Jaunākais izdevums

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Kāda ir situācija ar darbaspēka pieejamību veselības aprūpē?

E. Pole: Saskaņā ar ārstu reģistra datiem, ārstu mums ir pietiekami. Cits jautājums, cik vienmērīgi tie ir izvietoti valsts teritorijā, cik no ārstiem strādā publiskajā sektorā un sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. Vidējā personāla trūkums gan ir ļoti izteikts, un tas ir kritisks.

A. Biruma: Visvairāk trūkst vidējā medicīniskā personāla, tā trūkums jau ir kritisks. Mums regulāri ir ap 50 līdz 80 medmāsu vakanču. Ir bijuši gadījumi, ka operāciju māsu trūkuma dēļ nevar notikt operācijas.

Vai jūs piekrītat E. Polei, ka ārstu Latvijā ir pietiekami?

A. Biruma: Pagaidām jā, taču vairākās specialitātēs, īpaši zemāk apmaksātās, ir arī ārstu trūkums.

E. Pole: Es gribu precizēt – ārstu ir pietiekami saskaņā ar ārstu reģistra datiem, taču mēs nezinām, vai viņi visi dzīvo un strādā Latvijā. Turklāt vairākās specialitātēs liela daļa ārstu ir tuvu pensionēšanās vecumam.

E. Kalniņa: Darba intervijās es sastopu augstskolu beidzējus, un katrs trešais stāsta, ka mācās vācu vai somu valodu un gatavojas strādāt ārpus Latvijas. Pēdējos trīs gadus ir ļoti izteikta šāda tendence.

I. Grope: Es gan teiktu, ka no tiem studentiem, kas iestājas rezidentūrā, ļoti niecīga daļa aizbrauc uz ārvalstīm, vairums rezidentu paliek Latvijā un ar to arī saista savu darba dzīvi. Ir, protams, rezidenti, kas jau pirmajā gadā dodas prom, visbiežāk uz Vāciju, bet tā noteikti nav tendence. Runājot par ārstu pietiekamību, no augstskolas viedokļa ministrija dara pietiekami daudz. Rīgā ārstu ir pietiekami. Ja pirms trim gadiem mums bija četri rezidenti, kuriem bija līgums ar kādu reģionālo slimnīcu, tad šogad mums ir 101 rezidents ar šādu līgumu. Ir pieprasīta Liepāja, Daugavpils, Madona, Ventspils, Rēzekne, Cēsis, pat Balvi. Jo reģionālās slimnīcas piedāvā lielāku atalgojumu un labākas sociālās garantijas nekā Rīgas slimnīcas. Pašvaldības piedāvā gan bērnudārzu, gan dzīvesvietu, gan darbavietu dzīves biedram. Mums augstskolā ir izveidota brīvo darba vietu platforma, kur redzams, kādas slimnīcas kādas specialitātes ārstus meklē un kas viņiem tiek piedāvāts.

Cik Stradiņa slimnīcā medmāsa nopelna par vienu slodzi?

A. Biruma: Tie ir 3,30 eiro bruto par vienu stundu. Lielākā daļa māsu strādā pagarināto normālo darba laiku.

I. Grope: Es varu pateikt jauno speciālistu (ārstu) algas reģionālajās slimnīcās. Balvos tie ir 2000 eiro, Daugavpilī – 1500 eiro, Rēzeknē – 1500 līdz 2000 eiro. Turklāt runa ir par neto algu. Piemēram, Bērnu slimnīca, kur ārsti saņem mazāk par 1000 eiro, algu ziņā noteikti nevar konkurēt ar reģionālajām slimnīcām.

E. Striks: Liepājas slimnīca ir viena no spēcīgākajām reģionālajām slimnīcām, mums ir gan neiroķirurģija, gan mugurkaula ķirurģija u.c. Ārstu nodrošinājums mums ir samērā labs, pagaidām mēs rezidentiem nemaksājam par studijām. Taču ar vidējo medicīnisko personālu mums ir problēmas, lai arī Liepājā ir RSU filiāle, kurā tiek sagatavotas medicīnas māsas. Māsu skolu beidzēji nelabprāt nāk strādāt uz slimnīcu, jo darbs ir smags un intensīvs. Līdzīga problēma ir ārstu palīgiem. Ja runājam par rezidentu piesaisti, tad mums sadarbībā ar pašvaldību jau kopš 2008. gada ir dzīvokļu programma, kuras ietvaros jaunajiem speciālistiem tiek piedāvāti dzīvokļi, kuru īri sedz slimnīca, bet jaunie ārsti paši maksā tikai komunālos pakalpojumus. Katru gadu slimnīcas maksātā daļa samazinās par 10% un ārsta daļa pieaug, jo piecu sešu gadu laikā ārsti jau ir iedzīvojušies. Tāpat slimnīcā darbinieku bērniem ir bērnu rotaļu grupa. Mēs arī apmaksājam saviem darbiniekiem apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanu. Ir arī piemaksa par darba intensitāti. Jānorāda, ka rezidenti nāk ļoti labi sagatavoti un uzreiz jau ir spējīgi patstāvīgi strādāt.

