Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam valdības modelim.

Vaicāts par nostāju attiecībā uz JKP piedāvājumu, «KPV LV» līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka politiskais spēks nekomentē citu partiju paziņojumus. Reizē viņš norādīja, ka JKP solis, nākot klajā ar ministru piedāvājumu, vērtējams kā sasteigts, jo sākumā ir jāizrunā jautājums par veicamajiem darbiem.

Kaimiņš un «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems iepriekš pauduši samērā kritisku pozīciju saistībā ar JKP izteikto piedāvājumu, tajā skaitā saņemot aktīvāko biedru atbalstu tam, ka «valdība nav jāveido e-pastā» - atsaucoties uz to, ka JKP savu piedāvājumu bija atsūtījusi elektroniski.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētāja Raivja Dzintara ieskatā, līdz ar «Attīstībai/Par!» pausto noraidījumu nav iespējams izveidot tādu valdību, kas atbilstu JKP piedāvātajam modelim.

Valdības veidošanas sarunas ir nonākušas līdz zināmiem asumiem, jo Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības «aiz kadra», kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem, šādu viedokli šorīt LTV «Rīta panorāmā» pauda JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Bordāns apgalvoja, ka JKP rīkojoties citādi, tādēļ esot kļuvusi neērta citām partijām. JKP svarīgākais esot panākt, lai starp potenciālajiem sadarbības partneriem valdītu atklātība un uzticēšanās.

Kā ziņots, JKP kā pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), un ministru posteņu sadalījumu. Citas «labēji centriskās» partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot.

Bordāns domā, ka valdības veidošanas sarunas rit normālā virzienā, visi apspriežot JKP plānu, kas ir vienīgais, kas piedāvāts. Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka partijas ir paudušas skepsi par JKP piedāvājumu, tuvākajās dienās tikšot nonākts līdz tam, ka JKP piedāvājums tiks apspriests pēc būtības.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) partijām, ar kurām tiekas valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā, ir piedāvājusi veidot koalīciju, kurā iekļautos JKP, «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP), apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) un «Jaunā Vienotība» (JV), un amatu sadalījumu tajā.

Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar JKP pastāstīja «Jaunās Vienotības» premjera kandidāts Krišjānis Kariņš, JKP piedāvātais valdības modelis iekļauj piecas partijas, tādējādi sarunu otrajā kārtā gūta skaidrība, kā JKP saredz topošo valdību un kādu modeli piedāvā.

«Jaunajai Vienotībai» jaunajā valdībā JKP piedāvā uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju.

Kariņš pauda, ka JKP ir izteikusi konkrētu piedāvājumu par atbildības jomas sadalījumu, un JV to apspriedīs pirmdien, 15.oktorbī, partijas sanāksmē.

Pirms tam JKP bija tikusies ar VL-TB/LNNK un arī tai izteikusi piedāvājumu darboties topošajā koalīcijā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars, piektdien notikušajās sarunās JKP esot arī piedāvājusi vienu no iespējamiem modeļiem par atbildības sfēru sadalījumu un veicamajiem darbiem, taču Dzintars piedāvājuma saturu neatklāja.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Saeimas deputāti 4.augustā lēma no plenārsēdes darba kārtības izņemt vakcinācijas loterijas likumprojektu.

Par likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības balsoja 59 deputāti, bet pret šo ieceri bija 28 parlamentārieši.

Likumprojekta izslēgšanu rosināja pieci Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Plenārsēdē parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) skaidroja, ka Veselības ministrija dara visu, lai panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, un daudzas ministrijas idejas uzskatāmas par labām un pilnībā akceptējamām, tomēr šī ideja neesot izturējusi JKP vētīšanu. Viņam zināms, ka arī citās frakcijās bijuši papildu jautājumi.

Feldmans pateicās veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) par skaidrošanu un šīs "mārketinga idejas" aizstāvēšanu JKP frakcijā, tomēr deputāti ir nosliekušies to neatbalstīt.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais partijas piedāvājums jaunās valdības sastāvam.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai «Attīstībai/Par!» (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai «KPV LV» JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet «Jaunajai Vienotībai» (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatam piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru.

