Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins
Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:
Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?
Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.
Un tomēr, kāda ir jūsu atbilde skeptiķu argumentam, ka jūras pārvadājumi ir daudzkārt lētāki, tādēļ dzelzceļam varētu būt grūti konkurēt ar tiem?
Jā, jūras pārvadājumi ir lētāki, taču daudz ko nosaka apjomi. Viens kuģis pārvadā 20 000 TEU, bet viens konteinera vilciens (42 konteineri) – 82 TEU. Tā ka cenas pilnībā nekad neizlīdzināsies. Taču, ja produkcija tiek ražota Ķīnā, situācija ir nedaudz cita. Piemēram, ja ražotne atrodas Ķīnas pilsētā Čendu, bet tās pircējs ir Varšavā vai Budapeštā, tad dzezceļa pārvadājumi var būt lētāks risinājums nekā jūras. Jo no Čendu līdz tuvākajām ostas pilsētām ir 3000 kilometri, un par šo ceļu ir jāmaksā. Tad no ostas krava ar kuģi dodas uz Hamburgu, tad pa sauszemi uz Gdaņsku un tad uz Varšavu. Par visu šo komplicēto loģistikas risinājumu ir jāmaksā. Līdz ar to, piemēram, no Čendu uz Eiropu vilciena pārvadājumi izmaksās lētāk, jo tas ir vienkāršāks risinājums. Tiesa, Ķīnas valdība subsidē transporta pārvadājumus, taču pat ar šīm subsīdijām dzelzceļa pārvadājumi ir pietiekami konkurētspējīgi. Īpaši tādēļ, ka klienti nevēlas gaidīt septiņas nedēļas.
Šogad DHL atklāja jaunu dzelzceļa līniju Zīda ceļa ietvaros. Vai varat par pastāstīt sīkāk?
Jā, jaunā dzelzceļa līnija savieno Ķīnas pilsētu Šeņdžeņu (Shenzhen) ar Minsku. Ceļš aizņem 12 dienas. Jāteic, ka pašlaik ir 39 līnijas, kas savieno 20 Ķīnas pilsētas ar 15 Eiropas pilsētām, un DHL tirgus daļa transeiropas dzelzceļa pārvadājumos ir 20%. DHL grupa pie šādu dzelzceļa līniju izveides darbu sāka jau 2008. gadā un katru gadu tiek atvērta kāda jauna līnija. Pašlaik noris darbs pie jaunas līnijas izveides, kas savienos Ķīnu ar Baltijas valstīm.
DHL ir veikusi investīcijas Horgosas ostā (Kazahstāna) jauna loģistikas centra izveidē. Cik nozīmīgs ir šis loģistikas centrs un vai Latvijai arī vajadzētu piedalīties ar savām investīcijām?
DHL grupa strādā ciešā sadarbībā ar Kazahstānas dzelzceļu. Horgosa ir lielākā Zīda ceļa iekšzemes osta. Tā ka loģistikas centra izveide Horgosā ir ļoti nozīmīga Zīda ceļa infrastruktūras sastāvdaļa. Tajā ir modernākais kravu terminālis. Ja raugāmies uz Horgosas ģeogrāfisko novietojumu, tad tuvākie kaimiņi ir Ķīna, Krievija un Centrālāzijas valstis. Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna ietilpst vienā muitas savienībā. Tas atvieglo kravu plūsmu, jo ir vienotas muitas procedūras. Ja runājam par Ķīnu, tad tās teritorija ir milzīga – 6000 kilometru no valsts austrumiem līdz rietumiem. Tas ir garš ceļš, kas aizņem teju pusi no kopējā ceļa garuma uz Eiropu. Taču no Horgosas līdz Rīgai ceļš ilgs vien septiņas dienas. Tā ka kravu ceļš caur Horgosu būs ievērojami ātrāks nekā caur Ķīnu. Ja jūs jautājat par Latvijas investīcijām Horgosā, man atbilde ir – ja jūs vēlaties būt kravu distribūcijas centrs Baltijas un Skandināvijas reģionam, tad tā varētu būt laba izvēle. Tas nozīmē, ka produkciju, kas ierodas Horgosā, ar vilcienu nogādā Rīgā un tālāk jau uz Skandināviju.
Visu interviju Rīga ir svarīga kā izeja uz Skandināviju lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.