Vai Stradiņa slimnīca arī saviem rezidentiem piedāvā kādus papildu labumus līdztekus atalgojumam?

A. Biruma: Praktiski neko, jo mēs to nevaram atļauties. Pašvaldība šajā ziņā mums neko nepalīdz un pretī nenāk. Gluži otrādi, mums nākas aprūpēt ilgstoši gulošus cilvēkus, kurus tuvinieki nevēlas ņemt uz mājām. Šiem cilvēkiem būtu jānodrošina sociāla aprūpe, taču pašvaldība to nekādi nerisina. Tur arī aiziet tā nauda, kuru varētu izmantot rezidentu piesaistei un atbalstam. Vēl jāmin, ka mūsu slimnīcā nonāk vissarežģītākie pacienti, ar kuriem reģioni netiek galā, bet tarifi ir visiem vienādi. Turklāt jāņem vērā, ka Rīgā dzīvošanas izmaksas ir dārgākas.

Kāda ir situācija Austrumu slimnīcā?

E. Pole: Ļoti līdzīga. Mums ir spēcīgs darba koplīgums, kurā ir paredzētas piemaksas par darba stāžu. Tomēr atalgojuma ziņā ar reģioniem mēs nevaram konkurēt. Rīgā ir divas neatliekamās palīdzības slimnīcas, kas ir pat trīs līmeņu slimnīcas. Taču samaksa par pakalpojumiem tiešām visiem ir vienāda. Runājot par papildu stimuliem, Rīga kā galvaspilsēta vienmēr būs pievilcīga, turklāt universitāšu slimnīcu ārsti nereti ir arī mācībspēki augstskolās, tur arī saņemot atalgojumu. Rīgas ārstiem ir arī iespēja strādāt vairākās darba vietās. Tāpat ir iespējas piedalīties klīniskos pētījumos. Tā ka Rīga, protams, var piedāvāt tādus bonusus, kādu nav reģionos.

I. Grope: Es gribētu pieminēt, ka rezidentūru studentiem apmaksā ne tikai reģionālās slimnīcas, bet arī privātās ārstniecības iestādes. Līdz šim pārsvarā tās bija studijas stomatoloģijā, bet šogad ir arī citas specialitātes.

Kā sokas ar darbinieku piesaisti privātajā sektorā?

B. Pedraudze: Mums ir tās pašas problēmas, kas publiskajā sektorā. Arī mums izaicinājums ir atlīdzības jautājums. Turklāt atšķirībā no citu specialitāšu ārstiem farmaceitu patiešām izteikti trūkst, ir daudzas mazas aptiekas, kuras jāslēdz ciet aptiekāru trūkuma dēļ. Tas, ko mēs darām, – apmaksājam rezidentūru, kas no mūsu puses ir liela investīcija. Protams, mēs vēlētos, lai šie jaunie speciālisti pēc tam strādātu Mēness aptiekās, taču viņi ir brīvi savā izvēlē. Mēs gan ļoti vēlamies, lai viņi paliek strādāt Latvijā un, vēlams, aptiekā.

Cik mēnesī var nopelnīt farmaceits, kurš strādā aptiekā?

B. Pedraudze: Ir farmaceiti, kas pelna vairāk nekā 1000 eiro, bet tas nav vidējais atalgojums. Jāteic, ka darba samaksa dažādās aptiekās var būt ļoti atšķirīga. Lielākajās Rīgas aptiekās būs viena alga, mazās novadu aptiekās – cita.

Kā ir ar mazajām aptiekām laukos, kuras nekad nestrādās ar peļņu un vairāk pilda sociālo funkciju?

B. Pedraudze: Tur arī darbiniekiem ir apgrozījumam atbilstošs atalgojums. Nevaram atļauties mazas lauku aptiekas farmaceitam maksāt atalgojumu, ko nopelna Rīgā strādājošie farmaceiti.

Tad jums ir pretēja politika nekā reģionālajām slimnīcām, kas saviem ārstiem piedāvā dažādus bonusus, kādu nav Rīgā?