JKP gaidīs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvājumu tam, kā turpmāk varētu tikt sadalīti amati koalīcijas partiju startā. Ja koalīcijā tiks lemts partijām virzīt savus ministru amatu kandidātus, tad JKP būtu gatava to darīt.

Uzsverot, ka JKP vajadzības gadījumā varētu virzīt atbilstošus kandidātus visiem amatiem valdībā, Eglītis sacīja, ka viņa kandidatūra no partijas tiktu virzīta finanšu un ekonomikas ministra amatiem.

Šmidre: EM jāpārstāv uzņēmēju intereses un jāattīsta bizness 

"KPV LV" virzītais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre pašreiz negatavojas pievienoties...

Eglīša kandidatūra minētajiem amatiem izskatīta JKP valdē.

JKP līdz šim bieži kritizējusi "Jaunās vienotības" pārziņā esošo Finanšu ministriju, kā arī finanšu ministru Jāni Reiru (JV), norādot arī uz iespēju mainīt FM vadību.

Patlaban pārņemt ekonomikas ministra amatu cer Nacionālā apvienība, tam izvirzot līdzšinējo ministru Jāni Vitenergu. Savukārt savā pārziņā šo ministriju vēlas "KPV LV", kas ministra krēslam izvirzījuši uzņēmēju Pēteri Šmidri.

Kā ziņots, valdības koalīcijas partneri šodien pārrunās iespējas mainīt ministru portfeļu sadalījuma proporciju, izriet no politiķu paustā pagājušās nedēļas beigās.

Koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmes sēde attālinātajā režīmā sāksies plkst.14.30, bet pēc tās ir paredzēta attālināta preses konference.

Ministru amatu proporcijas maiņai līdz šim piekrituši trīs koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA), "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā vienotība" (JV), savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" šo jautājumu vēl pārdomās, piektdien pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja Kariņš.

Jautājums par iespējamu proporciju pārdali valdībā tika aktualizēts pēc tam, kad "KPV LV" savulaik virzītais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja politisko piederību, pārejot uz NA. "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata, kas neapmierināja NA. Turklāt līdz ar Vitenberga atsaukšanu no ministra amata "KPV LV" frakcijas pameta vēl četri deputāti, līdz ar to šīs frakcijas rindas kopš valdības izveidošanas ir sarukušas vairākkārtīgi.

Ņemot vērā minēto, NA pauda vēlmi pārdalīt ministru proporcijas koalīcijā. "Par to šodien [piektdien] arī runājām, un par to nepieciešama vienprātība koalīcijā. NA, AP un JKP ir gatavi runāt par iespējamu proporciju pārdali, bet "KPV LV" un JKP izteica, ka viņiem būtu nepieciešams laiks, lai partiju iekšienē izdiskutētu gatavību meklēt risinājumus," piektdien stāstīja Kariņš.

"Darbu ir daudz, bet esmu pārliecināts, ka, ja varam turpināt meklēt kompromisa garu, varēsim atrast labu risinājumu," pagājušās darba nedēļas izskaņā teica premjers.

Valdība, ko biju iecerējis, pašlaik nav iespējama, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns domā, ka prezidents rīkosies izšķirīgi, tomēr sarunā ar viņu nav izskanējis iespējama nākamā kandidāta vārds. Bordānam radies iespaids, ka prezidents vēl nav izlēmis, ko nominēs premjera amatam.

Kopumā sarunu ar Vējoni viņš vērtējis kā «cilvēciski atbildīgu», un arī no prezidenta esot sadzirdējis nožēlu par to, ka «neizdevās tas, kas varēja izdoties». Bordāns ir pārliecināts, ka prezidenta lēmumus uzticēt viņam valdības veidošanu nebija mēģinājums kā pirmo nominēt kādu, kam tas varētu neizdoties. «Tas absolūti nebija prezidenta nodoms,» uzsvēra Bordāns, norādot, ka publiskajā telpā šādās spekulācijas esot izskanējušas.

Viņš arī norādīja, ka partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs. Pēc Bordāna domām, arī Valsts prezidents par šādu lēmumu bija izbrīnīts. Pagaidām Bordāna nominācija premjera amatam neesot atsaukta, tomēr politiķis norādīja, ka valdība, ko viņš bija iecerējis, pašlaik nav iespējama, jo trīs partijas izstājās no sarunām.

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».