvājumu, kurā ietilpa buljonā sautēta cūkgaļās karbonāde, kartupeļu-ziedkāpostu biezenis, gurķu salāti, spinātu smūtijs un maizes šķēle, kas kopā izmaksātu EUR 1,91.

Skolu pusdienu valsts nodrošinātais līdzfinansējums sedz tikai EUR 1,40, taču S. Riškova iesaka kompensēt nedaudz dārgākās maltītes, citu dienu tās aizstājot ar izdevīgākiem piedāvājumiem.

Pavārs Romans Ugļaņica iepazīstināja ar viņa radītu veģetāru pusdienu piedāvājumu, kurā ietilpa ceptu tomātu zupa ar pētersīļu pesto, krēmīgi rīsi ar riekstiem un rudens veltēm, kā arī linsēklu bulciņa, kas kopā izmaksā EUR 1,21.

S. Riškova ir pārliecināta, ka līdz šim rekomendēto veģetāro pusdienu piedāvājumu vienu reizi nedēļā var aizstāt ar divām reizēm nedēļā. Tas būtu gan veselīgs, gan draudzīgs risinājums budžetam, sniedzot lielākas iespējas pavāriem.

Ir arī tehniski paņēmieni, kā samazināt virtuves darba izmaksas, izvēloties pareizo virtuves aprīkojumu.

Arī Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pasākumā uzsvēra, ka, «ja sāksim katru dienu ar kārtīgu maltīti, tādu maltīti, ko ir ēduši mūsu senči un kas satur tos produktus, ko paši esam izaudzējuši, vienmēr varēsim justies labi, jo tas ir dabiski un mums ierasts,» piemetinot, ka «diemžēl, ikdienas steigā bieži vien par to aizmirstam».

Tieši likumdošanas prasības ir tās, kas atbalsta gardu un veselīgu maltīšu ieviešanu skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Kā instruments, ar kā palīdzību panākt pārmaiņas, ir radīts zaļais publiskais iepirkums, kuru izmantojot, var piesaistīt līdzekļus, lai bērniem nodrošinātu nevis lētāko, bet saimnieciski izdevīgāko variantu.

J. Simanovska, pētniece un projektu eksperte atklāj - analizējot 100 izglītības iestāžu sadarbības partnerus un veiktos pārtikas iepirkumus, secināts, ka 97% gadījumu nav izmantotas tās iespējas, ko sniedz Ministru kabineta noteikumi. Zaļā publiskā iepirkuma noteikumi paver tādas iespējas kā sezonālas, bioloģiskas pārtikas nodrošināšana, kas tiek piegādāta videi draudzīgā iepakojumā.

Kā videi draudzīgāko eksperte izceļ bioloģisko pārtiku. Taču pētījums atklāj, ka līdz šim bioloģiskā pārtika atsevišķi parādījusies tikai 4% iepirkumu.

Viņa uzsver, ka labs piemērs, kā veicināt taupīgu resursu izmantošanu un veselīgākus ēšanas paradumus, esot iespēja skolēniem ļaut izvēlēties sev vēlamo porciju - no tiem veselīgajiem produktiem, kas ir piedāvājumā. Tam par piemēru varot minēt Pļaviņu novada ģimnāziju, kas uz šādu sistēmu jau ir pārgājusi. Lai gan adaptācijas periods ilga pusgada garumā, tagad ir novērojams pozitīvs efekts, kas sekmējas labākus skolēnu ēšanas paradumos.

Savukārt Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde «Priedīte», pateicoties zaļajam publiskajam iepirkumam, iekļaujoties budžetā (EUR 1,99 par trīsreizēju ēdināšanu) nodrošina, ka maltītēs tiek iekļauta 100% bioloģiska maize, 60% bioloģiski piena produkti un 80% bioloģiski audzēti dārzeņi, par pamatu īstenojot ilgtermiņa sadarbību ar bioloģiskajām zemnieku saimniecībām, kādas Latvijā ir četri simti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pirmais Latvijas šefpavārs iekļūst pasaules prestižākā pavāru konkursa Bocuse d’Or finālā

Db.lv,04.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāna “Ferma” šefpavārs Nils Ģēvele ir pirmais Latvijā, kurš iekļuvis pasaulē prestižākā kulinārijas konkursa Bocuse d’Or finālā, izvirzot mūsu valsti starptautiskās kulinārijas elites priekšgalā.

Konkursa fināls notiks 2025. gada 26. un 27. janvārī Francijas pilsētā Lionā, un tajā par uzvaru cīnīsies labākie pavāri no 20 valstīm.

“Man ir liels gods šajā konkursā būt starp pasaulē labākajiem šefpavāriem, no kuriem lielākā daļa ir “uzauguši” Michelin zvaigžņu restorānos, kamēr Latvija vēl ir šī ceļa sākumā. Turklāt tajā var sastapt tādus slavenus šefpavārus kā Tomass Kellers vai Daniels Boluds, kuru pavārgrāmatas stāv manā grāmatplauktā un kuri arvien turpina iedvesmot. Es priecājos par iespēju demonstrēt mūsu valsts kulinārijas mākslu pasaules mērogā, bet vienlaikus tas ir arī liels izaicinājums, jo konkursos var pamanīt un novērtēt gan savu, gan Latvijas kolēģu, gan pasaules šefpavāru profesionālo līmeni,” stāsta Nils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Komentāri

Pievienot komentāru