B. Pedraudze: Uzņēmumā ir vienāda bonusu sistēma visiem darbiniekiem. Tas, ko mēs darām attiecībā uz reģionu speciālistiem, mēs tos paši apmācām un piedāvājam darbu pēc iespējas tuvu mājām. Mums ir tādas iespējas, jo visā Latvijā ir 240 mūsu aptiekas. Jaunu speciālistu piesaiste ir ļoti aktuāla, jo no visiem mūsu farmaceitiem 200 ir pensijas vecumā. Tas ir tikai laika jautājums, kad būs vēl vairāk vakanču pie tām, kas jau pašlaik ir.

Bet kādēļ jaunam speciālistam strādāt, piemēram, Vecpiebalgas aptiekā, ja viņš var strādāt Rīgā vai Liepājā un pelnīt daudz vairāk?

B. Pedraudze: Ļoti daudzi cilvēki vēlas strādāt un dzīvot tur, kur viņi ir dzimuši un auguši, kur ir viņu vecāki un ģimenes. Kādam varbūt ir dzimtas māja vai piemājas saimniecība, no kuras nevēlas šķirties. Turklāt mūsu atalgojums noteikti ir atbilstošs reģiona vidējam. Interesanti, ka lielākais atalgojums ir nevis Rīgas, bet Kurzemes reģiona aptiekās.

I. Grope: Ir ļoti svarīgi, kurā brīdī rezidents tiek uzrunāts. Pilnīgi bezjēdzīgi to darīt studiju pēdējā gadā, jo viņam jau sen ir kredītā paņemts dzīvoklis un mašīna. Cilvēks jau ir nobāzējies un nav gatavs pārcelties uz reģionu. Svarīgi cilvēku uzrunāt tajā brīdī, kad viņš vēl tikai sāk studijas. Būs tādi, kas gribēs palikt Rīgā, bet aptaujas rāda, ka aptuveni 30% rezidentu labprātāk dotos strādāt uz reģioniem. Taču viņi ir laikus jāuzrunā, un augstskola veic lielu darbu, lai rezidentus savestu kopā ar reģionālajām ārstniecības iestādēm. Protams, arī pašvaldības šajā ziņā veic lielu darbu.

E. Striks: Es tam pilnīgi piekrītu. Ja rezidents ir piekritis doties uz reģionu, tad tālākais jau ir tehnikas jautājums, kā viņu noturēt.

E. Pole: Kā ir Liepājas slimnīcā, vai izdodas piesaistītos rezidentus noturēt? Nav tā, ka viņi tomēr vēlas pārcelties uz Rīgu?

E. Striks: Pēdējos gados mēs esam noslēguši līgumus ar visiem rezidentiem, visi ir palikuši un iedzīvojušies. Vēl gribēju piebilst, ka darba alga un darba samaksa medicīnā ir divas dažādas lietas. Darba alga visur ir aptuveni vienāda. Bet darba samaksa ir kopējie ienākumi, kurus ārsts var nopelnīt. Tas atkarīgs no slodzes, no nostrādātajām dežūrām utt. Mūsu politika – jo vairāk strādā, jo vairāk nopelna.

I. Grope: Darba samaksa, protams, ir atkarīga arī no tā, cik darba vietās cilvēks strādā. Mums ir rezidents, kurš strādā septiņās darba vietās.

A. Biruma: Taču tas nav normāli, tādējādi tiek apdraudēta pacientu drošība.

E. Pole: Ārstniecības likums gan nosaka limitu, cik stundas mēnesī viens ārsts drīkst strādāt. Rīgā vienā ārstniecības iestādē ārsts nedrīkst strādāt divas slodzes. Tiesa, cik darba vietās strādā gan limitēts netiek.

No sarunas redzams, ka reģionālās slimnīcas aktīvi strādā, lai piesaistītu rezidentus. Cik Stradiņi ir aktīvi, piemēram, medmāsu uzrunāšanā?

A. Biruma: Mēs varam būt tik proaktīvi, cik vien vēlamies, taču bez lieliem rezultātiem. Ir dažādas aģentūras, kuras jau 1. kursā uzrunā māsu koledžu audzēkņus, piedāvājot bezmaksas vācu un skandināvu valodu kursus. Kad tiek pabeigta koledža, māsa ir ieguvusi ne tikai attiecīgās profesionālās zināšanās, bet arī apguvusi svešvalodu un ir gatava braukt projām. Ja pēc māsu izlaiduma pie mums atnāk trīs līdz četras māsas, tas jau ir labi.

E. Pole: Mēs strādājam ar koledžām, par praksi pie mums nav jāmaksā, tā ka ir vērojams studējošo māsu pieplūdums, kas pie mums iziet praksi.

