Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.
Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.
Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas uz pasaules kartes ir diezgan mazas, bet ļoti atvērtas, proti, starptautiskajai tirdzniecībai ir nozīmīga loma ekonomikā un biznesā. Pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums ir radījis labvēlīgus priekšnoteikumus ekonomikas izaugsmei reģionā, kas ir bijusi diezgan laba. Reģiona valstu spēcīgie ekonomikas pamati ir palīdzējuši ekonomikām pielāgoties un tikt galā ar virkni sarežģījumu. Tās pārvarēja eirozonas parādu krīzi, Krievijas sankcijas, strauji krītošās naftas cenas (kas īpaši būtiskas Norvēģijas ekonomikai), un tagad tām jātiek galā ar augošo protekcionismu, kā rezultātā vājinās pasaules tirdzniecības plūsmas. Pēdējo desmit gadu laikā visas trīs Baltijas valstis ir ieviesušas eiro, pievienojušās OECD, kā arī pakāpušās dažādos konkurētspējas reitingos, uzlabojot savu pievilcību gan vietējo, gan ārvalstu investoru acīs.
Tomēr Baltijas valstu un Ziemeļvalstu attīstības līmeņi atšķiras un attiecīgi atšķiras arī izaicinājumi, kas tām aktuāli. Baltijas valstis, īpaši Latvija un Lietuva, piedzīvoja masveida emigrāciju pēc krīzes periodā. Lai gan pēdējos gados emigrācijas vilnis ir noplacis, darbaspēka trūkums saglabāsies un turpinās ierobežot ekonomikas izaugsmes potenciālu. Izaicinājums ir arī darbaspēka kvalitāte.
Latvija un Lietuva būtiski atpaliek no vadošajām valstīm (kuru vidū ir arī Igaunija) 15 gadus vecu skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmēs, kā arī uzrāda pieticīgu sniegumu konkurētspējas reitingos, kas mēra digitālās prasmes, digitalizācijas piedāvāto risinājumu izmantošanu privātajā sektorā, ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī spēju attīstīt inovācijas. Labāku sniegumu varētu vēlēties redzēt arī, piemēram, korupcijas uztveres indeksā Latvijā un Lietuvā un dažādos pārvaldības rādītājos visās Baltijas valstīs (piemēram, tiesiskuma ievērošanā, valdības efektivitātē, lēmuma pieņēmēju atbildībā par saviem lēmumiem). Visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši augsta ienākumu nevienlīdzība un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Ieguldījumi cilvēka prasmju (piemēram, izglītības un pārkvalifikāciju programmu kvalitātes celšana, lielāka iesaiste mūžizglītībā) un veselības (piemēram, veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes celšana, veselīga dzīvesveida popularizēšana) uzlabošanā, kā arī citas reformas, kas vērstas uz augstāku ražīgumu, varētu palīdzēt Baltijas valstīm pietuvoties Ziemeļvalstu līmenim.
Savukārt Ziemeļvalstīs – Norvēģijā un Zviedrijā – izaugsmei talkā nāks vājāka valūtas vērtība, bet tāpat būs jādomā par stimulējošu fiskālo politiku un budžeta pārpalikuma mazināšanu, īpaši augošo globālo izaicinājumu laikā.
Ziemeļvalstis var lepoties ar spēcīgiem nodarbinātības rādītājiem, tomēr darbaspēka polarizācija un darba prasmju trūkums rada arvien vairāk bažu. Ziemeļvalstu ekonomikas dažādos konkurētspējas un ilgtspējas rādītājos jau ir starp pasaules līderiem, tāpēc, domājot par ilgtspējīgu vidēja termiņa izaugsmi, tās var vairāk resursu novirzīt vides aizsardzības jautājumiem. Neskatoties uz izaugsmes bremzēšanos šī gada sākumā, Latvijas ekonomikas pamati joprojām ir diezgan spēcīgi un izaugsme līdzsvarota. Tekošā konta deficīts ir neliels, un bažas nerada. Budžeta deficīts ir mazs (labas izaugsmes laikā gan prātīgāk ir veidot pārpalikumu) un atbilst Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem.
Arī valsts parādu slogs nav liels, 35.9% no IKP – būtiski mazāk nekā Māstrihtas 60% kritērijs. Tomēr augošais darbaspēka trūkums un vēsturiski augstā jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā jau sāk ierobežot biznesa izaugsmi. Darba tirgus aktivitātes līmenis (strādājošo un bezdarbnieku skaits pret kopējo iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā) ir vēsturiski augstā līmenī un tālāks kāpums drīz vairs nespēs kompensēt sarūkošo iedzīvotāju skaitu, un nodarbinātības kāpums apstāsies. Rezerves vēl ir palikušas jauniešu un senioru vidū, tomēr, lai tās izmantotu jādomā par elastīgākiem darba organizēšanas procesiem, apmācību/pārkvalifikāciju un darbaspēka mobilitāti.
Izteiktais darbaspēka trūkums ceļ algas, kuras aug straujāk nekā produktivitāte. Uzņēmumu pelnītspēja un eksporta tirgus daļas gan līdz šim ir turējušās labā līmenī. Tomēr konkurētspēju noturēt būs arvien lielāks izaicinājums. Neskatoties uz spēcīgu ekonomikas izaugsmi iepriekšējos pāris gados, kredītu izaugsme ir bijusi pieticīga, ierobežojot privāto investīciju aktivitāti. Finanšu sistēma ir stabila, labi kapitalizēta un likvīda. Risku samazināšana nozarē līdz šim nav radījusi būtisku negatīvu ietekmi uz pārējo ekonomiku.
«Latvija ir spējusi pakāpeniski uzlabot uzņēmējdarbības vidi un tās konkurētspēju. Varam lepoties ar vienu no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, kas ļauj Latvijai ierindoties augstu savienojamības un digitālo publisko pakalpojumu jomā, radot labvēlīgu augsni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarei. Tai pat laikā kvalificēts darbaspēks un zināšanas ir būtisks ierobežojošais faktors. Pērn uzsāktā nodokļu reforma ir palīdzējusi mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāku algu saņēmējiem, kam vajadzētu vismaz nedaudz mazināt augsto nabadzības un ienākumu nevienlīdzības līmeni. 0% likmes ieviešana reinvestētajai peļņai un pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku varētu palīdzēt uzņēmumu finanšu plūsmas padarīt caurspīdīgākas ilgākā periodā, tādējādi veicinot privāto investīciju aktivitāti, » saka Swedbank galvenā ekonomista Latvijā v.i. Agnese Buceniece.
Pasaules laimes indeksa ziņojums rāda, ka salīdzinājumā ar pirms krīzes periodu Latvijas sabiedrība ir piedzīvojusi ceturto lielāko uzlabojumu sabiedrības laimes izjūtā. Tomēr tai pat laikā šī pati sabiedrība ir zaudējusi aptuveni 15% no tās iedzīvotājiem (divas trešdaļas uz migrācijas rēķina).
Prognozes iezīmē, ka iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās liek šķēršļus nākotnes izaugsmei. Pārvaldības un institūciju kvalitātes uzlabošana var palīdzēt stiprināt sabiedrības uzticību. Tāpēc pasākumi cīņai ar korupciju un ēnu ekonomiku, maksātnespējas un tiesiskā regulējuma režīmu stiprināšanu ir jāturpina. Izglītības un veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšana, lielāka iesaiste mūžizglītībā ir būtiskas darbaspēka kvalitātes un ražīguma celšanā.