E. Kalniņa: Demogrāfisko tendenču dēļ mums ir arī jāraugās ne tikai uz jauniešiem, kas iet studēt, bet jādomā arī par pieaugušo (bezdarbnieku) apmācību un pārkvalifikāciju. To jau pašlaik dara aptieku ķēdes. Viena farmaceita asistenta sagatavošana izmaksā 10 000 eiro, un pašlaik šis slogs gulstas uz uzņēmēju pleciem. Manuprāt, valsts finansējumu, kas domāts pieaugušo cilvēku apmācībai, mēs iztērējam nelietderīgi. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) piedāvā dažādus kursus vairāku profesiju apguvei, bet medmāsu starp tām nav.

E. Pole: Te nav jāraugās uz VIAA, jo māsu apmācībai ir pavisam cits finansējums, kas nāk no Eiropas Sociālā fonda un ir domāts tālākizglītībai. Ministrija kopā ar Māsu asociāciju strādā pie efektīvas šī finansējuma izmantošanas, kas vērsta uz to, lai māsas, kas nozari pametušas, tajā atgrieztu.

E. Kalniņa: Es runāju par to, ka ir pieauguši cilvēki, kas labprāt iegūtu otru profesiju, tostarp medmāsas. Bet ne Nodarbinātības valsts aģentūra, ne VIAA šādu iespēju nepiedāvā.

E. Pole: Ārsti un medmāsas ir reglamentētas profesijas, kuras apgūst speciālās mācību iestādes, nevis vienkārši kursos.

Kas līdztekus atalgojumam un sociālajām garantijām vēl varētu būt motivējošs ārstu un medmāsu piesaistei?

A. Biruma: Tā ir gan sakārtota darba vide, gan darba procesa organizācija un saturs. Svarīga ir nemateriālā motivācija – cik atbalstoša ir darba vide, cik saprotami un pārskatāmi ir darba pienākumi. Kamēr mēs nesakārtosim šīs pamata lietas, arī materiālie bonusi nedos iecerēto rezultātu.

E. Striks: Pilnībā piekrītu, atalgojums ir tikai ceturtajā vietā starp motivatoriem, kādēļ cilvēki izvēlas kādu darba vietu.

B. Pedraudze: No personālvadības viedokļa ir jāraugās uz vidi, cik tā ir motivējoša.

A. Biruma: Citas valstis ļoti labi saprot, ka ārstu trūkums ir visās valstīs. Tādēļ tiek domāts par jaunām tehnoloģijām, par dažāda veida inovācijām, lai darbu, kas jāveic, varētu izdarīt ar mazāku māsu skaitu. Jārunā arī par robotizācijas iespējām. Tas ir virziens, uz kuru jāiet medicīnai.

Cik tālu šajā virzienā ir tikusi Stradiņa slimnīca?

A. Biruma: Mēs esam nopirkuši vienu robota roku uroloģisko zāļu lietošanai. Tāpat pašlaik daudzi darba procesi tiek pārskatīti un mums mazinās nepieciešamība pēc cilvēkresursiem. Ir medicīnas pakalpojumi, kuru nodrošināšanai kādreiz bija nepieciešamas astoņas māsas, tagad tā ir pusotra.

Jūs minējāt, ka ļoti svarīga ir darba organizācija un darba saturs. Ja jūsu māsām jautātu, cik tās ar to ir apmierinātas, kāda būtu atbilde?

A. Biruma: Noteikti, ka māsas nebūtu apmierinātas, jo darba apjoms pieaug, bet atalgojums proporcionāli nepieaug. Māsu trūkuma dēļ ir izteikti pieaugusi darba intensitāte. Visgrūtāk ir piesaistīt personālu neatliekamās medicīniskās palīdzības centram. Bet mēs strādājam pie procesu sakārtošanas un efektivizēšanas, jo pārslodze un neapmierinātība rodas no nesakārtotiem procesiem.

B. Pedraudze: Arī aptiekas daudz domā par darba procesa sakārtošanu, kā atvieglot farmaceitu darbu. Domājam, kā vienkāršot daudzas darbības, vai tiešām daļu uzdevumu, ko pašlaik dara farmaceits, nevarētu darīt arī farmaceitu palīgi.

I. Grope: Efektivitāti noteikti var panākt, plašāk pielietojot telemedicīnu.

A. Biruma: Jā, bet liela daļa pacientu, īpaši gados, tam nav gatavi.

Kā jūs raugāties uz darbinieku piesaisti no trešajām valstīm?

I. Grope: Mans viedoklis ir – nē. Jo tas zināšanu apjoms, kuru viņi ir apguvuši savās mītnes valstīs, ir nepietiekams, lai strādātu tikpat sekmīgi kā ārsti ar Latvijā iegūto izglītību. Latvijā, lai apgūtu ģimenes ārsta specialitāti, ir vidēji jāmacās pieci gadi, Krievijā tie ir trīs līdz piecu mēnešu kursi. Atšķirība ir grandioza. Es negribētu nokļūt pie šāda ārsta. Par aprūpētājiem ir mazliet cits stāsts.

A. Biruma: Sanitāri nav reglamentēta profesija, tur vispār nekādas īpašas iemaņas nav nepieciešamas.

E. Kalniņa: Es domāju, ka mēs vēl neesam izsmēluši visus iekšējos resursus. Ir tiešām jādomā par pieaugušo izglītību, lai cilvēki varētu pārkvalificēties un iegūt medmāsas vai ārsta palīga profesiju.

Kā ir ar ārvalstu studentiem, kas studē Latvijā? Vai viņi var šeit palikt strādāt?

I. Grope: Tur nav nekādu šķēršļu, ja vien ir attiecīgais valsts valodas zināšanu līmenis. Lai gan mūsu aptaujas rāda, ka ārvalstu studentus nepiesaista mūsu atalgojuma līmenis.

B. Pedraudze: Aktīvi domājam un maziem soļiem virzāmies uz farmaceitu piesaisti no trešajām valstīm. Mums ir četri farmaceiti no Ukrainas. Ar šiem jauniešiem mēs Stradiņa universitātē 2016. gadā uzsākām farmaceita diploma atzīšanas procesu. Veiksmīgi virzās tikai viena speciāliste. Pārējie šogad uzsāka studijas koledžā, kur studē farmaceita asistenta profesiju. Visi jaunieši arī lieto latviešu valodu.

Kā Veselības ministrija raugās uz trešo valstu darbinieku piesaisti veselības aprūpē?

E. Pole: Mēs tomēr koncentrējamies primāri uz iekšējiem resursiem, strādājam pie tā, lai mūsu jaunie speciālisti neazbrauktu uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimnīcās trūkstot vidējā medicīniskā personāla, un stāvoklis esot kritisks. Visvairāk nepieciešamas medmāsas, un ir bijuši gadījumi, kad šī iemesla dēļ nevar notikt operācijas.

Medmāsu trūkums ir kritisks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākamgad pildītu Satversmes tiesas spriedumu – atcelt Ārstniecības likumā mediķiem noteikto 50 stundu slodzi kā «normālo pagarināto darba laiku» un sākt no 1. janvāra apmaksāt mediķiem dubultā apmērā katru nākamo nostrādāto stundu pēc 40 stundām nedēļā – jaunajai valdībai nāksies atrast papildu finansējumu amplitūdā no 16 līdz 19 miljoniem eiro.

Kā svētdien ziņoja raidījums «LNT Top10», Veselības ministrija apzinājusi datus no 40 stacionārajām iestādēm, tajā skaitā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, un secinājusi, ka viens mediķis šogad virs normālā darba laika strādājis 36 stundas katru mēnesi. Prognozējot, kā līdzīgs skaits būs arī nākamgad, Satversmes tiesas sprieduma pildīšanai, par šīm virsstundām maksājot dubultā, nākošgad būs nepieciešami 16 097 729 €. Taču, ja jaunais Ministru kabinets pildīs nu jau aizejošās valdības doto solījumu mediķiem pacelt pamatalgu par 20%, tad attiecīgi kāps arī likme par virsstundām, un tad jau virsstundu apmaksai būs jāatrod par 3 miljoniem vairāk - 19 317 275 €. Visu saskaitot kopā – algu 20% pieaugumu un virsstundu apmaksu – jaunajai valdībai straujā tempā būs jāatrod 103 581 437 €.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 909,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Tev Varētu Interesēt Arī:

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Šobrīd ir īstais brīdis atgriezties

Latvijā arvien vairāk ir jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums

Darbinieku trūkums ātrās ēdināšanas nozarē ir kritisks

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem pierakstīties kļuvis ērtāk

Laura Mazbērziņa,05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

JKP ieteiktajām pensiju un pabalstu izmaiņām nepieciešami simtiem miljonu eiro

LETA,13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.

Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 104 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam jābūt uzņēmumu padomes dienaskārtībā šogad?

Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs,27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts laiks ikvienam un mūsu ikdienas uzdevums ir spēt pareizi pielāgoties izaicinājumiem tā, lai mēs sasniegtu savus mērķus šodien un būtu gatavi izmantot jaunas iespējas rīt. Tas attiecas uz katru no mums – gan privātā līmenī, gan uzņēmumu un institūciju vadībā.

Uzņēmumu padomes ir īpašā lomā šobrīd – tām jāuzrauga uzņēmumu darbība, bet arī jāspēj kalpot par padomdevējiem valdei un akcionāriem – citādi kāpēc gan tās sauktu par “padomēm”? Uzņēmumiem, kuriem nav padomes, daļa šīs lomas ir jāuzņemas valdei vai dalībnieku sapulcēm. EY Padomes dienaskārtības ekspertu centrs ir identificējis piecus punktus, kam būtu jābūt padomju dienaskārtībā šogad, lai uzņēmumi veiksmīgi atrastu pareizo kursu attīstībai situācijā, kurā jaunas problēmas šķiet rodas ik uz soļa.

Ceru, ka šis saraksts noderēs arī Latvijas uzņēmējiem, domājot par savu padomes vai valdes darba plānu šim gadam.

1. Kā novērtēt ģeopolitiskos riskus un kā rīkoties grūtā ekonomiskā situācijā? Šajā dienaskārtības punktā prioritātes visdrīzāk ir enerģija, tās piegādes drošība, paredzamība un izmaksas. Tāpat šajā punktā jādomā par kara Ukrainā tiešo ietekmi – vai izdarīts viss sankciju atbilstības ievērošanai un, vai uzņēmuma piegādes un noiets nav saistīts ar tirgiem, kas varētu nonākt sankciju vai kara ietekmes lokā? Tāpat jājautā – vai mēs saprotam, kas ir “politisks risks” un cik lielā mērā tas mūs ietekmē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA,11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš Pavļuta demisiju vēl neprasa, taču atzīst kritisku saspīlējumu starp veselības nozari un ministru

Db.lv,27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso plānotais tarifu pieaugums kopā ar inflāciju noteikti negatīvi ietekmēs ekonomiku

LETA,28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sistēmas sadales operatora AS "Gaso" plānotais tarifu pieaugums viens pats nebūtu kritisks, bet, vērtējot to kopumā ar augsto inflāciju, kā arī enerģijas cenu un elektrības tarifu pieaugumu, ietekme uz ekonomiku būs negatīva, norādīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka jebkurš tarifu pieaugums piemet sparu inflācijai. "Ja to vērtē atsevišķi, tad kāpums nebūtu kritisks. Bet pie pašreizēji augstās inflācijas ir grūti noteikt, pie kura centa mājsaimniecību pirktspēja sabrūk," skaidroja Gašpuitis.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

Viņaprāt, līdzīgi domā un rīkojas daudzi citi uzņēmumi, kas palielina cenas, lai kompensētu izmaksas. Tur uzņēmējiem jāpavērtē sava pakalpojuma vai preces konkurētspēju ilgtermiņā, jo jebkurš cenas pieaugums liek patērētājam arvien aktīvāk domāt par alternatīvām.

Gašpuitis skaidroja, ka šajā gadījumā ir ļoti īpatnēja situācija un ir jāsaprot, ko iesākt ilgtermiņā ar infrastruktūru, kurā ir saguldīti milzīgi līdzekļi. Augstie gāzes tarifi mudinās cilvēkus un uzņēmumus atteikties no gāzes arvien vairāk, atstājot fiksēto izmaksu slogu uz arvien mazāku patērētāju skaitu.

Viņš norādīja, ka šajā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāvērtē visas iespējas, lai rūpīgi izvērtētu pamatojumu un kāpuma mērogu ierobežotu, iespējami daļu pārlikt uz vēlāku laiku.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka mājsaimniecības un uzņēmumus, kuri patērē gāzi, "Gaso" plānotais tarifu pieaugums, protams, ietekmēs negatīvi, taču no šī lēmuma paša par sevi makroekonomiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku kopumā nebūs. Piedāvāta tarifa ietekme uz Latvijas ekonomika būs mazāka par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viņš gan norādīja, ka šobrīd vienu tarifa pieaugumu nevar skatīt atrauti no enerģijas cenu kāpuma un citiem, piemēram, elektrības sadales, tarifu pieaugumiem. Kopā tie, protams, negatīvi ietekmē ekonomiku un šobrīd noteikti nav vēlami. Āboliņš pauda, ka no cenu pieaugumiem pilnībā izvairīties nevar, tomēr elektrības un gāzes cenas pašlaik ir neekonomiski augstas.

"Manuprāt, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un nevajadzētu steigties visu enerģijas cenu pieaugumu nofiksēt pārvades tarifos. Tas negatīvi ietekmēs mūsu konkurētspēju un ekonomikas attīstībā jau tāpat atpaliekam no kaimiņiem," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka infrastruktūras uzņēmumiem izmaksu pieaugumus objektīvi ir un to nevar ignorēt, tomēr, iespējams, ir jāmeklē citi veidi, kā kompensēt šo kāpumu.

Viņš arī pauda, ka dabasgāzes kontekstā svarīgs jautājums ir arī dabasgāzes patēriņa kritums, kas, visticamāk, saglabāsies arī tad, ja gāzes cenas normalizēsies. Tas liek infrastruktūras izmaksas pārdalīt uz atlikušajiem patērētājiem un savā ziņā soda centienus mazināt gāzes patēriņu.

Kā norādīja "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece, ja SPRK apstiprinās "Gaso" iesniegtos dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, tas, protams, sadārdzinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksājumus par gāzi. Tomēr ietekme uz kopējo maksājumu būs ievērojami mazāka, nekā to redzējām no dabasgāzes cenas pieauguma.

"Inflācijas statistika rāda, ka oktobrī dabasgāzes izmantošana iedzīvotājiem, piemērojot valsts atbalstu, bija par aptuveni 134% jeb 2,3 reizes dārgāka nekā gadu iepriekš," pauda Buceniece, skaidrojot, ka dabasgāzes kopējā cena galalietotājam sastāv no piecām komponentēm - dabasgāzes cenas, dabasgāzes sadales un pārvades pakalpojumu tarifiem, kā arī nodokļiem - akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vislielākā maksājuma komponente ir dabasgāzes cena. Savukārt sadales tarifs (mainīgā un fiksētā daļa kopā) bez PVN veido aptuveni trešo daļu no dabasgāzes maksājuma iedzīvotājiem, kas gāzi izmanto ēdiena pagatavošanai. Tiem, kas izmanto lielākus dabasgāzes apjomus, sadales tarifs visbiežāk veido mazāku daļu no kopējā maksājuma.

"Tā kā izskatās, ka plānotais dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu pieaugums lielākajai daļai patēriņa grupu nepārsniedz 30%, tad ietekmei uz kopējo maksājumu par gāzi vidēji vajadzētu būt līdz 10%. Iedzīvotājiem gan jārēķinās, ka ar 1.janvāri, visticamāk, atkal tiks paaugstināta dabasgāzes regulētā cena," pauda Buceniece, piebilstot, ka pagaidām gan nav zināms, cik liels pieaugums gaidāms.

Viņa arī skaidroja, ka ietekme no dabasgāzes regulētās cenas pieauguma uz kopējo maksājumu, visticamāk, būs lielāka nekā no sadales tarifu kāpuma.

Kā ziņots, "Gaso" iesniedzis SPRK jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.

Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez veseliem cilvēkiem valsts izaugsme nav iespējama

Māris Ķirsons,16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: vairums Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties mūža garumā

Db.lv,11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes joma Latvijā ilgu laiku ir izjutusi akūtu finansējuma trūkumu, un tas ir nopietns izaicinājums šo jautājumu sakārtot. Latvija nav vienīgā valsts, kas domā, kā risināt problēmas veselības nozarē. Tomēr, kamēr citas valstis domā, kā nozari attīstīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, Latvija joprojām cīnās ar akūtajām problēmām, tā Veselības aprūpes forumā norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Ministre atzīmēja, ka var runāt tikai par vidējo atalgojumu nozarē kopumā, jo katrā slimnīcā ir savas atšķirības. Pēc viņas teiktā, ārstu vidējais atalgojums ir pieaudzis par 31%, bet medmāsu - par 27%. Savukārt, ģimenes medicīnā ir iepludināti 15 milj. eiro. Kopumā medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai novirzīti 100 milj. eiro.

«Nevar dot cerību un tad to nogalināt. Ir jāvirzās uz mērķi: divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā ir vienādas ar vidējo darba samaksu ārstam, māsai - 60% un jaunākajam ārstniecības personālam - 40% no vidējās ārsta darba samaksas. Jāmin, ka 2020. gadā veselības aprūpes finansējuma pieaugumam ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir politiskā apņemšanās un Saeimas atbildība, lai viss virzītos uz priekšu, jo ir būtiski turpināt finanšu pieaugumu nozarē. Tas ir viens no punktiem stabilai finansēšanas sistēmai veselības aprūpē,» norāda A. Čakša. Tāpat viņa piebilst, ka tieši atalgojuma pieaugumam nākamgad nepieciešami 70 milj. eiro, bet 2020. gadā – 65 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sociālo lietu ministrija izstrādājusi likumprojektu par investīciju atbalsta noteikumiem jaunu, mūsdienīgu primārās veselības aprūpes centru izveidei lielās apdzīvotajās vietās, kur šobrīd tādu centru nav, kā arī apriņķa veselības centra dibināšanai Viljandi.

Viljandi pilsētā, kur Sociālo lietu ministrija kopā ar valstij piederošo Viljandi slimnīcu īsteno vietēja līmeņa pilotprojektu, kas paredz integrēt sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, ir iecerēts atbalstīt jaunas slimnīcas celtniecību, norādījusi ministrijas vicekanclere Marisa Jese, kas pārzina veselības jomu.

Pēc viņas teiktā, veidojot šādu apriņķa veselības centru, paredzēts uzlabot sadarbību starp dažāda līmeņa veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem - ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem un slimnīcu, kā arī sociālās aprūpes sistēmu.

Jaunajos veselības centros līdz ar ģimenes ārstu un medmāsu darbosies fizioterapeits, mājas aprūpes medmāsa, vecmāte un citi speciālisti atbilstoši konkrētās vietas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir stingrāk jāuzrauga pirmskara un padomju laikā celto ēku tehniskais stāvoklis

Armands Dzenis, “Civinity” būvinženieris,21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: pārāk augsti nodokļi ir galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors Latvijā

Db.lv,17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārāk augsti nodokļi, uzticības trūkums valstij, kā arī godprātības trūkums sabiedrībā ir trīs galvenie faktori, kas veicina ēnu ekonomiku valstī, uzskata iedzīvotāji Latvijā. Tas secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS.

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem, galvenais faktors, kas veicina ēnu ekonomiku Latvijā, ir pārāk augsti nodokļi – to norādījuši 42% iedzīvotāju Latvijā. Gandrīz trešdaļa jeb 33% iedzīvotāju uzskata, ka galvenais ēnu ekonomiku veicinošais faktors ir uzticības trūkums valstij, piemēram, pensiju sistēmai, sociālajām garantijām, savukārt 11% iedzīvotāju norādījuši, ka tas ir godaprāta trūkums sabiedrībā.

Profesora Arņa Saukas pētījums «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017» parāda līdzīgu ainu - biežāk ēnu ekonomikā sliecas iesaistīties tie uzņēmumi, kuri nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdības darbu, norāda asociācija.

Skaidrojot iemeslus, kuru dēļ darba ņēmēji mēdz izvēlēties «aplokšņu algas», lielākā daļa jeb 68% iedzīvotāju pētījumā norādījuši, ka no nodokļiem pamatā izvairās nevis saistību, bet citu iemeslu dēļ. Piemēram, lai uz rokas saņemtu vairāk naudas, jo netic valstij un sociālajām garantijām u.tml. Ievērojami mazāk minēti tādi iemesli kā parādi nebanku kreditētājiem (6%) un parādi bankām (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas.

Darba tirgus problēmas parasti atrisina ekonomikas krīze, trešdien preses konferencē sacīja Fiskālās disciplīnas padomes iekšzemes kopprodukta darba grupas vadītājs, Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja uz problēmām darba tirgū, kurā vērojams darbaspēka trūkums. Kazāks atzina, ka darbaspēka trūkums parasti novērojams laikā, kad strauji aug ekonomika, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka darba tirgus problēmas atrisinās nākamā krīze.

Pēc Kazāka teiktā, darbaspēka trūkums darba devējiem liek straujāk celt algas un pagājušajā gadā algu kāpums varētu būt bijis 7% apmērā.

Ekonomista vērtējumā, algu kāpumam ir arī pozitīvs efekts, jo tādējādi tiek mazināta emigrācija. Tajā pašā laikā algu kāpumam būtu jāiet roku rokā ar ražīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilotu trūkums aviācijā ir arvien lielāka problēma, un pat tālākā nākotnē bez tiem neiztiks – to Db.lv pirms 10. maijā notiekošā Rīgas aviācijas foruma norāda AeroProfessional direktors Sems Spruls (Sam Sprules)

Ar ko un kuros reģionos AeroProfessional (AP) īsti nodarbojas?

AP ir starptautiska konsultāciju kompānija, kas specializējas darbaspēka stratēģiju izstrādē aviācijas jomā. AP palīdz kompānijām personāla atlases sarežģīto jautājumu risināšanā visā pasaulē, piemēram, kad tās vēlas izveidot bāzi ārvalstīs. AP piedāvā specializētus pakalpojumus, tostarp pārvaldām 300 cilvēku lielu salona apkalpes bāzi Getvikas lidostā. AP konsultanti sniedz atbalstu gan aviokompānijām, gan pilotiem. Kopš kompānijas galvenā biroja pārcelšanas uz Fārnboro lidostu 2015. g. AP mainījusi biznesa uzsvaru, no personāla piesaistes konsultanta kļūstot par stratēģisko partneri. Liela daļa AP klientu darbojas Lielbritānijā un Eiropā, taču kompānijai ir pieredze visā pasaulē un tā izplešas jaunos tirgos Vidējos austrumos, Āfrikā un Āzijas Klusā okeāna reģiona valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs,30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists,22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa,20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru